29. maijs, Piektdiena
Vārda dienas: Maksis, Raivis, Raivo
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » Nerunājiet ar gludekļiem
Nerunājiet ar gludekļiem
8. aprīlis 2020, 12:32
Kāda mana kaimiņiene, staidzinot suni, apjautājās par manas ģimenes veselību, sak, vai neesam kroņgripas lēmēti. Viņa, aptuveni septiņdesmit gadus veca krieviete, centās runāt latviski. Atbildēju, ka neslimojam, jo esam piesardzīgi, ievērojam norādes un liegumus. Kaimiņiene priecīgi pamāja, teikdama, ka «jūsu avīzēs daudz par to rakstīts». Izbrīnījos: jūs lasāt mūsu avīzes? Jā, viņa atbildēja, es mēģinu un televizorā skatos ziņas latviešu valodā, mazbērni mani pierunāja.



Nezinu par savu kaimiņieni neko. LR pilsone? Dzimusi šeit vai iebraukusi kopā ar vecākiem, kopā ar kārtējo pēckara migrantu vilni? Kādi ir viņas uzskati? Ko viņa domā par Latviju? Nezinu. Bet viņas sirsnīgā cenšanās mani iepriecināt ar saviem latviešu valodas pirmsākumiem bija simpātiska. Tātad - var, ja grib. Var, ja ir interese un - es ceru - cieņa. Turklāt viņa tieši no latviešu medijiem ieguva nepieciešamo informāciju par kroņgripu. Nedzirdēju no viņas ne mazāko neapmierinātību, ka viņai nācies lauzties informācijas plūsmā, izmantojot ne savu dzimto valodu...
Bet nu Latvijas Radio programmu vadītājas Dairas Zīles intervijā ar eksperti Olgu Proskurovu lasu, ka «krievvalodīgajai auditorijai Latvijā ir tiesības būt informētai». Piedodiet, vai kāds ir apstrīdējis šīs tiesības? Vēl vairāk - kāds tās ir liedzis «krievvalodīgajai auditorijai»? Un ko vispār nozīmē «krievvalodīgā»? Tā ir tāda auditorija, kuri dzird tikai krieviski? Tad kāpēc tā dzird tikai krieviski? Mani vienmēr ir izbrīnījis šis uzstādījums - Latvijā ir viena konkrēta «auditorija», kurai pienākas privilēģijas, jo tā, izrādās, esot permanenti diskriminēta jau gadu desmitiem, ja ne gadsimtiem ilgi. Tieši kādās jomās, piedodiet, tā ir diskriminēta? Vai šai auditorijai ir liegta iespēja klausīties krievu mūziku, krieviski raidošas radiostacijas, kuru Latvijā ir vismaz desmit? Vai tai ir liegts lasīt krievu grāmatas un krievu presi? Vai šī auditorija netiek apkalpota krieviski? Latvieši taču ir tieši tik laipni, ka pat ar gludekli runās krieviski, ja pirmsskolas zinības tas būs apguvis krievu bērnudārzā...

Bet tagad, raugi, viss esot daudz nopietnāk. Olga Proskurova intervijā apgalvo: «Ja pastāv risks, ka daļa no auditorijas - neatkarīgi no valodas, nacionalitātes, vecuma grupas, ienākumu līmeņa, - ja kaut viena daļa no auditorijas krīzes laikā nav sasniedzama ar svarīgu ziņu, tad sabiedrībai ir problēmas.» Sabiedrībai nu gan nav nekādu problēmu, jo sabiedrība - konkrēti runājot par kroņgripas dižķibeli - tiek informēta katru dienu no rīta līdz vakaram. Vai šajā informēšanā piedalās arī krieviski rakstošie un raidošie mediji? Vai to dara sabiedriskā radio un TV krieviski runājošie kanāli? Proskurovas kundze varētu to pārbaudīt. Ja šie mediji to nedara, tad tas ir apzināti noziedzīgi. Ja dara - tad tas ir vienīgais attaisnojums, kāpēc tie vispār joprojām eksistē. 30 gadi pēc neatkarības atgūšanas ir pietiekami ilgs laika posms, lai beidzot likvidētu divvalodīgās informatīvās telpas radīto postu.

Ja kāds neatceras, atgādināšu: Latvijā valsts valoda ir latviešu, un no šī Satversmes punkta izriet arī viss pārējais. Arī ikviena Latvijas iedzīvotāja tiesības iemācīties latviešu valodu un būt informētam par notikumiem valstī, kurā dzīvo LR pilsoņi un arī tie, kuri nevēlas par tādiem kļūt. Tad par kādu diskrimināciju ir runa? Ir taču izvēles iespējas: būt konkrētās valsts pilsonim vai tēlot apdalītu, neko nesaprotošu pajoli. Visbiežāk gan izskatās, ka diskriminētie (apdalītie) ir apvainojušies par Latvijas valsts esību, un par šo subjektīvo izjūtu prevalēšanu tiešām jāpateicas vienam otram krieviski meditējošam medijam, pieskaitot vēl dažus latviski runājošus, bet lienošo divvalodību atbalstošus komunikāciju profesorus...

Bet, par laimi, visi Latvijas krievi nav iestājušies apdalīto pulciņā. Ne visi uzskata par nepieciešamu atbalstīt bijušo padomju oficieru madāmu gājienus pret izglītību valsts valodā vai piedalīties «uzvaras» praidā 9. maijā. Latvijas krievu dažādība - no saprātīga, inteliģenta atbalsta Latvijas valstij līdz lumpeniskam, trulam naidam pret visu latvisko - iespējams, sakņojas krievu dažādajā izcelsmē: vieni nākuši no vecticībniekiem, kuri ieradušies Latvijā jau 17. gadsimtā, otri ir padomju migrantu un okupantu pēcteči. Bet tas ir dziļāka pētījuma temats. Pagaidām svarīgi ir tas, ka jābeidz runāt ar gludekļiem krieviski. Ar tiem vispār nav jārunā.

Elita Veidemane / nra.lv 




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats