Patiesībā tie, kas piedzīvoja 1991. gada 19. augustu, var atminēties, ka todien ārkārtas stāvoklis visā PSRS un arī Latvijā tika izsludināts, bet tas tā arī nestājās pilnā spēkā, jo PSRS sabrukums notika, vēl pirms apvērsuma līderi paguva ieviest visus ārkārtas stāvokļa ierobežojumus.

Līdz ar to ārkārtas stāvokļa pieredzes nav arī nevienam no valdības locekļiem, kuriem bija jālemj par ierobežojumu apjomu un termiņiem.

Protams, vērojot, kad, kā un ar kādiem līdzekļiem tiek noteikti dažādi ierobežojoši pasākumi citās zemēs, varētu izteikt daudz dažādas kritikas par Latvijas Ministru kabineta locekļu rīcību un publisko komunikāciju. Vairāki lēmumi tika pieņemti novēloti, un gadījumos, kad citas valstis saviem iedzīvotājiem un uzņēmumiem noteic pienākumus, Latvijas valdība izteica lūgumus un aicinājumus. Brīžiem pat šķita, ka vairāki politiķi valdībā iegāja tikai ar vienu mērķi - pārdalīt valsts iepirkumu naudas straumi par labu savas kliķes uzņēmējiem, bet tagad, kad viņiem ir jārisina viņiem neizprotamas un viņiem nevajadzīgas problēmas, tie jūtas bezmaz kā apkrāpti, naudas straumju pārvirzīšanas vietā viņiem ir jāuzņemas atbildība par… robežu slēgšanu.

Šajā brīdī īpaši izcēlās Latvijas specdienesti, kuru vadība ārkārtas situācijas izsludināšanas laikā, atsakot slepenības pielaidi ekonomikas ministram, mēģina izraisīt valdības krīzi ar visām no tā izrietošajām sekām.

Manuprāt, kad ārkārtas situācijas būs pāri, Saeimas deputātiem vajadzētu noskaidrot, kā interesēs specdienestu vadība mēģināja pagājušajā nedēļā izraisīt valdības krīzi un vai Latvijas specdienestu vadības dīvainās izdarības atbilst Latvijas interesēm?

Lai nu kā, bet pagājušās nedēļas beigās tika pieņemti lēmumi, kuri ir loģiski un visumā adekvāti pašreizējai situācijai. Es labi saprotu, ka ievērojama Latvijas sabiedrības daļa ar lielu neuzticību uztver visu Latvijas valdību lēmumus, ka daudzi pēc viņiem netīkama likuma pieņemšanas uzreiz prāto, kā jaunos likumus vai noteikumus bez liela soda apiet vai nepildīt. Taču ir jāsaprot, ka pašlaik ir pilnīgi cita situācija. Epidēmiju ierobežojošie noteikumi var dot rezultātus tikai tad, ja tie tiks ievēroti. Pašreiz nav īstais brīdis, lai apšaubītu Latvijas valdības noteikto ierobežojumu atbilstību esošajiem apstākļiem.

Pašlaik nav īstais brīdis, lai publiski demonstrētu nihilistisku attieksmi pret valdības noteiktajiem ierobežojumiem. Ikviens drīkst tos nepieņemt, uzskatīt par aplamiem, bet tas, no kā ir jāatturas ikvienam skeptiķiem - no publiskas karantīnas normu ignorēšanas demonstrēšanas. Tas īpaši attiecas uz tiem, kuru rīcībai un izteikumiem sociālajos tīklos seko desmitiem tūkstošu ļaužu. Ja kāda skandaloza un pilnīgi bezatbildīga būtne, kā tas gadījās pirms dažām dienām, publiski uzspļauj valdības aicinājumiem un plātās ar savu drosmi šajā laikā braukt uz Alpu kūrortiem, tad vismaz netiražējam, nepārsūtām, neatbalstām bezatbildīgu elementu kaitnieciskās izdarības. Nevajag dot lieku pamudinājumu tiem, kuri vēl šaubās, vai ievērot karantīnas noteikumus, un kuriem slavenības pamudinājums karantīnu neievērot būs izšķirošs. Publiski nemudinām citus karantīnas noteikumus vai citus ierobežojumus apiet vai neievērot. Pašreizējais laiks nav īstais brīdis, kad vajadzētu smagi kritizēt valdības lēmumus par ārkārtas situāciju. Tieši pretēji. Mums ar savu rīcību ir jāpalīdz ievērot un uzturēt noteikto kārtību. Ar dažiem no pašreizējās valdības ministriem rēķinus par viņu izdarībām nokārtosim, bet pēc tam, kad īpašā situācija būs pāri un valsts atjaunos normālu darba ritmu.

Pārmaiņas, kuras sākās pagājušajā nedēļā, radīs daudzas nepatīkamas neērtības ikvienam no mums. Pārmaiņas atstās ietekmi uz desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri jau tagad tiek vai tuvākajā laikā tiks atlaisti no darba. Pasažieru pārvadājumu un tūrisma nozarēs, visās jomās, kas saistītas ar publisku pasākumu rīkošanu utt. uzņēmumu darbība ir apturēta. Pirkumi netiks veikti vismaz vienu mēnesi, un uzņēmumiem vienkārši nebūs ienākumu, lai maksātu algas. Šis ir laiks, kad bez noteiktajiem ierobežojumiem un apgrūtinājumiem visiem ļoti daudziem ir neskaidrība un drūmas bažas par nākotni pēc ārkārtas situācijas beigām. Spriedze, stress un nervozitāte daudzviet tikai pieaugs, tāpēc šis ir laiks, kad atbalsts un uzmundrinājumi saviem tuvākajiem un visiem tiem, ar kuriem dalām kopējās grūtības, nevar būt par daudz. Mācāmies pasmaidīt un jokot par jaunajām grūtībām!

Kaut vai viens piemērs. Praktiski visur, aizsākoties ārkārtas apstākļiem, sekoja iepirkšanās panika. Latvijā daudzviet ļaudis izpirka visus lielveikalu griķu krājumus. Itālijā īsi pirms stingrajiem pasākumiem no veikalu plauktiem izpirka gandrīz visus makaronus, Šveicē - ilgstoši uzglabājumus konservus utt. Savukārt Austrālijā galvenais iepirkšanās ažiotāžas objekts bija tualetes papīrs. Kad uz brīdi tualetes papīrs tikpat kā nekur nebija nopērkams, vairākas Austrālijas avīzes daļu no savām lapām neapdrukāja, bet atstāja tukšas, norādot, ka vajadzības gadījumā neapdrukātās laikraksta vietas ir izmantojamas higiēniskiem mērķiem.

Spējam pasmieties par grūtībām un neērtībām. Tas palīdzēs vieglāk tikt pāri šim ne tik vienkāršajam laikam.

Juris Paiders / nra.lv