09. aprīlis, Ceturtdiena
Vārda dienas: Valērija, Žubīte
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » Enerģijas patēriņš transportā saruks jau šogad!
Enerģijas patēriņš transportā saruks jau šogad!
2. marts 2020, 12:18
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija publiskoja ikgadējo ziņojumu par Latviju. EK ziņojums ir formāli neitrāls skatījums par dalībvalstu valdību paveikto, lai sasniegtu kopējos ES mērķus. Kopējie ES mērķi sadalās pa virzieniem un pa valstīm. Ikviena valsts nosaka termiņus, kādos tā sasniegs savus mērķus, un katras valsts sniegums veidos ES kopējo mērķu summu.

Kopējo ES mērķu sasniegšanai tiek piešķirts ES fondu atbalsts, tāpēc ir loģiski laiku pa laikam veikt novērtējumu, vai ES finansējums un valdību īstenotās aktivitātes palīdz sasniegt izvirzītos mērķus. EK šādos ziņojumos cenšas izvairīties nonākt konfliktā ar dalībvalstu valdībām. EK parasti arī nevērtē, vai valdības rīcība atbilst sabiedrības interesēm. Kamēr demokrātiski ievēlētā valdība ir pie varas, tiek pieņemts, ka tās rīcība atbilst sabiedrības vairākuma interesēm. EK izsaka asāku kritiku tikai gadījumos, kad kādas ES dalībvalsts rīcība sāk apdraud kopējās ES vērtības, piemēram, diskriminējot minoritātes, apdraudot tiesu sistēmas neatkarību utt. Neko tik kliedzošu 2019. gadā Latvijā novērot nevarēja, tāpēc EK vērtējumi par Latviju ir izteikti mierīgā un diplomātiskā valodā, izceļot un atgādinot tos faktus, par kuriem Latvijas valdībai nevajadzētu aizmirst, risinot ikdienas problēmas. Neviens no EK norādītajiem faktiem par Latvijas grūtībām nav pārsteigums Latvijas sabiedrībai, jo pat gadījumos, kad Latvijas valdība piekopj strausa politiku, Latvijas nevalstiskais sektors - arodbiedrības, biznesa asociācijas un kvalitatīvā prese - ir izcēlis un analizējis visus EK norādīto problēmu jautājumus.

Vienlaikus tomēr ir jānorāda uz noteiktām pretrunām EK ziņojumā, kuru cēlonis ir Latvijas valdības paziņojumu neatbilstība reāliem novērojumiem par ekonomikas attīstību. EK atgādināja, ka «Latvijas galvenie izaicinājumi nākamajās desmitgadēs būs ES vidējo rādītāju sasniegšana, ekonomikas dekarbonizācija un izaugsmes ieguvumu plašāka izplatīšana, vienlaikus risinot sarūkoša iedzīvotāju skaita problēmu». Tikai kā būs ar izaicinājumu - ES vidējo rādītāju sasniegšana -, ja jau turpat EK secina, ka «IKP izaugsme kļūst mērenāka, jo samazinās investīcijas un eksports saskaras ar šķēršļiem ārējās vides pasliktināšanās dēļ». Ja IKP izaugsme ir mērena, tad izaicinājums - ES vidējo rādītāju sasniegšana - paliks tikai kā izaicinājums uz nākamajām desmitgadēm. Turklāt EK bija spiesta atzīt, ka galvenais Latvijas IKP dzinējs bija ES fondu apgūšana. EK ziņojums: «IKP pieaugums sasniedza 2,1% 2019. gadā, norādot uz ES fondu stimulēto investīciju pieplūduma beigām, kuru rezultātā IKP pieaugums pārsniedza 4% pēdējo divu gadu laikā.»
Līdz ar to bez nemitīgas ES fondu ieplūdes pieaugumā nav gaidāma ievērojama izaugsme, un gadījumā, ja ES fondu ieplūde ies mazumā, vispār ir jautājums par ekonomikas stabilitāti.

Novērojums, uz kuru bezkaislīgi norāda ES: «Darbaspēka izmaksu pieaugums Latvijā pēdējo sešu gadu laikā ir bijis viens no straujākajiem ES valstu vidū. Tā galvenais cēlonis ir darbaspēka piedāvājuma samazināšanās, ko izraisa iedzīvotāju novecošana un emigrācija. Darbaspēka izmaksu pieaugums pēdējos gados ir ievērojami pārsniedzis ražīguma pieaugumu, raisot bažas par Latvijas izmaksu konkurētspēju.»

Latvijas konkurētspējas samazināšanās ietekmēs Latvijas eksportu, un arī eksports vairs nebūs svarīgs izaugsmes motors.

Nozīmīgs punkts, uz ko ir norādīts EK ziņojumā - EK aicina Latviju atteikties no ilūzijām par vietējā darbaspēka īpaši augsto kvalifikāciju. Vispirms EK norāda, ka «ierobežotais darbaspēka piedāvājums ir izraisījis kvalificētu darbinieku trūkumu». Taču galvenais - EK konstatē: «Zemais darbaspēka digitālo prasmju līmenis ierobežo digitālo tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos un inovācijas potenciālu. Turklāt darba iespējas ir koncentrētas pilsētu centros, savukārt darbaspēka mobilitāti no mazāk dinamiskiem rajoniem kavē cenas ziņā pieejamu mājokļu pieejamība un vāji attīstīti transporta savienojumi.»

EK ziņojumā tiek secināts, ka slavenā nodokļu reforma ir saasinājusi divas problēmas. Tās iespaidā valsts ienākumi ir kļuvuši mazāki, un reformas rezultātā ir noticis iecerei pretējs rezultāts - nodokļu slogs no kapitāla ir samazinājies, bet darbaspēka nodokļu slogs pieaudzis. EK ziņojums: «Latvijas nodokļu ieņēmumu daļu IKP ir samazinājuši nodokļu samazināšanas pasākumi. Galvenie ieņēmumu avoti ir darbaspēka un patēriņa nodokļi, savukārt kapitāla nodokļu īpatsvars ir zems, un uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma to ir vēl vairāk samazinājusi.»

Tiesa, ir viena joma, kurā EK paustā vieglā kritika tiks atrisinātā tūdaļ un ļoti ātri. EK norāda, ka «enerģijas patēriņa samazināšana transporta un mājokļu nozarē ir Latvijas galvenie klimata politikas uzdevumi». Mājokļu jomā EK kritiku novērsīs šī gada siltā ziema, jo tieši tā ievērojami samazinās enerģijas patēriņu mājokļu nozarē, tāpēc nākamgad jaunajā ziņojumā EK būs jāatzīmē neticami liels progress. Savukārt Krievijas politika novirzīt kravas no Baltijas ostām uz Ustjlugu un citām Somija jūras līča ostām tiktāl samazinās enerģijas patēriņu Latvijas transporta nozarē, ka Latvijas valdība bez jebkādas citas rīcības sasniegs ES nospraustos klimata mērķus, un iespējamā EK kritika arī šajā nozarē tiks novērsta.

Juris Paiders / nra.lv



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats