09. aprīlis, Ceturtdiena
Vārda dienas: Valērija, Žubīte
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » Vai postpelēkās investīcijas glābs Latvijas ekonomiku?
Vai postpelēkās investīcijas glābs Latvijas ekonomiku?
24. februāris 2020, 11:33
21. februārī Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja secināja, ka «Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu», tāpēc tā netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai un iekļaušanai tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.

Latvija uzreiz saņēma Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības apbalvojumu, kura savā paziņojumā izteica komplimentu «Latvijas valdībai par naudas atmazgāšanas apkarošanu un Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas Moneyval rekomendāciju ievērošanu». Pat bez draudiem nokļūt t. s. pelēkajā sarakstā ASV turpinās «atbalstīt Latvijas centienus stiprināti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas režīmu un cīņu pret korupciju».

Neaprakstāmu sajūsmu par šo lēmumu izteica Latvijas politiķi un finanšu sektora amatpersonas. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka Latvija ir izvilkta no miskastes, jo ir «atjaunota valsts reputācija». Krišjānis Kariņš teica: «Esam paveikuši milzīgu darbu, un tas ir novērtēts. FATF lēmums parāda, ka, kopīgi strādājot, varam sasniegt lielus mērķus. Tas, protams, nenozīmē, ka varam apstāties, ir jāturpina īstenot iesāktais, lai iedzīvinātu pieņemtos lēmumus.» Kā atzīmēja finanšu ministrs Jānis Reirs, tad līdz šim valdībai nebija nekādas motivācijas kaut ko darīt tautsaimniecības labā. Tagad būs! Jānis Reirs: «Lai šis novērtējums mums kalpo kā motivācija turpināt darbu, kas vērsts uz tautsaimniecības attīstību un atbalstu uzņēmējdarbībai. Kredītiestādēm ir nodrošināti visi priekšnosacījumi, lai turpmāk strādātu, skaidri apzinoties Latvijai specifiskos riskus, un sekmētu mūsu valsts izaugsmi.» No Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas Ilze Znotiņas paziņojuma kļuva skaidrs, ka visi teroristi un to finansētāji tagad metīs lielu likumu ap Latvijas robežu. Ilze Znotiņa: «Esam izveidojuši stabilu un drošu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, kas neļauj terorisma un proliferācijas finansētājiem to izmantot, esam panākuši augstu juridisko personu caurskatāmības līmeni un būtiski stiprinājuši Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu spējas un zināšanas. Savukārt likumdevējs ir sapratis un novērtē to apdraudējumu, ko radījuši un var radīt ekonomiskie noziegumi, ja valstij nav gribas un pienācīga normatīvā regulējuma tos apkarot.» Komercbanku vadītāji neatpalika. Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis uzsvēra, ka Latvijas neiekļaušanu «pelēkajā sarakstā» ir jāvērtē kā «milzīgi pozitīvu notikumu Latvijai un visiem tās iedzīvotājiem». Reinis Rubenis: «Šis ir ļoti nozīmīgs pagrieziena punkts Latvijai. Ar šo simboliski noslēdzam ēru, kurā daļai pasaules saistījāmies ar necaurspīdīgiem finanšu darījumiem. Kaut nepatīkams un ārēja spiediena virzīts, tomēr pēdējo trīs gadu laikā visaptverošais darbs pie Latvijas spējas novērst un apkarot finanšu noziegumus ir bijis apbrīnojams.» Swedbank vadītājs ir pārliecināts, ka Latvija tagad būs vieta godīgam un ilgtspējīgam biznesam.

Nedaudz skeptisku viedokli izteica finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, kurš paskaidroja, ka «ja būtu lēmums Latviju iekļaut tā sauktajā pelēkajā sarakstā, tad noteikti mūs nesagaidītu Armagedons».

Vērtējot tikai politisko līderu un finanšu sektora amatpersonu izteikumus, varējām cerēt, ka Latvijai ir sākusies jauna - laimības - ēra, ka turpmāk 21. februāris tiks iekļauts kā jauna svinama diena Latvijas kalendārā, papildinot 18. novembri, 4. maiju un 26. janvāri - Latvijas de iure atzīšanas dienu. 21. februārim būtu jākļūst par Latvijas atpelēkošanas dienu, lai šajā datumā virs ikvienas ēkas katru gadu plīvotu Latvijas sarkanbaltsarkanais un pelēkais karogs. Lai visas paaudzes mūžīgi mūžos atcerētos šo dienu kā dienu, kad mēs neiekļuvām «pelēkajā sarakstā».

Tikai būsim reālisti. Latvija ir eirozonā, un Latvijas atrašanos vai izslēgšanu no eirosistēmas neietekmē pusvalstiskas organizācijas ekspertu lēmumi. Ārvalstu investīciju plūsma virzās uz zemēm ar lielākas peļņas iespējam, nevis uz zemēm ar liekāku banku noteikumu stingrību. Šobrīd nopietns šķērslis ārvalstu investīcijām Latvijā ir darbaspēka trūkums, darbaspēka dārdzība (darbaspēka nodokļus ieskaitot) un tas, ka pēc valdības lēmumiem, pildot t. s. Moneyval rekomendācijas, ārvalstu investoram, kurš, par spīti visam, izvēlēsies Latviju kā savu investīcija vietu, būs jāgaida četri mēneši, lai tikai tiktu pie bankas norēķina konta Latvijā. Ja ticam Latvijas Bankas apkopotajai statistikai par tiešajām ārvalstu investīcijām (2019. gada 3. ceturksnis pret 2018. gada 3. ceturksni), tad investīcijas Latvijā būtiski palielina tikai Igaunijas un Vācijas uzņēmēji. Turklāt viņi investēja Latvijā arī visu laiku, kamēr notika milzu cīņas ap un par pelēko sarakstu. Citi savus ieguldījumus Latvijā vai nu saglabā, vai samazina.

Būsim reālisti! Latvijā politiskā vara tika iesaistīta biznesa grupu cīņā par ietekmi. Ar t. s. Moneyval rekomendācijām no biznesa Latvijā un no politiskās ietekmes tika atšķelti tie, kas sadarbojās ar investoriem, kuri vēlējās apiet savas mītnes valsts nodokļus un izmantoja investīcijām Latvijā valstis ar brīvāku nodokļu režīmu nekā ES.

Šī investīciju plūsma izbeidzās un Latviju pamet. Vai investori, kurus var iekārdināt tik stingrs, specdienestu kontrolēts investīciju režīms, kompensēs iztrūkstošo ārvalstu tiešo plūsmu, ka nodrošinās Latvijas valsts ekonomikas izaugsmi, vēl ir liels jautājums.

 Juris Paiders / nra.lv



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats