Respektīvi, ja kā bēgļi no kaimiņvalstīm Indijā ieradīsies (un tiks uzņemti) musulmaņi, tad viņi vēlāk nevarēs pretendēt uz Indijas pilsonību. Daudzi gan Indijā, gan citur pasaulē šādu normu uzskata par vienu reliģisku kopienu diskriminējošu. Gan Indijā, gan citviet pasaulē notiek protesti, pieprasot novērst viena reliģiskā virziena piederīgo diskrimināciju Indijas pamatlikumā. BBC sižets bija par protestiem vienā no Indijas pilsētām. Reportāžas laikā daudz skaļāk par žurnālista teikto atskanēja saucieni Allahu Akbar, kas arābu valodā nozīmē «Dievs ir visuvarens». Sižetā bija redzams, ka pēc šiem saucieniem desmitiem musulmaņu pārtrauca protestus, izritināja paklājiņus un, pagriezuši sejas pret Meku, sāka lūgšanu. Notiekošais netraucēja BBC žurnālistu pabeigt reportāžu. Normāls sižets. Normāla reportāža, kuru noskatījās simti miljonu skatītāju Eiropā, Āfrikā, Amerikā un Āzijā.

Tajā pašā dienā un gandrīz tajā pašā laikā visai līdzīgs gadījums notika Latvijas Radio. 20. decembrī raidījumā Dienas notikumu apskats ziņu sižetā par Ilmāra Rimšēviča tiesu žurnālists noslēguma daļā izteicis frāzi, kas atgādināja Allahu Akbar. Pēc tam sākās! Bija radioklausītāji, kas zvanīja policijai. Latvijas Radio Ziņu dienests sociālajos tīklos operatīvi noreaģēja un atvainojās klausītājiem par starpgadījumu utt. Žurnālista vārds publiski netika nosaukts, un, kā vēstīja Apollo.lv, «izskatās, ka raidījums ir izņemts no publiski pieejamā arhīva». Jāsaka, ka arī es novēroju ko līdzīgu. Dienā, kad mēģināju noklausīties šo raidījumu LR arhīvā, visi citi tās dienas raidījumi arhīvā bija noklausāmi, bet tieši šo raidījumu nebija iespējams atskaņot.

Saistībā ar šo incidentu mani šokēja divas lietas. Vispirms - daļai no Latvijas publikas ir ļoti histēriska reakcija. Dzirdot, kad kāds izsaka frāzi Allahu Akbar, ļaudis nekavējoties zvana policijai. Lai kā tas patiktu vai nepatiktu, bet šī frāze jau ir iegājusi latviešu valodas leksikā un daļa latviešu to lieto, lai izteiktu spēcīgas emocijas. Jā! Piesaucot šo frāzi, dažkārt tiek veikti noziegumi. Pagājušajā nedēļā šo frāzi izkliedza noziedznieks, kurš Francijā uzbruka garāmgājējiem ar nazi. Taču frāze, kas apliecina Dieva visvarenību, nav vainīga pie tā, ka daži noziedznieki to ir iekļāvuši savā leksikā. Svētes sektā dzemdētājai netika sniegta medicīniskā palīdzība, piesaucot Dieva vārdu latviski, ar to pieļaujot divu cilvēku nāvi. Vai tāpēc, dzirdot Dieva vārda piesaukšanu latviski, ir nekavējoties jāzvana policijai?

Lai gan attiecīgā arābu valodas frāze ir ienākusi latviešu valodas leksikā, tomēr patiešām ticīgs cilvēks izvairīsies lietot šo frāzi ārpus ļoti precīza konteksta. Lietojot šo frāzi, nevietā tiek pārkāpts otrais bauslis (Tev nebūs Dieva vārdu nelietīgi valkāt). Līdz ar to tie, kas ārpus precīza konteksta lieto šo arābu valodas frāzi, riskē pārkāpt pēc nozīmes otro svarīgāko Dieva bausli kristīgajā ticībā. 

Savukārt skandalozāks ir jautājums par Latvijas Radio vadības rīcību. Vai tiešām, tiklīdz radio ēterā ir izskanējis Dieva vārds, ir jāievieš ateistiska cenzūra? Satversmes 100. pants cenzūru aizliedz. Radīt apstākļus, kad arhīvā nav atskaņojama viena no pārraidēm, bet citas ir iespējams atskaņot, var tikt uzskatīta par cenzūras atjaunošanu.

Ja patiešām Latvijas Radio saturisko virsvadību ir sagrābuši ateistiskas pārliecības cenzori, tad kur būs velkama robeža šo personu izdarībām? Vai jebkura Dieva vārda izdzēšana no arhīva aprobežosies tikai ar Dieva piesaukšanu arābu valodā?

Ielūkojieties Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna sastādītajā Latviešu valodas vārdnīcā (1923-1932)! Latviešu valodā ir vairāk nekā desmit vārdu un izteicienu, kuri ir veidojušies no Dieva palīga novēlējuma vai Dieva vārda piesaukšanas: paldies (palīdz Dievs), diemžēl (Dievam žēl), diezin cik (Dievs zina cik), diez kā (Dievs zina kā) utt.

Ja ateistiskiem cenzoriem ļaus vaļu, tad tie arhīvā padarīs nepieejamus visus sižetus, kuros žurnālisti vai intervējamie lietos tādus vārdus kā paldies, diemžēl un citus ar Dieva nozīmi attiecīgā vārda vai izteiciena senākajā formā.

Līdz šim vairāki Latvijas Radio darboņi savu nekvalitatīvo darbu un satura privatizāciju aizstāvēja, bļaujot, ka jebkura profesionāla Latvijas Radio darba kritika ir cenzūras ieviešanas mēģinājums. Pašlaik izskatās, ka atsevišķi Latvijas Radio satura priekšnieki jau ir sasnieguši līmeni, kad gatavi tiešā formā atjaunot cenzūru.

Sabiedriskā medijā nav vietas nedz nekvalitatīviem haltūristiem, nedz ietekmīgu partiju politiskajiem komisāriem, nedz darboņiem, kas gatavi atjaunot cenzūru par katru emocionāli izteiktu frāzi radio sižetā.

Juris Paiders / nra.lv