«Es nevēlētos, lai mana darbība politikā jebkādā veidā negatīvi ietekmētu manas sievas profesionālās darbības attīstību,» neviennozīmīgo situāciju komentējis Pūce.

Jāpiekrīt, ka nevar ar likumu aizliegt politiķu tuviniekiem ieņemt amatus valsts pārvaldē, ja viņu profesionālā kvalifikācija, izglītība un pieredze ir atbilstoša, kāda esot Zaigai Pūcei. Pat vairāk - konkursa komisijas pārstāvis, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis slavēt slavē pretendentes dotumus - visaugstākie novērtējumi pārmaiņu vadīšanā, lēmumu pieņemšanā, stratēģiskajā redzējumā, komandas vadīšanā un rezultātu sasniegšanā. Augstākā izglītība tiesību zinātnēs, ar izcilību iegūts profesionālais maģistra grāds izglītības vadībā, brīva angļu valodas pārvaldīšana. Reti tādi kadri uz valsts pārvaldi piesakoties.

Sabiedrībai vajadzētu applaudēt stāvus un pateikties par šādas pārkvalificētas personas upurēšanos, nākot vadīt vienu premjera pārraudzībā esošu kantorīti, kura mērķis esot «finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju», kas daudziem šķiet kā tukšas mucas skaņa. Kantorītis, kurš līdz šim izcēlās ar bezdarbību un formālu darbošanos, fonda padomei sanākot uz sēdēm retāk nekā paredzēts, pērn vispār tikai divas reizes padomes sastāvā esošo ministru aizņemtības dēļ. Kādēļ tik augstas raudzes profesionāļiem tā rauties vadīt SIF?

Var jau būt, ka līdz šim kā nevalstiskās organizācijas pārstāvei, sadarbojoties ar SIF un redzot tās nīkulību un reizē birokrātiju, necaurspīdīgumu, par ko atklātā vēstulē pērn iebildušas vairākas nevalstiskās organizācijas, tostarp Ascendum, radusies vēlme šo iestādi sakārtot. Vēstulē organizācijas prasīja arī novērst interešu konfliktu, kas fondam rodas, uzraugot NVO, kuras īsteno tās projektus un vienlaikus konkurējot ar tām par līdzekļu piesaisti. Bet interesanti, ka Pūces kundzei, pretendējot uz izpildamatu organizācijā, kurai norādījumus dod padome, kuras sastāvā saskaņā ar likumu ir arī vides un reģionālās attīstības ministrs, interešu konflikts nav saskatīts. Jā, lai formāli vai neformāli no tā izvairītos, ministrs darbam padomē deleģējis valsts sekretāru Edvīnu Balševicu. Bet jāatceras, ka valsts sekretārs ir ministram tieši padots ierēdnis, kuru amatā ieceļ un atbrīvo ministrs vienpersoniski. Arī Balševics nav iepriekšējā ministra mantots, bet tieši Pūces izraudzīts valsts sekretārs. Tādējādi Pūces atruna, ka nekādas norādes Balševicam attiecībā uz darbošanos SIF viņš nedod, ir tikai daiļrunība, kas pat robežojas ar likuma pārkāpumu, jo saskaņā ar SIF likumu fonda padomē valsts sekretāri, viņu vietnieki vai parlamentārie sekretāri var tikai «aizvietot» padomes sastāvā iekļautos ministrus. Būtībā lēmējs ir ministrs, kuru pārstāv vai aizvieto viņa pilnvarots pārstāvis.

Iespējams, pat uz šo interešu konfliktu varētu pievērt acis vai raudzīties formāli, ja fonda pamatdarbība būtu, piemēram, ideju ģenerēšana, koncepciju, plānu izstrāde, kā šo sabiedrības integrācijas liriku īstenot dzīvē. Bet tās pamatdarbība ir naudas dalīšana, un ne mazas naudas - ap desmit miljonu eiro gadā, no kuriem lauvas tiesu noēd pati fonda administrācija. Zem integrācijas platā spārna paslēpjot dažāda satura projektus, SIF ar tā nesamērīgi lielo budžetu līdzinās koalīcijas kvotu sadales kantorim, jo atbildes uz jautājumiem, kas tad gadu gaitā par šiem miljoniem ir izdarīts, kas saniegts, kas integrēts, cik ilgi vēl būs jāintegrē, nav. Kāds ir progress, kā tiek mērīts darba rezultāts? Nauda tiek dalīta bez nojēgas par sasniedzamo mērķi, bet tas acīmredzot kaut kam ir izdevīgi - uzturēt to kā naudas āderi. To, ka fondā, mainoties vadībai, notiek cīņa par naudu un ietekmi, intervijā Neatkarīgajai nesen pauda arī premjera padomnieks un pārrstāvis SIF padomē Imants Parādnieks. Ar to arī skaidrojamas peripetijas ap padomes vadību. Vai arī direktora izvēle?

Ņemot vērā lielo naudas sadales lomu, bažīgu par direktora izvēli dara Ascendum un Pūces attiecību priekšvēsture. Laikā, kad Pūce bija valsts sekretārs Ekonomikas ministrijā, kurai bija atbildība par būvniecību, nozares uzraudzību, reglamentāciju, Ascendum saņēma aizdomīgi dāsnus ziedojumus no būvfirmām. 2012. gadā ceļu būves firma Binders kultūras jomā darbojošos biedrību bija aplaimojis ar 20 000 latu, būvkompānija Arčers - ar 10 000 latu, Re&Re - ar 29 500 latu. Pēc tam, kad portāls pietiek.com bija atklājis aizdomīgo saistību un uz neoficiālu sarunu pamata paudis aizdomas, ka šādi būvfirmas nodot savu «pateicību» ministrijas amatpersonām, Pūce, iespējams, apsteidzot rīkojumu par viņa atbrīvošanu vai pārbaudi, pameta darbu ministrijā, lai gan arī tur interešu konfliktu nesaskatīja. Varbūt, lai arī tagad interešu konfliktu viņš neredz, ministrs varētu atkāpties, lai viņa darbība politikā negatīvi neietekmētu sievas profesionālo augšupeju?

 Baiba Lulle / nra.lv