12. novembris, Otrdiena
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » Konceptuāls vai tehnisks jautājums?
Konceptuāls vai tehnisks jautājums?
21. oktobris 2019, 11:33
Eksprezidents Raimonds Vējonis var ieraut. Viņa iepriekš aktīvi virzītā, iepriekšējās Saeimas noraidītā iniciatīva par automātisku pilsonības piešķiršanu šajā Saeimā radusi atbalstu.


Neilgi pirms pilnvaru beigām Vējoņa atkārtoti virzīto likumprojektu Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem Saeima 17. oktobrī pieņēma galīgajā lasījumā. Pēc pirmā kurvīša saņemšanas Vējonis izteicās, ka no šīs domas neatkāpsies un virzīs iniciatīvu atkārtoti. Paspēja! Var uzteikt par neatlaidību.

Dīvaini - ja iepriekš šī tēma sacēla pamatīgu viedokļu un politisko kaislību vētru, tagad likums pa Saeimas gaiteņiem aizslīdēja kā pa reni, arī tā pieņemšana neizraisīja nedz skaļas ovācijas, nedz vaimanas, un Nacionālās apvienības iebildes atgādināja vien durvju čīkstēšanu. Sabiedrība pamazām radināta pie šīs domas, un pieradināta? Tika izmantots brīdis, kad lielākas kaislības valda saistībā ar nākamā gada valsts budžetu? Vai šī Saeima ir daudz liberālāka nekā iepriekšējā? Vai apnicis stīvēties par izmaiņām, kas skars pavisam nelielu skaitu jaundzimušo? Iespējams, kaut kas no visiem faktoriem kopā.

Tomēr - tas nav jautājums tikai par plus, mīnus 30 jaundzimušajiem, kuri nākamgad, iespējams, varētu tikt reģistrēti kā nepilsoņi. Varbūt pat vēl mazāk, ņemot vērā, ka jaundzimušo nepilsoņu skaits ik gadu strauji rūk - 2015. gadā - 77, 2016. gadā - 47, 2017. gadā - 51, 2018. gadā - 33. Iespējams arī, ka kādi Krievijas pilsoņa un Latvijas nepilsoņa jaundzimušie varētu tikt reģistrēti kā Krievijas pilsoņi, ņemot vērā faktu, ka daļa nepilsoņu saglabā savu un šādu pašu statusu bērniem aktīvo kontaktu dēļ ar Krieviju - nepilsoņa statuss viņiem ļauj ceļot uz Krieviju bez vīzām. Naturalizācijas pārvaldes 2016. gadā veiktajā aptaujā 12% nepilsoņu atzina, ka nevēlas naturalizēties, lai varētu vieglāk ceļot uz Krieviju, vēl 12% - apmierina nepilsoņa statuss, 21,2% domā, ka nenokārtotu naturalizācijas eksāmenu, apmēram 18% ir pārliecināti, ka Latvijas pilsonība jāpiešķir automātiski.

Tāpat izmaiņas nav tikai tehniska korekcija. Valsts prezidenta kanceleja likumprojekta anotācijā atsaucas uz Londonas universitātes koledžas asociēto profesoru Mārtiņu Paparinski, kas saka, ka izmaiņas «ir balstītas pastāvošajā normatīvajā regulējumā attiecībā uz nepilsoņu bērnu pilsonību, un izdara tikai relatīvi nelielu tehnisku pārveidojumu attiecībā uz pilsonības iegūšanas procedūru». Jā, nav lieli procedurāli pārkārtojumi, vienkārši, ja līdz šim vecāki varēja bērna reģistrācijas anketā atķeksēt ailīti ar Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statusu, tad tagad bērns tiks automātiski reģistrēts kā pilsonis. Arī prezidenta juristi likumprojekta argumentācijā runā par nepilsoņu statusu kā konceptuālu problēmu, ieilgušu pagaidu Latvijas know how, to, ka «nepilsoņa statuss tika veidots kā jauna, līdz šim starptautiskajās tiesībās nezināma kategorija, un, turpinot piešķirt nepilsoņu statusu, netiek sasniegts likuma (Par to bijušo PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības) mērķis - «ieviest nepilsoņa statusu kā pārejas perioda statusu pēc valstiskās neatkarības atgūšanas, lai uz laiku noteiktu juridisku regulējumu bijušās PSRS pilsoņiem». Tātad - beidzot jāatzīst, ka pārejas periods ir beidzies un mums ir vai nu Latvijas, vai citas valsts pilsoņi. Turklāt - bērni līdz 18 gadu vecumam nav bijuši PSRS pilsoņi! Bet - ja tā ir konceptuāla nostāja, tad konsekventi būtu šo nepilsoņa statusu izskaust vispār - arī attiecībā uz neatkarīgajā Latvijā jau iepriekš dzimušajiem bērniem un - arī pieaugušajiem! Citā prezidenta argumentācijas daļā runāts par nepilsoņa statusa kā tāda problemātiku, ne tikai jaundzimušo: «Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi nevienam fiziskās personas statusam, kas noteikts starptautiskajos tiesību aktos, jo nepilsoņiem noteikto tiesību apjoms pilnībā neatbilst nevienam šādam statusam.»

Vai tas varētu nozīmēt, ka maisam gals vaļā un nepilsoņa statuss automātiski tiks pārvērsts Latvijas pilsonībā arvien vairāk un vairāk kategorijām vai pat visiem nepilsoņiem? Starptautiskais spiediens šajā virzienā jau ir gadiem - gan par bērniem - nepilsoņiem, gan politisko tiesību liegumu pieaugušajiem nepilsoņiem. Pirmie rindā varētu būt bērni līdz 15 gadu vecumam. Jau pašlaik Latvijā pastāvīgi dzīvojošu nepilsoņu bērni līdz 15 gadu vecumam var iegūt Latvijas pilsonību ļoti vienkārši - vecākiem jāuzraksta iesniegums. 15-18 gadu vecajiem jau tiek prasīti latviešu valodas prasmes apliecinājumi vai dokuments par izglītības ieguvi valsts valodā. Nepilsoņu bērnu skaits nav mazs - gada sākumā bija 4383, kas gan ir kritums par 877 gada laikā. Daļa lauru te ir valsts institūcijām, kuras veica kampaņas, informējot vecākus par iespēju iegūt bērniem Latvijas pilsonību, daļa vienkārši sasnieguši 18 gadu vecumu, daļa - izbraukuši, jo emigrācija turpinās, lai arī tās tempi samazinās.

Pilsonības automātiska piešķiršana ir vairāk reveranss starptautiskajām institūcijām - jā, nevairosies nepilsoņu skaits, bet šis solis vien neko būtiski nemaina nedz kvantitatīvi, nedz kvalitatīvi. Kvantitatīvi jaundzimušo potenciālo nepilsoņu skaits ir piliens ja ne jūrā, tad (mūsu pīļu) dīķī. Nemaina arī kvalitatīvi, jo tas nav sabiedrības saliedētību reāli ietekmējošs instruments, nav arī konsekvences attiecībā uz nepilsoņu statusu kā «pārejas perioda» risinājumu un starptautiskajās tiesībās nezināmu kategoriju. Visticamāk, tuvākajā laikā arī nemainīs, jo politiskā konjunktūra tajā absolūti nav ieinteresēta. Atliek vien ieskatīties statistikā: no apmēram 15% Latvijā esošo nepilsoņu, 51% dzīvoja Rīgā, veidojot 17% no visiem rīdziniekiem! Papildus etniskajam sastāvam automātiska nepilsoņu pārvēršana pilsoņos pārmaiņas politiskajā vadībā varētu padarīt vēl bezcerīgākas. Vēl viens būtisks rādītājs - no visiem nepilsoņiem 71% ir vecumā virs 50 gadiem, kamēr no Latvijas pilsoņiem šajā vecumā ir vien 37%. Kā zināms, gados vecāki cilvēki ir aktīvākie balsotāji!

Šīs izmaiņas nav nekāds ordenis, ko kādam spraust pie krūtīm, bet drīzāk kā zolītē - atmešanās, pietaupot platos.

Baiba Lulle / nra.lv 





Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats