17. oktobris, Ceturtdiena
Vārda dienas: Gaits, Karīna
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » Noziedzīgie uzņēmēju lobiji
Noziedzīgie uzņēmēju lobiji
18. septembris 2019, 11:23
Kā izrietēja no 15. septembra LTV raidījuma De facto konteksta, laikam nav lielāka nozieguma pret sabiedrību kā ierosināt veikt izmaiņas Konkurences likumā, paredzot mainīt sodu apmēru un to piemērošanu Konkurences likuma pārkāpšanas gadījumos. Vēl vairāk – nav lielāka nozieguma pret sabiedrību kā tad, ja Saeimas deputāts uzklausa darba devēju vai uzņēmēju organizāciju pārstāvjus un aicina Saeimas komisiju apspriest uzņēmēju organizāciju ierosinājumus.

Kā jau es vairākkārt esmu norādījis, LTV visai strauji no sabiedriskā medija pārtop par varas mediju. Tagad LTV metas plosīt tos, kurus vara norāda kā peramos zēnus. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki parunājās ar vairākiem (nu jau bijušajiem) Saeimas deputātiem par to, kāpēc 2015. un 2016. gadā Saeimā, kad tika skatīti grozījumi Konkurences likumā, pirms galīgā lasījuma parādījās vairāki identiski priekšlikumi samazināt sodu apmēru vai precizēt to piemērošanu par Konkurences likuma pārkāpumiem.

Vara parādīja ar pirkstu vairāku bijušo Saeimas deputātu virzienā, kuri piedevām ir saistīti ar opozīcijas partijām, kuras nav pašreizējā valdošajā koalīcijā, un LTV kā paklausīgs zaldāts šauj virzienā, kuru vara parādīja, neprātojot par loģiku, samērīgumu un sabiedrības interesēm.

Vispirms. Diskusijas par to, kā būtu jāuzlabo likumi, ir normāla un obligāta daļa no demokrātijas. Demokrātija nozīmē iesaistīt likumdošanas procesā visas ieinteresētās puses, lai galīgais lēmums būtu līdzsvarots un atbilstošs sabiedrības interesēm. Lai likumi, kuri attiecas uz uzņēmējdarbību, būtu līdzsvaroti, Saeimas deputātu pienākums ir uzklausīt un izvērtēt uzņēmēju organizāciju ierosinājumus. Lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tikties ar LTRK vadību un ekspertiem būtu ikviena Saeimas deputāta pienākums. Ir jābūt nekompetences čempioniem, lai kauninātu deputātus par to, ka tie tikās ar Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas pārstāvjiem un pēc tam aicināja Saeimas deputātus diskutēt un apspriest LTRK ierosinājumus. LTRK ir lobiju organizācija, kuras mērķis ir veicināt savu biedru kopējās intereses. Ja LTRK biedri no būvniecības nozares aicina veikt grozījumus likumos, tas nav nekas neatļauts. Kamēr Latvijas Satversmes tiesību daļa nav atcelta, ikviens, arī būvniecības uzņēmumu īpašnieki, drīkst brīvi paust savus uzskatus, kritizēt likumus, aicināt tos mainīt un diskutēt par tiem.

No LTV pārraides konteksta izrietēja, ka bezmaz tikai noziedzīgi elementi var ierosināt mazināt sodus. Ja kāds ierosina samazināt sodus, tad tur noteikti slēpjas tikai noziedzīgi nodomi un noziedzīgi mērķi - jau iepriekš gatavojas noziegumiem un šādi bruģē ceļu uz vieglāku sodu pieķeršanas gadījumā... Ir jābūt nekompetences čempioniem, lai tik primitīvi interpretētu sabiedrības intereses, un LTV ir ceļā uz līderību šajā jomā.

Ierosinājumi precizēt vai samazināt Konkurences likumā sodu lielumu ir normāli un loģiski.

Diskusijas par to, ka Konkurences likuma 12. panta 3. daļā noteiktais ļoti plašais soda apmēra diapazons neatbilst sabiedrības interesēm un rada vairākus ļoti nozīmīgus drošības riskus, bija pamatotas gan 2015. gadā, gan pašlaik. Konkurences likuma 12. panta 3. daļa nosaka, ka gadījumā, ja tiek pārkāpta Konkurences likuma 11. panta pirmā daļa, tad: «Konkurences padome ir tiesīga uzlikt konkurentiem naudas sodu līdz 10 procentu apmēram no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 700 eiro katram.»

Tātad, ja kāds uzņēmums, kuram apgrozījums ir 100 miljoni eiro gadā, tiks apsūdzēts Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas pārkāpšanā, tad iespējamais soda apmērs būs no 700 eiro līdz pat 10 miljoniem eiro, kas ir 10% no apgrozījuma. Iespējamā soda diapazons lielam uzņēmumam var atšķirties pat tūkstoš reižu!

Par ko tad var uzlikt sodu 10% lielumā no uzņēmuma gada ienākumiem? Atbilstoši Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas piektajam punktam arī par «nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs»!

Jā! Par «nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs» uzņēmums teorētiski var tikt sodīts ar tik lielu sodu, kas ir līdzvērtīgs uzņēmuma bankrotam vai tā konfiskācijai.

Ja pašreizējā Latvijas Konkurences padomes vadība šo likumā iestrādāto normu nekad nav izmantojusi ļaunprātīgi, tad pastāv ļoti augsts risks, ka, nomainot Konkurences padomes sastāvu ar noteiktu biznesa grupu vai politisko klanu ielikteņiem, tik plaši interpretējamas sodu normas var tik izmantotas, lai konfiscētu uzņēmumus politiskajiem un biznesa pretiniekiem. Visas Latvijas sabiedrības interesēs būtu noteikt samērīgu soda apmēru, kas atbilstu iespējamā nodarījuma sekām, nosakot daudz šaurāku iespējamā soda diapazonu un stingri konkretizējot sodu piemērošanas nosacījumus. Arī es kā Latvijas pilsonis ar šo tekstu aicinu Saeimu izvērtēt Latvijas Konkurences likuma normas un precizēt sodu piemērošanu, nenosakot konfiscējoša apmēra sodus par pārkāpumiem ar nenozīmīgām sekām.

Tikai ir jāuzdod jautājums, vai pēc tādas LTV īstenotās publiskās zākāšanas un iebiedēšanas vispār atradīsies kāds Saeimas deputāts, kurš uzdrīkstēsies pavērt muti, lai diskutētu par defektiem un riskiem, kas ir iekļauti Konkurences likumā?

Juris Paiders / nra.lv 






Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats