Tā vienmēr smuki un apaļi beigušās padomju laiku «darbaļaužu vēstules», kurās saorganizēti tolaiku troļļi «atbalsta» pie varas esošos ākstus, lai pārējā publikā radītu sajūtu, ka bezbailīgākie prāti patiešām kaut ko «nosoda».

Šoreiz «darbaļaužu vēstule» bija vērsta pret LU rektoru Indriķi Muižnieku, un no šīs epistulas, kas varētu atrast cienīgu vietu kompartijas kongresa materiālos, vējoja boļševistiska smaciņa - gluži kā no mūsu dompilnās un reformgribošās izglītības ministres Šuplinskas (JKP) talantīgajām publikācijām rajona avīzītē Komunisma Ausma.

Kā tik tur nebija... «Cieņa un apbrīna ministrei Šuplinskas kundzei par drosmi, apņēmību un izturību», «izkurtējusī Latvijas Universitātes vadība», «citu augstskolu rektori, kuri savtīga labuma dēļ metas rektoru Muižnieku aizstāvēt», «kauns par ZA prezidentu O. Spārīti», «ne tikai kauns, bet gandrīz vai izmisums» par valsts kanceleju, «īpašs kauns par L. Muciņu, kurš spēj tikai šļupstēt» utt. Un, izrādās, visur dominē «šo negodīgo un ieinteresēto personu viedoklis», jo «inteliģenti cilvēki sašutumā, riebumā un izmisumā klusē». Lai «inteliģences» riebums un izmisums būtu vēl dziļāks, pateiksim, ka Šuplinskas iecerētais pagaidu rektors Juris Borzovs bija palūdzis savai māsai Īrisai Danelsonei, lai viņa paraksta vēstuli, kurā tiek slavināta ministre. Nekādu ētiska rakstura nelabumu, vai ne?

Pirms četriem gadiem toreizējo LU Datorikas fakultātes dekānu Juri Borzovu pārliecinoši izbalsoja rektora vēlēšanās (uzvarēja Indriķis Muižnieks). Vēl vairāk: Borzovs saņēma asu kritiku par ētikas normu pārkāpumiem, tostarp par akadēmisko vardarbību pret studentiem. Nekas nav mainījies arī tagad: biedrs Borzovs turpina ar boļševistisku degsmi ietekmēt tos, no kuru balsojuma atkarīgs viņa pagaidu krēsls. Ja Nacionālās apvienības ministri iedomāsies valdības sēdē nobalsot par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, šī politiskā partija vairs var nerēķināties ar «manas apkārtnes balsīm» - tā NA priekšsēdētājam Raivim Dzintaram piedraudējis biedrs Borzovs. «Apkārtnes balsis» - tie ir izbijušie komunisma ausmas nesēji?... Ar labu atmiņu apveltīti cilvēki taču atceras, kā 1989. gadā notika kompartijas Latvijas Valsts universitātes biroja (komitejas) sekretāra vēlēšanas, kurās uzvarēja tautfrontiskais Aivars Endziņš, bet zaudēja Juris Borzovs. Kāds politiskais spēks atbalstīja Borzovu, var tikai minēt, bet tur daudz variantu nav...

Loģiskas izskatās jaunkomunistu saulcerītes Šuplinskas histēriskās kustības attiecībā uz nevēlamo Muižnieku: komunists komunistam draugs, biedrs un biroja sekretārs, bet Muižnieks galīgi tāds nav. Tāpēc viņu - prom! Izmantojot «darbaļaužu vēstules», draudus, melīgas infografikas un šantāžu. Par to, ka LU rektora vēlēšanas notikušas atbilstoši Augstskolu likumam un LU Satversmei, ir jau apnicis runāt: to atzinuši arī juristu biroji. Tagad atkal jācer uz to, ka valdības ministri nesastings bailēs no Bordāna kartonpartijas un nobalsos par Muižnieka apstiprināšanu amatā. Bet par šantāžu gan gribas parunāt.

Ļaunas mēles melš, ka NA esot bijusi spiesta «atbalstīt ministres Šuplinskas sagatavoto lēmumprojektu». Kaut arī pirms tam sarunā Muižnieks jutis NA atbalstu. Nacionāļi uzmeta? Tā sanāk. Bet uzmeta tāpēc, ka vajadzējis izšķirties: vai nu balsot par Šuplinskas pozīciju, vai nu jaunkomunisti darīs visu, lai NA atbalstītie cilvēki no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tiek izmesti. Protams, tās ir tikai politpasakas un skauģu izdomājumi. Bet JKP spiediens nav rimis ne mirkli: princesīte Bordāns gražojas, ka pametīs valdību, ja viņam neklausīs, un vai tad Ogres Helmani (NA) nule kratīja tāpat vien? Lai atrastu «viltotas» ārsta zīmes? Var taču piezvanīt un pateikt: tagad! Tagad plēsiet, nu ir laiks! Sitiet nacionāļus!

Ja NA ministri (Gerhards un Puntulis) pakļausies jaunkomunistu spiedienam un nobalsos pret Muižnieku, nacionāļus varēs dzīt stūrī arī turpmāk: viņi būs uzsēdušies uz šantāžas adatas. Bet pareizi būtu skaļi pateikt par bordānistu spaidiem un stiprināt ne tikai savu partiju, bet arī Muižnieku. Pakļaujoties bordānistu trakajai varasgribai (nejaukt ar valstsgribu!), nacionāļi zaudēs daudz vairāk - savus vēlētājus. Šādu gļēvumu vēlētāji nepiedos.

Elita Veidemane / nra.lv