18. septembris, Trešdiena
Vārda dienas: Elita, Liesma
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » Kā palikt kniepadatu zem drukātās preses
Kā palikt kniepadatu zem drukātās preses
16. augusts 2019, 11:34
Vēl otrdien šķita, ka stīvēšanās ap kompensāciju valsts akciju sabiedrībai Latvijas pasts (LP) par preses piegādēm it kā ir noslēgusies par labu tam, lai drukāto presi nākamgad tomēr saņemtu visos Latvijas novados un preses izdevējiem nenāktos pacelt savu izdevumu abonēšanas cenas bezgalīgos augstumos, padarot tos nepieejamus lasītājiem, vai arī – vienkārši izbeigt to eksistenci.

  Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja personīgi un ar sociālo tīklu starpniecību, ka valdība ir atradusi papildus nepieciešamos 3,7 miljonus eiro pasta piegāžu kompensācijām. Aleluja, varēja atviegloti nopūsties visi, kas saprot drukātās preses nozīmību demokrātiskas sabiedrības attīstībā. Tomēr jau trešdien izrādījās, ka par agru vēl pūst uzvaras fanfaras.

Pirmkārt, tāpēc, ka nauda ir apsolīta, bet vēl ne reāli piešķirta, otrkārt, tāpēc, ka Jaunās konservatīvās partijas ministra Tāļa Linkaita pārvaldītā Satiksmes ministrija dod nepārprotamu signālu - šis ir īstermiņa (viena gada) piešķīrums un... pēc tam vairs neceriet.

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns (JKP) trešdien izplatītā viedoklī visai ironiskā tonī paskaidro, ka kompensēt pastam preses piegādi ir «lūguši izdevēji», kuri «nevar atļauties samaksāt». Vispār jau ir tā, ka lūgums, protams, ir bijis, bet īstenībā preses izdevumu piegādi visā Latvijā no valsts budžeta kompensē no 2008. gada. Savukārt no 2012. gada atbalsta mehānisms ir nostiprināts Pasta likumā, tā kā kādi nebūt lūgumi par valsts budžeta līdzekļu piešķīrumiem būtu jāņem vērā, bet varbūt arī nebūtu, taču likums ir jāpilda arī «bezkompromistiski tiesiskajai» Satiksmes ministrijai un visai valdībai. Relīzē tiek radīts iespaids, ka līdzekļi no valsts budžeta tiek šķiesti izdevēju komfortam. Lai gan reāli ar papildu valsts dotāciju tiek uzturēta valsts akciju sabiedrība - Latvijas pasts, un izdevējiem jau nu nav nekādu iespēju konstatēt un pārliecināties, kādā veidā un cik efektīvi šī kompensācija tiek izmantota, uzturot LP struktūras, kas nodarbojas cita starpā arī ar preses piegādēm. Satiksmes ministrijai gan tāda iespēja, visticamāk, ir, nu tad lai arī ar to nodarbojas, nevis ironizē par to, cik, lūk, tas ir šausmīgi dārgi un «sabiedrībai» kopumā nevajadzīgi.

Nez, vai šīs SM politiskajās dzīlēs tapušās ironiskās rindas iedvesmoja Latvijas pasta darboņus, jau ceturtdien izdevējus «aplaimojot» ar aukstu dušu Mārtiņa Liepiņa, Latvijas pasta Komercvadības departamenta direktora, e-pasta vēstulē, kur viņš piedāvā slēgt līgumu par preses piegādes cenām, neņemot vērā iespējamo kompensāciju par preses piegādi. Fantastika, lai neteiktu vairāk: LP pasaka, figu, tev, Kariņ, ar taviem paziņojumiem, mūs tās tavas politiskās spēlītes neinteresē! Nobeigsim to drukāto presi, un miers! Ja šādas vēstules, kas ignorē gan valdības lēmumus, gan MK noteikumus, nav tapušas ar JKP vadītās Satiksmes ministrijas slepenu svētību, tad jau šodien LP valdes priekšsēdētājam Mārcim Vilcānam būtu jālido no amata. Prese nedrīkst būt politisko intrigu ķīlniece, un būtu nožēlojami un kaitnieciski, ja valsts akciju sabiedrība Latvijas pasts tiktu izmantota šādās politiskās spēlēs.

Ja pasekojam jautājuma par preses piegāžu kompensāciju risinājumu visa gada garumā, tad jau gada sākumā tika pieteikts - jaunam veidam drukāto mediju atbalstam bija jābūt. Kultūras ministrijas darba grupai jau šovasar bija jāpiedāvā jauns mehānisms drukātās preses atbalstam. Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne šopavasar LVportālam skaidroja, ka «no valdības apstiprinātajiem mediju politikas plānošanas dokumentiem nepārprotami izriet mērķis ne vien saglabāt līdzšinējo atbalstu drukātajiem medijiem, bet arī to paplašināt ar nolūku saglabāt Latvijas mediju daudzveidību un drukātos medijus kā vienu no kultūras formām», (..) «informatīvā vide ir mūsu drošības garants, un tas ir jārisina ar valsts atbalsta palielināšanu, tāpat kā to dara pārējās Eiropas Savienības valstis».

(..) «Pašreizējie atbalsta veidi - ar Pasta likumu noteiktais atbalsts abonēto preses izdevumu piegādei un samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme (12%) - ir nepietiekami, lai sekmētu kvalitatīva satura radīšanu un drukāto mediju ilgtspēju, un šajā situācijā nav pieļaujama atbalsta samazināšana. Atbalsts abonētās preses piegādei ir ne tikai atbalsts preses izdevējiem, bet arī būtiska daļa no LP sniegtajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem un jāvērtē arī kā daļa no kopējās pasta infrastruktūras. Jāņem vērā, ka Latvijā nevaram runāt par konkurenci valsts līmenī preses piegādē, tas ir valsts pienākums atbalstīt piegādes iespējas, īpaši reģionos,» tā Grišāne.

Zelta vārdi, taču šajā strīdā un spriedzē, kurā bija spiesti pēdējo pusgadu pavadīt drukātie mediji, Kultūras ministrijas balss un atbalsts izskanēja vāji. Turklāt plāna (piemēram, par 5% PVN presei, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas valstu) vēl joprojām nav. Acīm redzama politiskās gribas trūkuma vietā risināt šo jautājumu no citiem koalīcijas partneriem ir jauno konservatīvo draudi, ka diez vai būtu jāatbalsta jebkura drukāta izdevuma piegāde un varbūt arī ne visās vietās, bet tikai pierobežā. Šādi teksti paver jaunas iespējas mediju šķirošanai «labajos» un «sliktajos», tajos, kas piegādes kompensāciju «pelnījuši», un kuri - ne. Ir tāds iespaids, ka dažiem koalīcijas spēkiem ir problēmas ar demokrātijas būtības un vārda brīvības izpratni un cenzūras un revanšisma ilgas par varas pārstāvjiem kritisku drukāto vārdu ir tik stipras, ka aizēno vismaz formālu pieturēšanos pie demokrātiskā valstī pieņemtas mediju brīvības neapkarošanas. Izrādās, pakalpiņi un pielīdēji SM pārraudzības struktūrās ir centušies pat paskriet ratiem pa priekšu, tikai nolasot no acīm atsevišķu politiķu vēlmes aizbāzt muti presei.

Anita Daukšte / nra.lv



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats