20. oktobris,
Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » ASV un Ķīnas tirdzniecības karš un Latvijas iespējas
ASV un Ķīnas tirdzniecības karš un Latvijas iespējas
9. augusts 2019, 13:05
ASV un Ķīnas tirdzniecības karš saasinās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps šā gada 1. augustā paziņoja, ka no 1. septembra ASV paaugstinās muitas tarifus Ķīnas precēm par desmit procentiem – 300 miljardu ASV dolāru vērtībā. Jaunie muitas tarifi tika noteikti papildus jau šogad ieviestajiem muitas tarifiem Ķīnas precēm 25% lielumā un 250 miljardu dolāru vērtībā. Atbildot uz šo ASV valdības soli, Ķīnas uzņēmumi pārtrauca iegādāties ASV lauksaimniecības preces – pilnībā atsakoties no ASV audzētas sojas un citiem lauksaimniecības produktiem.

Savukārt Ķīnas Centrālā banka 5. augustā neiejaucās valūtas tirdzniecībā, lai stabilizētu ASV dolāru un Ķīnas juaņas kursu. Tā rezultātā juaņas kurss pret ASV dolāru samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš 2010. gada augusta.

Jau nākamajā dienā pēc tam, kad juaņa pret dolāru devalvējās, ASV Finanšu ministrija (vienlaikus arī ASV prezidents savā tvītā) paziņoja, ka Ķīna tagad tiek uzskatīta par valsti - valūtas manipulatoru. Ar šo terminu ASV Finanšu ministrija apzīmē valstis, kuras īsteno agresīvu monetāro politiku, regulāri devalvējot nacionālo valūtu (pat par 30-40%), lai uzlabotu savas produkcijas eksporta konkurētspēju un vienlaikus samazinātu importa patēriņu savā zemē.

ASV valdības lēmums iekļaut Ķīnu valūtas manipulatoru melnajā sarakstā, ņemot vērā tikai valūtu apmaiņas kursa svārstības 5. un 6. augustā, izraisīja ļoti plašu neizpratni pat starp Trampa sabiedrotajiem globālajā finanšu biznesā.

Viena lieta ir tad, ja ASV izmanto savas suverēnās tiesības vienpusēji paaugstināt muitas tarifus pret citas valsts precēm. Šāds lēmums var nepatikt. Tas slikti ietekmēs starptautisko tirdzniecību utt. Mēs varam izteikt prognozes par šāda lēmuma negatīvo ietekmi uz ASV inflāciju utt. Taču ASV prezidentam (līdzīgi kā ikvienas neatkarīgas un suverēnas valsts izpildvarai) ir tiesības pieņemt šādu lēmumu. Citas valstis jau ņem piemēru no ASV. Japānas valdība tagad ar eksporta aizliegumiem īsteno totālu politisku spiedienu pret Dienvidkoreju. Tomēr, lai iekļautu kādu valsti - Ķīnu - valūtu manipulatoru melnajā sarakstā, ir nepieciešams pamatojums, kuram noticētu vismaz Trampa sabiedrotie un atbalstītāji. Lai pasludinātu kādu valsti par valūtu manipulatoru, ir jāpierāda, ka šīs valsts centrālā banka ar negodīgām metodēm - masīvu savas nacionālās valūtas pirkšanu un pārdošanu - ilgstoši ir veicinājusi savas valsts eksporta konkurētspēju. Šādai definīcijai atbilst Šveices Centrālās bankas rīcība gan 2010., gan 2017. un 2018. gadā. Savukārt 5. un 6. augustā notiekošais starptautiskajos valūtas tirgos bija atbilstošs tirgus rekcijai uz ASV prezidenta lēmumu saasināt tirdzniecības karu ar Ķīnu. Ķīnas Centrālā banka, iespējams, neiejaucās, ļaujot tirgum noteikt šā brīža pieprasījuma un piedāvājuma līmenim atbilstošu valūtas kursu.

Atbilstoši ECB oficiālajam apmaiņas kursam, 1. augustā viena Ķīnas juaņa maksāja 13,1 eirocentu, bet sestajā augustā 12,7 eirocentus. Pa šo laiku juaņa pret eiro devalvējas par 3,2 procentiem. Taču visu 2018. gada otro pusgadu juaņa bija mazāk vērtīga pret eiro, salīdzinot ar apmaiņas kursu šā gada augusta sākumā. Zemākā attiecība pret eiro juaņai bija 2018. gada 25. septembrī, kad ECB apmaiņas kurss bija 12,35 eirocenti par vienu juaņu.

Augustā sākumā juaņas attiecība pret eiro nepārsniedza un bija pat visai tālu no pēdējo divu gadu laikā vērojamā minimuma.

Līdz ar to, vērtējot no Eiropas perspektīvas un vadoties no eiro un juaņas apmaiņas kursa izmaiņām no 2010. gada, apgalvot, ka Ķīnas valūtas kursa izmaiņas 2019. gada augustā būtu jāklasificē kā manipulācijas ar valūtu, ir aplami. Vismaz pagaidām Ķīnas juaņas un eiro apmaiņas kursa svārstības nav izvirzījušās ārpus pēdējo divu gadu apmaiņas kursa svārstību koridora. Eiro un juaņas apmaiņas kurss nav izvirzījies ārpus ES ārējās tirdzniecības saprātīga riska ietvara, un līdz ar to tam nav pamata radīt būtisku ietekmi uz ES un Ķīnas savstarpējo preču apmaiņu. Pat augusta sākumā vērojamais juaņas un eiro apmaiņas kurss nerada Ķīnas eksportam ES tirgū lielākas priekšrocības par tām, kādas Ķīnas precēm ES tirgū bija 2018. gada otrajā pusē. Tas nozīmē, ka ASV valdības lēmums izmantot vienas dienas valūtas svārstības, lai pasludinātu Ķīnu par valūtas manipulatori, nozīmē, ka Ķīnas un ASV konflikts jau pāriet fāzē, kad ASV valdība sāks izmanto apšaubāmus un citiem nepieņemamus līdzekļus savu mērķu sasniegšanai.

Līdz ar to ES nav jāatbalsta ASV lēmums pasludināt Ķīnu par valūtu manipulatoru. Tieši pretēji. ES interesēs ir izmantot ASV un Ķīnas konfliktu, lai palielinātu ES preču eksportu uz Ķīnu, īpaši tajās preču grupās, kurās līdz šim plaši tika piegādāta ASV produkcija. No tā izriet, ka Latvijas ārpolitiskai pozīcijai visos jautājumos, kas attiecas uz ASV un Ķīnas konfliktu, ir precīzi jāievēro ES kopējā nostāja, to nekādā gadījumā nepastiprinot.

Latvijai ir jāizmanto ES un Ķīnas attiecības, lai izmantotu tās izdevības, kuras radīsies, Ķīnas uzņēmumiem pilnībā pārtraucot iepirkt ASV lauksaimniecības produkciju, attīstot Latvijas lauksaimniecības produktu eksportu uz Ķīnu.

 Juris Paiders/ NRA.lv.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats