20. augusts, Otrdiena
Vārda dienas: Bernhards, Boriss
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » Ekonomika aug, bet mums tikai kritiskas situācijas
Ekonomika aug, bet mums tikai kritiskas situācijas
8. augusts 2019, 11:31
Kamēr premjers un finanšu ministrs bauda atvaļinājumu, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) nācis klajā ar šausmu stāstu par kritisko stāvokli iekšlietu resorā. Tas gadiem turēts badā, valsts nefinansē bāzes funkcijas, trūkst naudas ekipējumam, algām, trūkst transportlīdzekļu, infrastruktūra esot jau dzīvībai un veselībai bīstamā stāvoklī...

Eh, ja varētu kā pašiem ministriem, Saeimas deputātiem un citām valsts amatpersonām, arī iekšlietu resora darbiniekiem atalgojuma izmaiņas ar likumā iekaltu koeficientu piesaistīt vidējās algas kāpumam valstī! Bet skaidrs, ka politiķi to nekad nedarīs, jo tas ik gadu no valsts budžeta paģērētu prāvu summiņu. Tādēļ par policistu, tāpat kā pedagogu, mediķu algu pielikumu jācīnās gadu no gada, vienalga, vai iepriekš ar likumu ir apstiprināts algu paaugstināšanas grafiks vai nav.

Runas par kadru krīzi iekšlietu resoros, policijā uzplaiksnījušas regulāri. 2001. gadā, kad no darba policijā aizgāja liels skaits policistu, 2005., pat treknajā 2008. gadā, nemaz nerunājot par ekonomisko krīzi, laiku ap 2010. gadu un pēc tā. Policisti piketējuši, ministri rakstījuši plānus un pieprasījumus, kaut kā izlīferēts, piešķirot papildu līdzekļus algām, meklējot iekšējās rezervēs. 2015. gadā Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis jau runāja par pakāpenisku iziešanu no krīzes, esot mazinājusies darbinieku mainība, lai gan atalgojums joprojām neesot pietiekami augsts. 2017. gadā tika ieviesta jauna atalgojuma sistēma, 2018. gadā atalgojumam tika papildus piesaistīti 63 miljoni eiro. Toreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis stāstīja, ka nu jaunākie policijas virsnieki saņem ap 700 eiro «uz rokas», kas esot līdzvērtīgi ārstu atalgojumam valsts klīnikās, izmeklētāji ar stāžu - virs 1000 eiro, bet lielāko pieaugumu saņēma VUGD ierindas darbinieki. Pēc atalgojuma palielināšanas varot ķerties pie materiāli tehniskās bāzes pilnveides. Nu izrādās - nauda birusi caurā maisā? Algas kritiskas, materiāli tehniskā bāze arī, kam nepieciešami papildus 88 miljoni eiro, un vēl 148 miljoni eiro pussabrukušajai infrastruktūrai.

Pērn no darba policijā aizgāja 438 darbinieki, kamēr pieņemti uz pusi mazāk - 210, taču šie skaitļi nav salīdzināmi ar tiem krīzes gadiem, kad no darba aizgāja seši, septiņi, astoņi simti gadā. Daudzi policisti, vēl spēka gados, sagaida izdienas pensiju un aiziet - ne jau atpūsties, bet strādāt privātajā sektorā: uz apsardzes firmām, celtniecībā vai citviet. Izdienas pensija ir būtisks faktors, kas notur dienestā, bet šī sistēma ir nepareiza saknē, ko arī kritizējusi gan OECD, gan Valsts kontrole. Domājot par reformām, kuras jau paģērējis Ģirģens, vajadzētu padomāt arī par šīs kārtības maiņu, lai kā negribētos atdot reiz dabūto labumu. Bet šis «labums» ilgtermiņā nemaz tāds labums nav - iekšlietu darbinieki piecieš zemāku atalgojumu, jo zina, ka agrāk aizies izdienas pensijā, tādējādi pieredzējušie darbinieki, kas vēl varētu ne tikai strādāt, bet labi strādāt, pēc iespējas ātri paceļ cepuri. Nāk jaunie, zaļie, kuriem vēl viss jāmācās, bet nav no kā mācīties, un rezultāts ir kvalitātes rādītāju kritums vai stagnācija. Bet rezultātus gribas arī Ģirģenam, kurus viņš uzstājīgi prasa par nesenajām skaļajām slepkavībām, bruņotām laupīšanām, prasa palielināt noziedzīgu nodarījumu atklāšanas procentu. Un lielākas algas gribas, bet izdienas pensijas reformēt negribas.

Kaut kādas reformas ministrs gan ir iniciējis. Ģirģens iepriekš stāstījis un Ķuzi norīkojis reorganizēt policijas darba organizāciju, struktūru. Policija plāno atbrīvoties no tai neraksturīgām funkcijām, samazināt iecirkņu skaitu no 39 uz 25, plānojot uz 25 000 cilvēkiem vienu iecirkni, likvidēt 632 jeb 9,2% tukšo amata vietu. No ietaupījuma varot nodrošināt lielākas algas darbiniekiem. Iepriekš ministrs bilda, ka ne visu, bet daudz ko varot izdarīt bez lielām izmaksām.

Saprotams, ka, tuvojoties budžeta pīrāga sadalei, lai izlauztos priekšplānā pieprasījumu cīņā, viss jākrāso maksimāli melnās krāsās. Jo īpaši, kad, kā parasti, ministriju pieprasījumi krietni pārsniedz iespējas - nākamajam gadam par 600 miljoniem eiro. Nekas, ka vēl šogad janvārī policijas šefam nācās skaidroties par daudziem darbiniekiem izmaksātu piecu, astoņu, desmit un pat 14 tūkstošu eiro mēnešalgu pirms nodokļiem, kas esot iepriekšējās valdības apstiprinātā bonusu sistēma tiem, kas iekšlietu sistēmā nostrādājuši vismaz piecus gadus pēc kārtas.

Skatoties no sava resora viedokļa, ministrs pareizi dara - kamēr premjers nesasauc valdības sēdes un vairāki ministri devušies atvaļinājumos, ir īstais brīdis izmantot salīdzinošo politisko notikumu klusumu sabiedriskās un politiskās domas noskaņošanai. Ģirģens pat piedāvājis finansējuma avotu - novirzīt resora vajadzībām pusi no konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem. Var jau cerēt, ka tas motivēs vairāk atklāt šādus noziegumus, ja vien to varētu izdarīt tikai ar motivāciju. Bet, ja arī satiksmes ministrs prasa daļu degvielas akcīzes nodokļa palielinājuma novirzīt ceļiem, veselības ministre - daļu alkohola akcīzes piešķirt alkoholiķu ārstēšanai un profilaksei, jājautā, kā algas pielikumu varētu iegūt pedagogi, mediķi? Varbūt arī tiesnešiem atstāt kādu procentu no piespriestajiem mantiskajiem sodiem?

Nav runa par to, ka iekšlietu resoram nevajag vairāk naudas. Visiem vajag - veselības aprūpei, par kuras stāvokli liecina arī nupat Daugavpils slimnīcā pārtrauktās plānveida operācijas mediķu trūkuma dēļ, izglītības kvalitātes celšanai un pedagogu algām, ceļiem, sabiedriskajiem medijiem, pašvaldību reformēšanai.. Bez liekām diskusijām nauda atrodas aizsardzībai, ASV prasību pildīšanai attiecībā uz finanšu uzraudzību. Pensionāriem gan jau vēl kādu laiku būs jāpagaida sava tiesa. Lai gan ekonomika aug, bet mums tikai kritiskas situācijas. Jautājums būs par prioritātēm un to, kā šī valdība pratīs salāgot visu resoru un koalīcijas partiju intereses, nepalielinot nodokļus. Vai varam ticēt premjeram Krišjānim Kariņam, kurš paudis, ka ministriju apetītes apmierināšanai neatbalstīs nodokļu palielināšanu? Budžeta veidošana parādīs šīs koalīcijas rīcībspēju, spēju runas pārvērst darbos.

Baiba Lulle / nra.lv 




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats