20. augusts, Otrdiena
Vārda dienas: Bernhards, Boriss
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » Juris Pūce kā kapitālisma kapracis
Juris Pūce kā kapitālisma kapracis
2. augusts 2019, 10:39
Aizvakar ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) negaidīti samazināja bāzes procentu likmi par 0,25 procenta punktiem. Iepriekšējo reizi ASV FRS procentu likmes samazināja vairāk nekā pirms desmit gadiem, kad ASV un globālā ekonomika nonāca tik dziļā ekonomiskā krīzē, kāda nebija piedzīvota kopš 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Tas nozīmē, ka ir vērojamas tendences, kuras liecina, ka tuvojas ļoti bīstama ekonomikas lejupslīde, un ASV FRS īsteno preventīvus pasākumus, lai aizsargātu ASV biznesa intereses. Reaģējot uz ASV FRS lēmumu, procentu likmes nekavējoties samazināja arī Brazīlijas Centrālā banka, bet Eiropas Centrālās bankas vadība paziņoja, ka varētu līdzīgu lēmumu apsvērt jau šī gada septembrī.

Parādoties pirmajām ekonomiskās krīzes pazīmēm, ir jāgatavojas ne tikai krīzei, bet arī ar ekonomiskajām krīzēm saistītajām blaknēm citās jomās. Krīžu radītā darba ņēmēju dzīves līmeņa pasliktināšanās demokrātiskās valstīs vienmēr ir bijusi laba augsne populistisku tendenču pieaugumam un pret tirgus ekonomiku (kapitālismu) vērstas opozīcijas pieaugumam. Ņemot vērā jau tā iespaidīgo populisma vilni, kas ir vērojams attīstītajās valstīs, ir pamatotas bažas, ka gaidāmā krīze populisma vilni pastiprinās tiktāl, ka tas var pašreizējo attīstīto valstu kapitālismu aizvietot ar ekonomisko sistēmu, kurā valsts kontrole pār uzņēmējdarbību būtu ievērojami plašāka un iespaidīgāka. Līdz ar to krīzes gaidās tiek meklēti globālie līderi, kuri spētu radoši izglābt kapitālismu no populisma draudiem. Kā viens no perspektīvākajiem līderiem tiek nosaukts bijušais Indijas Centrālās bankas vadītājs Raghurams Radžns (Raghuram Rajan), kuru britu raidsabiedrība BBC nosauca kā iespējamo pretendentu uz Lielbritānijas Centrālās bankas vadītāja posteni (tas atbrīvosies šogad) un kuru ietekmīgākās trešās pasaules valstis lobē kā pretendentu uz Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektora posteni (aizejošās Kristīnes Lagardas vietā). Savus uzskatus, kā glābt kapitālismu, Raghurams Radžns ir izteicis vairākās grāmatās, bet īpaši šogad iznākušajā grāmatā Trešais balsts (The Third Pillar: How the State and Markets are leaving Communities Behind).

Kādas idejas piedāvā Raghurams Radžns? Globālā līmenī vara ir jāpārdala no centrālajām valdībām un gigantiskā - transnacionālā - biznesa par labu vietējām teritoriālajām kopienām. Atbildot uz globalizācijas izraisīto robežu caurlaidību un barjeru izzušanu, kas izpaužas kā brīva preču un darbaspēka plūsma, ir jāīsteno plaša mēroga decentralizācija. Efektīvam kapitālismam ir jābūt trīs balstiem. Pirmais balsts ir centrālā valdība un tās politika. Otrais - ir uzņēmumi un uzņēmēju vide, bet trešais balsts ir vietējās kopienas. Ir jāpalielina vietējo kopienu politiskā un finansiālā patstāvība. Tas ir jādara tāpēc, ka apstākļi pat kaimiņu teritorijās var atšķirties un tikai vietējās kopienas ir tās, kuras labāk izprot attiecīgas teritorijas iedzīvotāju vajadzības. Decentralizācijas gaitā vietējām kopienām ir jādod iespēja daudz vairāk rūpēties par vietējo ļaužu ikdienas dzīves norisēm. Varas nodošana trešajam balstam - vietējām kopienām - izglābs kapitālisma sistēmu un nosargās demokrātiju no autoritārām tendencēm, kuras neglābjamai rodas populisma viļņa un krīzes laikos.

Diemžēl Krišjāņa Kariņa valdība ir uzsākusi pilnīgi ačgārnu kursu un īsteno pašnāvniecisku politiku. Ja Kariņa valdība piekoptu pašnāvniecisku politiku, apdraudot tikai pašreizējās valdības stabilitāti, tad tas būtu sīkums. Ja kritīs šī valdība, tad tās vietā nāks jauna - varbūt labāka, bet varbūt sliktāka - valdība. Kariņa valdības lielākā problēma ir tā, ka viens no ministriem - Juris Pūce - valdības vārdā ir ļoti dziļi iekūlies nevajadzīgā un postošā konfliktā ar tām vietējām kopienām, kurās ir pietiekami efektīva pārvaldība. Uzsāktā «teritoriālā reforma», kuras gaitā Juris Pūce sola likvidēt gan neefektīvās, gan efektīvākās Latvijas mazās un vidējās teritoriālās kopienas, ir pilnīgi pretēja politika tai, kura būtu jāveic, lai glābtu kapitālismu no populisma viļņa.

Uz kopējā Eiropas populistisko tendenču pieauguma fona Latvija līdz šim izcēlās ar savu stabilitāti. Taču izskatās, ka tas nepatīk tādiem destruktīvistiem, kāds ir Juris Pūce. Ja Kariņa valdība vēlas, lai, sākoties globālajai krīzei, arī Latviju pārņemtu populisma virpulis, tad vislabākais veids, kā šādu mērķi sasniegt, ir vēl vairāk izvērst Jura Pūces uzsākto konfliktu ar vietējām kopienām un iznīcināt kapitālisma balstus - teritoriālās kopienas - ārpus Latvijas lielajām pilsētām.

Pašlaik Juris Pūce un viņa partija piesakās kļūt par kapitālisma kapraci Latvijā! Latvijas kreisie pret to, protams, neprotestē un ļauj Pūcem netraucēti darboties. Taču ir jāuzdod fundamentāls jautājums - kādu spēku interesēs ir izvērst valdības konfliktu ar vietējām kopienām un mēģināt iznīcināt tik daudzas Latvijas mazās un vidējās vietējās kopienas?

Juris Paiders / nra.lv



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats