Februārī dzirdīgas ausis Ekonomikas ministrijā (EM) un arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā rada Latvijas Alkohola nozares asociācijas rosinājums atļaut tirgot alkoholiskos dzērienus internetā. Par ekonomiku tik norūpējusies ministrija (kas gan nav tik izteikti OIK sakarā) steidza izstrādāt likuma grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, paredzot alkohola tirdzniecību internetā no nākamā gada, uz to attiecinot tādus pašus nosacījumus kā tirgotājiem citviet: jāsaņem licence, nedrīkst tirgot naktī, jāpārbauda pircēja vecums... Papildu nosacījums - tikai bezskaidras naudas norēķini. Kā stāsta EM - tas būtiski uzlabos Latvijas alkohola nozares konkurētspēju gan iekšējā, gan ārējā tirgū, jo neesot labi, ka visās citās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Poliju, alkoholu tirgo internetā, turklāt mūsu iedzīvotāji to šādā veidā iegādājas no citām valstīm un akcīzes nodokli atstāj tajās, nevis mūsu valsts allaž knapajā budžetā. Tādējādi tikšot arī atbalstīti mazie ražotāji, kuriem ar savu produkciju ir grūti ielauzties veikalu plauktos.

Rūpēs ne par mūsu iedzīvotāju, bet igauņu un varbūt arī kādu somu akcīzes un citu nodokļu piesaistīšanu mūsu budžetam, pēc valdības pasūtījuma Saeima zibensātrumā samazināja akcīzes nodokli stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem pēc tam, kad akcīzi samazināja Igaunija. Skaidrs, ka alkohola cenu nevar samazināt tikai igauņiem vai somiem, kas te iepērkas, un alkohols lētāks no 1. augusta kļūs arī Latvijas iedzīvotājiem, tiesa, ar nelielu datuma nobīdi, kamēr tiks iztirgotas iepriekš iegādātās preces. Valdības ar šo alkohola pieejamības palielināšanu caur cenas pazemināšanu un iegādes veidu paplašināšanu aicina sabiedrību: lūdzu, dzeriet, jo stiprāku, jo labāk, un, galvenais, papildiniet valsts budžetu!

Uz šā fona Veselības ministrijas (VM) Alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projekts 2020.-2022. gadam izskatās visai dīvaini. Pretēji minētajām ierosmēm, VM runā par alkohola pieejamības, lietošanas būtisku mazināšanu, piemēram, liedzot grādīgos dzērienus reklamēt ne tikai televīzijā un radio, bet arī internetā, kurā to varēs tirgot, ja tam zaļo gaismu dos Saeima. Interesanti, kas tiks uzskatīts par reklāmu un kas vienkārši par informāciju vai produkta aprakstu alkohola tirdzniecības platformās internetā? Par upurjēru izraudzītas degvielas uzpildes stacijas (DUS), kurās VM plāno liegt tirgot alkoholu. Protams, šoferiem nav jādzer, pie stūres, bet nez vai šoferīši piestāj benzīntankos, lai ieņemtu drosmei pirms braukšanas. Tas salīdzinoši nelielais daudzums alkohola, kas tiek pārdots DUS, neglābs no nodzeršanās tos, kas uz to tendēti, savukārt par to, kur iegādāts un lietots alkohols pirms sēšanās reibumā pie stūres, datu nav. Tad jau to vajadzētu liegt tirgot arī publiskos pasākumos, tostarp pilsētu svētkos, koncertos, pēc kuriem, iespējams, biežāk kāds piesēžas pie stūres pēc kāda aliņa, kokteilīša vai vairākiem dzērieniem nekā pēc piestāšanas DUS. Turklāt, kā lasāms ziņās, nereti šādos svētkos tirgotāji pieķerti pārdodam alkoholu nepilngadīgajiem. Kontekstā ar iniciatīvām, ļaut tirgot alkoholu internetā un samazināt akcīzi stiprajam alkoholam, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas pieļāvums par alkohola tirgus mākslīgu pārdalīšanu iegūst lielāku ticamību. Arī plānotais liegums, īstenot alkoholisko dzērienu degustāciju mazumtirdzniecībā, ir ķimerēšanās ap sīkumiem, kas vairāk izskatās pēc vēlmes plānā izdomāt noteiktu pasākumu skaitu, līdzīgi kā informācijas iekļaušana marķējumā ar mudinājumu nelietot alkoholu, skaidrot tā kaitīgumu grūtniecēm, jauniešiem un citām grupām, kas ir no sērijas - copy-paste.

Protams, plānā ir labas un atbalstāmas lietas. Piemēram, uzlabot ārstēšanās iespējas no alkohola atkarības reģionos, kur tās daudzviet nav pieejamas, stingrāka uzraudzība un sankcijas attiecībā uz alkohola pārdošanu jauniešiem, alkoholisko dzērienu akciju un atlaižu reklāmas ierobežošana. Atbalstāma ir vīzija par veselības veicināšanas fonda izveidi, iezīmējot tam finansējumu 0,5% apmērā no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no alkohola, tabakas un azartspēlēm, bet, ja pēc šāda paša principa nav izdevies atjaunot ceļu fondu, jāšaubās par atbalstu šai VM iniciatīvai. Diskutējama būtu arī ideja par pieļaujamo promiļu samazināšanu autovadītājiem no esošajām 0,5 līdz 0,2 - jautājums, vai tas tiešām mazinās alkohola lietošanu pirms braukšanas vai tikai vairos sodīšanu un vai tās ir rūpes par cilvēku veselību un drošību vai valsts maciņu. Te derētu izvērtēt līdzšinējos rezultātus, kā sodu palielināšana ietekmējusi autovadītāju iedzeršanas/dzeršanas paradumus un negadījumu izraisīšanu. Līdzīgi par pārējo - ja jau VM apgalvo, ka alkohola patēriņš Latvijā ik gadu pieaug, būtu vērts izanalizēt, kādu ietekmi devuši līdzšinējie ierobežojumi, piemēram, stiprā alkohola reklāmas aizliegums televīzijā un radio, alkohola vides reklāmas liegumi, tirdzniecības laika ierobežojumi, kā praksē tiek kontrolēts alkohola pārdošanas ierobežojums 21 gadu nesasniegušajiem, kā strādā profilaktiskie pasākumi utt. Jāvērtē līdzšinējie un jānosprauž sasniedzamie rezultāti, lai plāns nebūtu vien ierēdņu apmaksāts papīra darbs vai centienu imitācija, nespējot stāvēt pretī valsts maciņa piepildīšanas vilinājumam un nelegālās alkohola aprites mazināšanai, kura apjomi tiek lēsti ap 10%. Vai ķeksīša pasākums, lai tikai šai valdībai nepārmestu dzeršanas veicināšanu, kas neapšaubāmi rada virkni citu problēmu gan atkarīgajiem, gan līdzcilvēkiem, gan ekonomikai.

Baiba Lulle / nra.lv