Ja neviens būtiski nepiekāpjas, tad ārkārtas vēlēšanas patiešām ir neizbēgamas, jo likuma Par pašvaldībām 91. pants paredz, ka Saeima var atlaist domi, ja tā: 1) atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, MK noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus; 2) atkārtoti pieņem lēmumus un veic darbības jautājumos, kas ir Saeimas, MK, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu vai tiesas kompetencē; 3) divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komitejas; 4) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita.

Ja pērnā gada nogalē, kad izcēlās Rīgas satiksmes skandāls, runas par RD atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu rīkošanu saistījās tieši ar pirmo šā likuma panta punktu, tad tagad uzsvars tiek likts uz pēdējiem diviem. Citiem vārdiem, pašiem RD deputātiem ir jāgrib sevi atlaist, torpedējot RD darbu un atsakoties aizpildīt atbrīvojušās amatpersonu vietas. Tieši ar to varētu būt lielākās problēmas, jo galīgi ne visiem RD deputātiem ir patiesa vēlme iet uz jaunām, ārkārtas, vēlēšanām. Partiju gatavība ārkārtas vēlēšanām arī ir drīzāk uzspēlēta, līdzīgi kā profesionāli bokseri pirms cīņas sevi uzkurina, solot pretinieku samalt miltos, neatkarīgi no patiesajiem spēku samēriem.

Pašiem deputātiem ārkārtas vēlēšanas ir riskants un, kas nav mazsvarīgi, finansiālos resursus daudz prasošs pasākums. Tie ir ievērojami izdevumi, kuri var arī neatmaksāties. Ja frakciju redzamākās personas ar augstu varbūtību var cerēt uz pārvēlēšanu un savas ietekmes būtisku palielināšanu (nonākot no opozīcijas pozīcijā), tad mazāk pazīstamiem deputātiem ārkārtas vēlēšanas ir nevēlamākais, kas vien var būt. Tiesa, šie deputāti parasti ir arī pakļāvīgākie un pret frakcijas vadoņu diktātu neiet.

Rūpīgāk ieskatoties, tā dēvēto Rīgas politisko krīzi varētu samērā viegli atrisināt, ja Turlais atkāptos un viņa vietā par Rīgas mēru tiktu izvirzīta jauno vairākumu (Saskaņa, GKR, LA, NDF) apmierinoša kompromisa figūra. Pat no tās pašas GKR. Tiesa, šāda piekāpšanās no GKR puses un faktiska Turlā nodošana partijai būtu liels pazemojums. Ja Turlais ar cīņas pret azartspēļu biznesa karogu var nodrošināt GKR arī kādu partijas identitāti, tad, atsakoties no šā karoga, GKR turpmāka pastāvēšana zaudē jēgu. Nekā cita jau bez Amerika un Ušakova «ciešās draudzības» viņiem nebija.

No otras puses, ja amatā paliek Turlais, tad izrādās, ka nebija nekādas jēgas no visas šīs politiskās jezgas, un kā nopērti suņi ar ierautām astēm spiesti līst atpakaļ NDF un LA. Līdz ar to esam liecinieki slavenajai nervu spēlei, kad viens otram pretī lielā ātrumā brauc divi autovadītāji. Kurš pirmais noraustīsies un nogriezīs no ceļa? Saprotot šīs spēles riskanto būtību, NDF piedāvā citu spēli. Visu sākt no baltas lapas, it kā vēlēšanas būtu notikušas vakar, un tagad ir jaunie rezultāti.

NDF neformālais līderis Aleksejs Rosļikovs otrdienas pēcpusdienā Rīga TV24 pārraidē pie Anša Bogustova skaidri un nepārprotami vērsās pie tā dēvētajiem Nila gāzējiem. «Jūs visu laiku runājāt, ka gribat gāzt Ušakovu. Tad gāžam,» piedāvāja Rosļikovs. Viņš izteica neizpratni, kāpēc gan būtu jārīko ārkārtas vēlēšanas ar neskaidru iznākumu, ja var «gāzt Nilu», tas ir, Saskaņas vadību daudz vienkāršāk. Tik tiešām, pēc Saskaņas frakcijas sašķelšanās (turklāt no tās atšķēlušies tieši cilvēki ar rietumnieciskāku domāšanu) un arī partijas Gods kalpot Rīgai faktisko nodalīšanos politiskā konstelācija ir būtiski mainījusies. Parādījušās vairākas jaunas iespējamās kombinācijas. Šajā situācijā turpināt «sarkano līniju» spēli un teikt, ka ar tiem vai šitiem mēs ni un ni, izskatās ne pārāk konstruktīvi. Pieredze gan saka, ka uz mūsu politiskās skatuves netrūkst dažādu vadoņu un vadonīšu, kuru ambīcijas ir tādas, ka tās nekādi neiekļaujas veselā saprāta rāmjos, tāpēc nebūs brīnums, ja turpināsies šī virves vilkšana (muļļāšanās) ar neskaidru iznākumu visiem. Tajā skaitā rīdziniekiem.

Bens Latkovskis / nra.lv