27. jūnijs, Ceturtdiena
Vārda dienas: Malvīne, Malvis
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » Rīgas viļņošanās
Rīgas viļņošanās
3. jūnijs 2019, 10:58
Pretēji Egila Levita garlaicīgajai un iepriekšnolemtajai bezsāpju ievēlēšanai Saeimā par Valsts prezidentu Rīgas domē pagājušās nedēļas nogalē ir izcēlušās īstas, niknas un sarežģītas politiskās batālijas ne tikai starp pozīciju un opozīciju, bet arī pozīcijas iekšpusē. Vispirms par Rīgas mēru tika ievēlēts Dainis Turlais, jo kādam taču jāieņem krēsls, ko pamet par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlētais Nils Ušakovs. Lai jaunajam mēram dzīve nešķistu kā garšīga avene, Rīgas opozīcijas partijas viņam sakūra pirti – gandrīz septiņas stundas Turlajam tika uzdoti jautājumi, kas beigās pārvērtās par pratināšanu un spīdzināšanu, no kuras pārgura pat paši spīdzinātāji. Opozīcija gribēja pārbaudīt, cik jaunais mērs ir fiziski un garīgi stiprs, cerībā, ka viņš piekusīs, sadusmosies un sāks runāt kādas muļķības, kuras tad turpmāk izmantot pret viņu. Turlais kaut kā tomēr izturēja.

Turlais ir ar militāru stāju un bagātu biogrāfiju - padomju laikā kā virsnieks karojis Afganistānā, Demokrātiskās partijas Saimnieks ziedu laikos viņš bija iekšlietu ministrs un amatu saglabāja arī pie otrās Andra Šķēles valdības, bet tad 1997. gadā notika Talsu traģēdija, kurā gāja bojā bērni, un Turlais morālu apsvērumu dēļ no amata atkāpās.

Vēlāk Turlā politiskā darbība ir bijusi saistīta ar daudzām partijām un visbeidzot ar partiju Gods kalpot Rīgai, kuru viņš pārstāv pašlaik un kas ir Rīgas domes valdošās pozīcijas partija kopā ar Saskaņu.

Par Turlo rodas iespaids, ka kļūšana par Rīgas mēru viņam nav bijusi varaskāru sapņu piepildījums, bet apstākļu sagadīšanās - ir tā sanācis, ka līdzšinējie līderi ir pavākušies nost, un Turlajam nekas cits neatliek kā ņemt galvaspilsētas mēra amatu, jo visi citi pretendenti dažādu iemeslu dēļ ir nederīgāki.

Pirms kādiem desmit un padsmit gadiem Rīga bija kļuvusi par pilsētu, kas bija britu pārdzērušos jaunekļu un perversu gribuļu paradīze, kurā bez īpašām pūlēm un par lētu naudu varēja lietot jaunas meitenes seksa izklaidēm. Tieši Turlais ir bijis šīs nejēdzības lielākais apkarotājs. Protams, prostitūcija ir neizskaužama, tomēr Turlais ir panācis, lai tā nebūtu tik brutāli klaja, kāda bija savulaik. Turlā jājamzirdziņš ir visādu atkarību, noziedzības un nešķīstību apkarošana, tādēļ paniskas bailes var rasties spēļu biznesa nozarei, kas sponsorē valdībā līdzvaldošo un Rīgas opozīcijā esošo partiju Attīstībai/Par! (AP). AP izskatās tāda kā izmisusi un mēģina kaut ko mazliet koķetēt ar Rīgas nākamo varu, kamēr Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija un Jaunā Vienotība uzstājas kā strikta Turlā pretiniece. Jau tuvākajā laikā opozīcija rosinās neuzticības izteikšanu Turlajam. Turlajam no tā varētu būt ne silts, ne auksts un būtu iespēja veidot Rīgas domes pozīcijas turpmāko stāstu kā restartēšanos - atbrīvošanos no pagātnes korupcijas un izsaimniekošanas ēnām, taču ir piepeši izrādījies, ka viņa jauno krēslu apdraud nevis opozīcija, bet kolīzijas Rīgas domes Saskaņas frakcijā.

Kad barā vairs nav galvenā vilka, jaunie vilki rāda baltus zobus un piesaka savas ambīcijas uz vadonību. Ceturtdien izcēlās dumpis un nikna spēle par varu Saskaņas iekšpusē. Četri Saskaņas domes deputāti paziņoja, ka neatbalsta Saskaņas Rīgas nodaļas vadītāja Sandra Bergmaņa kļūšanu par vienu no diviem Rīgas vicemēriem. Atkritēju četrinieks - Aleksejs Rosļikovs, Valērijs Petrovs, Vadims Baraņņiks un Vitālijs Dubovs - par nepakļaušanos disciplīnai tika no partijas izslēgti. Līdz ar to tagad ir radusies ļoti nesaprotama un labila situācija. Ja ar četru deputātu balsīm Rīgas pozīcija vairs nevar rēķināties, tad tai vairs nav vairākuma un drīz Rīgas dome atbildīs pašvaldību likuma 91. pantā paredzētajam gadījumam, kurā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) varēs domi atlaist, ja tā nespēs pieņemt lēmumus. Protams, pastāv teorētiska iespēja, ka Turlais var mēģināt vadīt domi līdzīgi kā mazākuma valdību, vienojoties ar kādiem opozicionāriem par lēmumu pieņemšanu, taču opozīcija nav noskaņota pozīciju stutēt. Ja arī četri dumpinieki to nestutēs, nekas nesanāks. Pagaidām nav saprotams, kādi ir četru no Saskaņas izmesto deputātu īstie mērķi un motīvi. Uzmest lūpu uz savu partiju viņiem nebija pamata. Baraņņikam bija paredzēts otrs vicemēra amats ar visām pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļām, Rosļikovam - Attīstības komiteja un Būvvalde, Petrovam - Rīgas namu pārvaldīšana ar milzīgiem resursiem, Dubovam - Centrāltirgus. Vai tur ir kāds opozīcijas sponsoru vēl lielāks vilinājums un honorārs, kas četriniekam jāatstrādā ar Rīgas varas gāšanu? Vai varbūt viņi gribēja vēl lielāku varu un nevarēja iedomāties, ka šantāža beigsies ar izslēgšanu no partijas? Pastāv variants, ka četrinieks turpmāk darbosies kā savulaik parlamentā Valda Zatlera Reformu partijas renegāti jeb Olšteina sešnieks - četrinieks būs savrups, tomēr atbalstīs pozīciju. Kā tur būs un kādas peripetijas vēl notiks, to redzēsim. Būs interesanti.

Māris Krautmanis / nra.lv 




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats