Dažādās zemēs pieejas bija atšķirīgas. Latvijā tika pieļautas masveidīgas it kā «kļūdas». Izrādās - vairs neprotam organizēt vēlēšanas, visai pasaulei nodemonstrējam, ka mūsu IT tehnoloģiju līmenis atbilst nekvalitatīvu analfabētu iespējām. Valdības pieļautās «kļūdas» atviegloja dalību vēlēšanās tiem Latvijas pilsoņiem, kas ir izglītoti un labi pārvalda jaunākas informācijas tehnoloģijas, bet maksimāli apgrūtināja dalību EP vēlēšanās tiem Latvijas pilsoņiem, kuri ir mazāk izglītoti, nav draugos ar datoru un nedzīvo lielpilsētu centros. Lai gan Latvijas valdības nedemokrātiskās vēlēšanu manipulācijas varēja arī izpalikt. Latvijā nav neviena Salvīni līmeņa politiķa, kas varētu peldēt pret straumi un iebilst pret agresīvo eirofederālistu orģijām. Tāpēc netīrās vēlēšanu manipulācijas Latvijā bija pilnīgi liekas. Pretēji tam Austrijā gan tika realizēta efektīva pirmsvēlēšanu kompromitējošo materiālu noplūde, kurā ir jaušams Austrijas un kādas par Austriju lielākas valsts specdienestu rokraksts. Īsi pirms balsojuma tika publiskots video ar iereibušu pret ekonomisko migrāciju noskaņotas partijas vadošo politiķi, kas krievu miljardierim solīja «kontraktus». Tas ļāva Austrijas kancleram Sebastianam Kurcam nodemonstrēt principiāla politiķa tēlu. Austrijas Brīvības partija nekavējoties tika padzīta no valdības. Bet Sebastiana Kurca labēji centriskā Tautas partija uzvarēja EP vēlēšanās Austrijā. Tikai pēc vēlēšanām atklājās, ka nekāda Krievijas oligarha nav bijis. Pret ekonomisko migrāciju noskaņots Austrijas politiķis tika ievilināts iepriekš sagatavotās lamatās, lai nofilmētu viņa sarunu ar fiktīvu Krievijas miljardiera pārstāvi. Nekādi kontrakti nekad nav slēgti, jo oligarhs bija izdomāts. Oligarha radinieces lomu nospēlēja persona (aktrise) ar Latvijas pilsones pasi. Slazdā iekritušais iereibušais Austrijas politiķis sarunāja tik daudz, lai īstajā brīdī tiktu sakompromitēta pret ekonomisko migrāciju noskaņotā Austrijas Brīvības partija. Pēc uzvaras EP vēlēšanās pateicīgais Sebastians Kurcs momentā zvērēja uzticību no Vācijas izvirzītajam, Eiropas Tautas partiju grupas atbalstītajam EK prezidenta kandidātam.

Bez konkrētās valstīs īstenotiem priekšvēlēšanu pasākumiem bija arī viena, nedeklarēta priekšvēlēšanu kampaņa ES mērogā. Kad īsi pirms EP vēlēšanām sinhroni teju vai visās ES dalībvalstīs notika masveidīga klimata pārmaiņu manifestācija, kļuva saprotami, ka šis pasākums, kurā nesavtīgi un labticīgi iesaistījās tūkstošiem skolēnu, patiesībā ir vienas EP politiskas grupas priekšvēlēšanu reklāmas kampaņas kulminācija. Skatītāju miljoni TV ziņās tikai dažas stundas vai dienas pirms balsojuma EP vēlēšanās varēja vērot, kā vienā no mītiņiem naivais un neizglītotais skuķītis, zviedru skolniece, stundu bastotāja Grēta Tunberga, cenšas no lapiņas saburtot un stostoties lasa, visticamāk, profesionālu scenāristu uzrakstītus saukļus. No stundām pamukuši skolēni bija sajūsmā par visu apkārt notiekošo. Taču jaunieši, kuri patiešām vēlas mazināt cilvēka radīto postu mūsu planētai, nemaz neapzinājās, ka kļuvuši par bezmaksas statistiem lielajā Eiropas politikā. Lai cik tas būtu neticami, bet kampaņa, kas tika piesegta ar glītās zviedru pusaudzes seju, izdevās! Jau labu laiku pirms EP vēlēšanām bija skaidrs, ka ļoti liela jauniešu daļa lielajās ES dalībvalstīs (īpaši Francijā) ir neapmierināta ar saviem apstākļiem un šī vēlētāju grupa EP vēlēšanās varētu protesta balsojumā nobalsot par partijām, kuras nepatīk valdošajiem spēkiem pašu mājās un ES līmenī. Ar Grētas Tunbergas klimata kampaņas palīdzību izdevās ļoti daudzus neapmierinātos jauniešus piedabūt nobalsot nevis par «nacionālistiem - eiroskeptiķiem», bet par zaļajām partijām. Rezultātā 26. maijā Francijas zaļajiem izdevās par 50% palielināt savu pārstāvniecību EP, bet Vācijas zaļie guva lielāko panākumu savā pastāvēšanas vēsturē. Vācu zaļās partijas runassieva ar lepnumu atzīmēja, ka galvenais faktors panākumiem EP vēlēšanās bija «klimata pārmaiņu pasākumi». Finālā Francijas un Vācijas jaunākā vecuma vēlētāji savā protesta balsojumā atbalstīja zaļos, nevis Lepēnu vai Vācijas alternatīvu. Ciniski, bet vienīgais pārmetums, ko var vērst pret Eiropas zaļajiem, ir par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas finansējuma apjoma pārtēriņiem tajās valstīs, kur tādi ir noteikti. Taču uzvarētājus netiesās. Jebkura interese par to, kā klimata pārmaiņu bizness finansēja zaļo partiju aģitācijas pasākumus pasaules medijos, tiks pasniegta kā vēršanās pret klimata pārmaiņu problēmu.

Par spīti tam, ka gan labējie, gan kreisie centristi pēc EP vēlēšanām zaudēja savu ietekmi, balsis, kuras neieguva «nacionālisti», nonāca pie zaļajām partijām. Tas paver izcilas izredzes klimata pārmaiņu biznesa lobijiem iegūt «zelta akciju» - būt par politisko grupu, kas palīdz izveidot vairākumu ietekmīgākajiem EP spēkiem. Līdz ar to ir visai reāli, ka nākamajā plānošanas periodā ES fondu straume no transporta un lauksamniecības tiks pārvirzīta par labu klimata pārmaiņu bezjēdzībām.

Tomēr lielākā problēma nav klimata pārmaiņu biznesa sakamptie miljardi. Tiklīdz skaistas un cēlas idejas fanātiskie piekritēji sāk vadīties pēc principa, ka mērķis attaisno līdzekļus, tiklīdz cēlas idejas fanātiskie piekritēji, lai īstenotu savu mērķi, sāk rīkoties neētiski, nelikumīgi un, visbeidzot, noziedzīgi, tas ir pirmais solis, lai būvētu ļaunuma impēriju. Tie, kuri ātrākas ES integrācijas vārdā ir gatavi upurēt svarīgākās ES vērtības, patiesībā ir lielākie Eiropas vērtību ienaidnieki un virza atšķirīgu valstu savienību uz ļaunuma paņemtu totalitārismu.

Juris Paiders / nra.lv