Pašlaik ir aizsākusies liela mēroga cīņa par to, kas un kā tērēs ES budžetu nākamos septiņus gadus. Astoņu valstu valdības (Beļģijas, Nīderlandes. Luksemburgas, Spānijas, Francijas, Dānijas, Zviedrijas un Portugāles) izplatīja aicinājumu, lai «ne mazāk kā 25% no Eiropas Savienības budžeta» novirzītu cīņai ar klimata pārmaiņām.
Iecere ir atņemt naudu transportam, lauksaimniecībai un citām reālās ekonomikas nozarēm, lai to pārdalītu par labu «klimata pārmaiņu biznesam». Tā kā klimata pārmaiņu jēdziens ir tik abstrakts un izplūdis, tad zem tā var iepakot jebkuru bezjēdzību (lietojot terminus «atjaunojamie resursi», «zaļā ekonomika» u.c.), un tas pavērs plašus vārtus gigantiska mēroga ES līdzekļu izzagšanai un izšķērdēšanai. Lai izlobētu simtiem miljardu eiro lielās «klimata pārmaiņu biznesa» alkatīgās intereses, procesam pa priekšu tiek bīdīts naivs un neizglītots skuķītis - zviedru skolniece, stundu bastotāja - Grēta Tunberga, kuru Eiropas lielākie masu informācijas līdzekļi jau ir padarījuši teju par pasaules lielāko autoritāti klimata pārmaiņu jautājumos.
Ikviens, kurš ir apguvis kaut vai elementāru kursu ģeoloģijas un klimatoloģijas pamatos, zina, ka Zemes vēsturē miljonu gadu laikā ir bijusi daudz lielāka klimata mainība un klimatisko apstākļu dažādība (miljoniem gadu ir bijis daudz karstāks nekā mūsdienās, bet vēl pirms divdesmit tūkstošiem gadu (apledojumu laikā) bija daudz aukstāks nekā mūsdienās) nekā pēdējo divu gadsimtu novērojumos. 21. gs. pieredzētās vētras un novērotās meteoroloģiskās parādības statistiski neizdalās no tā, kas ir iespējams un bija iespējams Zemes klimatiskajā vēsturē. Reizi simts gados ikvienu Zemes vietu var skart vētra, kurā vēja ātrums pārsniedz 40 metru sekundē. Latvijā 20. gs tik stipras vētras bija divas - 1967. gada 18. oktobrī un 1969. gada 2. novembrī. Tā kā pasaulē vēja ātrumu precīza mērīšana masveidā aizsākās tikai no 20. gs. vidus (Latvijā no 1960. gada), tad mūsdienu novērojumi nav tieši salīdzināmi ar vēl lielākam vētrām pagātnē. Savukārt klimata pārmaiņu biznesa lobiji pat ciklona Ida postījumus Mozambikā šā gada martā (vēja brāzmas pārsniedza 50 metru sekundē un nolija 500 milimetru nokrišņu dažu dienu laikā, kas izraisīja 1000 cilvēku bojāeju) pasniedza kā cilvēka radīto klimata pārmaiņu sekas. Tikai šāda apmēra vētras Zemes vēsturē atkārtojas ik pa simts gadiem un turpinās atkārtoties vidēji ik pa simts gadiem, neatkarīgi no tā, vai klimata pārmaiņu biznesam izdosies nozagt simtiem miljardu eiro ES naudas vai arī neizdosies. Cilvēces rīcībā nav neviena instrumenta (varbūt izņemot daudzu atombumbu koncentrētus sprādzienus), lai novērstu vai mazinātu tropisko ciklonu ietekmi. Cikloni ir parādība jebkurai planētai, kurai ir pietiekami bieza atmosfēra, un tiem nav nekāda sakara ar cilvēku darbību, bet gan ar atmosfēras cirkulāciju un planētas rotāciju. Ciklons - Lielas Sarkanais plankums - virpuļo uz Jupitera jau piecus gadsimtus (to pirmais ieraudzīja Galileo Galilejs) un, visticamāk, turpinās virpuļot vēl ilgi, lai gan uz Jupitera noteikti nav cilvēka radītu izmešu un nav nekādu cilvēka darbības pēdu.
Diemžēl tos politiskos spēkus, kuri mēģina novērst klimata pārmaiņu biznesa iecerēto naudas zagšanu, šā biznesa atbalstītie mediji zākā par populistiem. Tomēr daudzviet jau izkristalizējas izpratne par klimata pārmaiņu biznesa patiesajiem mērķiem. 20. marta Nīderlandes provinču vēlēšanās partija Demokrātijas forums (Forum for Democracy), kas vēlēšanās izvirzīja lozungu «Pietiek mūs barot ar klimatiskajiem meliem», ieguva tikpat daudz vietu Senātā kā klimata pārmaiņu biznesa lobētā - premjerministra Marka Rites vadītā partija.
Diemžēl klimata pārmaiņu alkatīgā biznesa izvirzītās viltus problēmas apslāpē patieso problēmu, kas kļūst par civilizācijas lielāko izaicinājumu. Patiesā cilvēces eksistences problēma ir precīzi iezīmēta ANO atbalstītās Starpvaldību bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zinātnes-politikas platformas ekspertu izstrādātajā dokumentā: «Mūsdienu pasaules nesaudzīgā dzīšanās pēc ekonomiskās izaugsmes rada līdz šim nepieredzētus sugu izmiršanas draudus, kas var skart miljonu sugu visā pasaulē un grauj dabas vidi, no kuras dzīvotspējas atkarīga mūsu ekonomika, dzīves kvalitāte, pārtikas nodrošinājums un veselība,» kas maija sākumā tika prezentēts Parīzē.
Nevis «klimata pārmaiņas», bet gan cilvēka neapvaldītās saimnieciskās darbības apjomu pieaugums izraisīja sekas, kuru ietekmē «15 gadu laikā sugu izzušana norisinās simtiem reižu straujāk, nekā tas noticis pēdējos desmit miljonos gadu».
Cilvēces saimnieciskās darbības radītais trieciens biosfērai, bet nevis klimatam, ir tas, kas apdraud cilvēces nākotni. Lai novērstu cilvēces bojāejas draudus, ir jācīnās nevis ar «klimata pārmaiņām», bet ar nemitīgo visu veidu resursu patēriņa pieaugumu, iznīcinot biosfēru. Tas nozīmē atteikšanos no ekonomiskās izaugsmes kā mērķa un ekonomisko mērķu aizstāšanu ar garīga (ikviena cilvēka personības pilnveides) rakstura mērķiem. Taču šāda pāreja nozīmēs varas un bagātības samazināšanos tiem parazītiem, kas pašlaik slauc Eiropas fondus un nacionālos budžetus. Tāpēc, bīdot pa priekšu neizglītotu skuķēnu, tiek gatavota augsne, lai izzagtu no Eiropas fondiem un nacionālajiem budžetiem tūkstošiem miljardu eiro «klimata pārmaiņu» muļķībām.
Rādīt reklāmu
