19. maijs,
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » Partiju reitingi vēl nav Eiroparlamenta vēlēšanu rezultāti
Partiju reitingi vēl nav Eiroparlamenta vēlēšanu rezultāti
29. aprīlis 2019, 12:39
Par spīti Rīgas satiksmes korupcijas lietai, Rīgas mēra Nila Ušakova atstādināšanai no amata un vēl visādām ķibelēm, kas pēdējā laikā piemeklē Rīgas domi, partijai Saskaņa reitings ir joprojām augsts, aprīlī pat audzis par 2% un pašlaik ir 19,7%. Tā rāda sociologu firmas SKDS jaunākais partiju reitings, kas tapis pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma. Domājot par Eiroparlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks 25. maijā, Ušakovs var cerēt, ka diezgan mierīgi tiks ievēlēts un, iespējams, ne tikai viens pats, bet Saskaņa var dabūt vēl kādu EP mandātu.

Paradoksāli, bet ļoti daudziem Ušakova aplamāšana un atstādināšana ir likusi nevis novērsties, bet tieši otrādi - just viņam līdzi, jo «mūsējos sit».

Nevar zināt, kā beigsies un kā veiksies tiesas prāvā, kur būs «puiku spēles» starp vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministru Juri Pūci un atstādināto Rīgas mēru Ušakovu par atstādināšanas likumību. Tas būs interesants, episks cīkstiņš starp VARAM un Rīgas domes juristiem. Lai gan Pūce ir pārliecināts par uzvaru, tas vēl nebūt nav zvanīts - ļoti var gadīties, ka milzīgais pārmetumu blāķis, kas izteikts VARAM pamatojumā Ušakova atstādināšanai, tiesā var neatbilst jautājumam, vai ar to pietiek, lai ministrs varētu atlaist mēru. Bet nu dzīvosim, redzēsim. Katrā ziņā Ušakovam uzvara tiesā būtu kā medusmaize, taču atpakaļ uz Rīgas mēra krēslu viņš nepošas un gara acīm sevi redz Eiropā pie gardām mīdijām, kuras pasniedz Briseles restorānos. Saskaņai neko nevar nodarīt tādas partijas, kas ir frontālas pretinieces - Nacionālā apvienība, Attīstībai/Par! vai Jaunā konservatīvā partija, bet pēdējā brīdī kā nikna konkurente var nedaudz ieriebt Latvijas Krievu savienība, kur Tatjana Ždanoka un Andrejs Mamikins klusi cer uz vēlētāju atbalstu, lai vēl vienu sasaukumu pasēdētu Eiropā.

Politiķiem par Latvijai atvēlētajiem EP astoņiem krēsliem vēl stipri jāpacīnās. Diezgan labas cerības Jaunajai Vienotībai, kurai ir dažas spilgtas personības, ko piedāvāt, un arī partijas reitings šobrīd nav peļams - 5,8%. Tāpat reitings ir mazliet audzis JKP (8,6%), NA (6,7%). Katastrofāli ir kritis KPV LV reitings, kas pašlaik ir 2,8%. Tas tāpēc, ka publikai nepatīk, ja partija šķeļas un izliek izrādīšanai publiski savu netīro veļu. Kaut ko pasākuma glābšanai mēģina darīt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš uzstājas par traģēdijas novērsēju un Augusta Deglava tilta slēdzēju, lai savam brālim, Saeimas deputātam Kasparam Ģirģenam palīdzētu kļūt populārākam ceļā uz EP.

ZZS un AP atbalstītāju procentpunkti rāda nelielu, bet kritumu - ZZS pašlaik ir 6,9%, bet AP 5,6%. Pagaidām nav zināms, kā ZZS popularitāti ietekmē apvienībā ietilpstošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresa rezultāts, jo SKDS aptauja ir veikta līdz kongresam. 13. aprīlī LZS nomainīja ilggadējo partijas vadītāju Augustu Brigmani pret Saeimas deputātu Armandu Krauzi. ZZS pamazām ir iejutusies parlamenta opozīcijas ampluā. Izskatās, ka tuvākajā laikā tās galvenā tēma būs Pūces iecerētā reģionu reforma - ZZS kritizēs to. Spriežot pēc tā, ka kongresa oficiālajās runās EP vēlēšanas pat netika pieminētas, LZS un ZZS tās nešķiet svarīgas. Bet dažs individuāls censonis gan labprāt gribētu uz Briseli - bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un vēl dažs labs. Tur gan pašlaik grūti ko prognozēt, jo reitingi partijām ir tapuši, vaicājot respondentiem, par kuru partiju viņi balsotu, ja būtu Saeimas vēlēšanas. Bet aktuālas ir EP vēlēšanas, kur elektorātam ir citi motīvi. Lai gan SKDS uzrāda diezgan lielu interesi par EP vēlēšanām, nezin vai tas tiešām tā būs 25. maijā. Iespējama diezgan zema aktivitāte - pat zem 30%. Aktivitātes kritumam ir tendence kopš pirmajām EP vēlēšanām, kad tā vēl bija samērā liela. Tā kā neīstenojās plāns, ka EP vēlēšanas varētu rīkot vienlaikus ar atlaistas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, politiķiem būs diezgan grūti sasaukt nācējus pie urnām un motivēt viņus uz vēlēšanu. Tieši saistīt SKDS partiju reitingus un prognozēt EP vēlēšanu rezultātus nevar - daudz kas vēl notiks un daudz kas būs atkarīgs no tā, kā «iznesīsies» kandidāti diskusijās medijos, kā pašreklamēsies sociālajos tīklos, cik kvēli paši vēlēsies doties uz EP. Atkal ir jaunas sejas, kas iepriekš nebija aktīvajā politikā - politologs Ivars Ījabs (AP), rakstnieks, publicists Mārtiņš Barkovskis (Latvijas Reģionu apvienība), žurnālists Ansis Pūpols (NA), politologs, pētnieks Andis Kudors (JKP). Kudoram un Ījabam neatkarīga vērotāja godājamā loma ir apnikusi, jo tādā veidā jāmirst teju vai badā ar visu savu augsto izglītību. Nonākšana Eiropas Parlamenta augstumos viņiem dotu visnotaļ jūtamu personīgā budžeta pieaugumu. Tāpat arī citiem. Mārtiņš Barkovskis ir ļoti populārs kā Otto Ozols, kas ir viņa pseidonīms. Tagad viņam jāpatērē daudz spēka, lai pastāstītu vēlētājam, ka, balsojot par Barkovski, viņi balsos par Ozolu.

Ar EP vēlēšanām ir bēdu luga, ka EP latvju zemei ir kaut kas stipri atsvešināts, tāls, nav ticības, ka astoņi deputāti var kaut ko būtiski ietekmēt Briseles gaiteņos. It kā jau kaut ko var, un EP deputāti lielās ar saviem sasniegumiem, taču nopietni tam maz kurš tic. Diezin vai ļoti daudz būs gājēju vēlēt, lai gan vajag iet un vēlēt. Arī EP ir institūcija, kas daudz nosaka mūsu dzīvē. Jāvēlē tāpēc, lai uz EP neaizbrauc kādi «čudiki», kas var izmantot neaktivitāti un iesprukt Eiropas Parlamentā nejaušības pēc.

Māris Krautmanis / nra.lv 




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats