Arī šoreiz. Valsts prezidents Raimonds Vējonis nupat valsts vīzītes laikā Igaunijā pasniedza vairāk nekā 30 augstāko apbalvojumu. Skaidrs, Igaunijas prezidentei Kersti Kaljulaidai Triju Zvaigžņu ordenis pienācās pēc protokola. Arī viņas dzīvesbiedram (kas gan nav īsti saprotami). Bet tālākais ordeņnesēju birums liek turpināt skumjās domas par ordeņa un citu mūsu valsts augstāko apbalvojumu bezvērtīgu nonivelēšanos.

Rinda ar ministriem, padomniekiem, departamentu un nodaļu vadītājiem, referentiem un sabiedrisko attiecību padomdevējiem - visiem izdāļāja ordeņus un godazīmes. Bet zināms taču, ka ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Kādi nopelni mūsu Tēvijas (Latvijas) labā ir, piemēram, sabiedrisko attiecību departamenta referentei vai infrastruktūras ministrei? Vai ekonomikas padomniekam? Vai salvetīšu pienesējam atvadu banketā? Ak, viņam nav apbalvojuma? Bet vajadzēja gan! Atšķirības taču nav nekādas, jo visi ir labi cilvēki. 

Iespējams, ka apbalvotajiem patiešām ir milzu nopelni Latvijas labā, taču - mēs par tiem neko nezinām. Jo mēs neesam tiktāl izauguši, lai spētu saprast mūsu godātā Ordeņu kapitula domgājienus un apsvērumus. Tieši tāpēc kapituls nekad nepaskaidro savu apbalvojumu jēgu.

Bet ar Triju Zvaigžņu ordeņiem (TZO), protams, nepietiek. Mums taču vēl ir Viestura ordenis un Atzinības krusts. Viestura ordeni piešķir par sevišķiem militāriem nopelniem, sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā. Kapitulaprāt, mūsu valsts neatkarību naski ir aizstāvējis gan kāds igauņu kriminālizmeklētājs, gan prezidentes adjutants - tāpēc, lūdzu, jums Viestura ordenis! Toties pasaulslavenais igauņu komponists Arvo Perts, kurš patiešām radoši sastrādājies ar latviešiem, izpelnījies vien Atzinības krusta II šķiru...

Raugi, ko par ordeņošanu teic Saeimas deputāts Raivis Dzintars (NA): «Ordeņu kapituls, kura sastāvu uz savu pilnvaru laiku nosaka Valsts prezidents, ignorējis vairākkārtējus aicinājumus piešķirt Viestura ordeni pretošanās kustības simbolam Gunāram Astram un nacionālajiem partizāniem. Tikmēr TZO piešķirti dažādiem Igaunijas ierēdņiem. Tas izskatās savādi tieši uz fona, ka valsts apbalvojumu atsaka cilvēkiem, kas par Latviju ir reāli riskējuši un upurējuši savu dzīvību. Lai kuru ievēlētu par jauno prezidentu, vērsīsimies pie viņa un jaunā Ordeņu kapitula, aicinot novērtēt Gunāra Astras un citu brīvības cīnītāju devumu. Novēlu mums visiem prezidentu, kurš viestu pozitīvas pārmaiņas arī šajā simboliski nozīmīgajā jomā!»

Savukārt Edvīns Šnore (NA) izstāstīja, ka pirmoreiz par Gunāru Astru uzrakstījis iesniegumu Ordeņu kapitulam viens pats, pēcāk - kopā ar citiem līdzdomātājiem. Nebija atbildes, nebija arī apbalvojuma Astram. Kaut gan - par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā viņam pienāktos Viestura ordenis, ko iespējams piešķirt arī pēc nāves. Tieši tāpat kā nacionālajiem partizāniem, no kuriem vairāki vēl nav saņēmuši Viestura ordeni. Ko gaida Ordeņu kapituls? Visu mežabrāļu aiziešanu mūžībā? Valsts augstākos apbalvojumus ir saņēmuši daudzi visai apšaubāmi indivīdi, tostarp čekas ziņotāji un kompartijas funkcionāri, bet Astra un mežabrāļi... vēl gaida.

Sakiet, lūdzu, Ordeņu kapituls, vai jums nav kauna? Par to, ka piešķirat valsts augstākos apbalvojumus - ļoti bieži - sazin kam? Un ka nepiešķirat tiem, kuri patiešām tos pelnījuši? Varbūt izdariet vienu labu darbu - lai nevajadzētu banāli mētāties ar valsts augstākajiem (!) apbalvojumiem, «uztaisiet» godazīmes, ko visi nākamie prezidenti varētu priecīgi dāvināt, būdami vizītēs vai sagaidīdami ciemiņus. Nu, kādu Zelta Staburaga godazīmi vai Skaņākalna Atbalss tauri. Citādi tie spaiņi ar Triju Zvaigžņu ordeņiem jau paliek tikpat bezgaumīgi kā sarunas par tiem.

Elita Veidemane / nra.lv