22. februāris, Piektdiena
Vārda dienas: Adrians, Ārija, Rigonda
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » Vai atlantiskā solidaritāte izput?
Vai atlantiskā solidaritāte izput?
30. janvāris 2019, 10:02
Uzskatu ASV par vienu no ietekmīgākajām un spēcīgākajām (ja ne pašu spēcīgāko) pasaules lielvalstīm. Šajā sakarā trampistu un demokrātu attiecības man šķiet ne sevišķi pārdomātas, pat sīkumainas. Jo, vērojot globālo attiecību kvalitāti un riskus, ko tā rada, vērojot arī Eiropas Savienības nu jau pārāk ieilgušo nespēju kvalitatīvi un pārliecinoši apliecināties pasaulē kā spēcīgai, respektējamai valstu kopienai, man pagaidām negribas, lai ASV loma kļūtu labilāka.

Ja tā saukto Rietumu, kaut vai Eiropas telpā varētu saskatīt spēcīgas, kvalitatīvas alternatīvas šai Amerikas lomai, tad es varbūt domātu citādāk. Sevišķi, ja potenciālie draudi un riski tiktu vērtēti reāli, nevis tik vien kā globālo politisko spēlīšu ietvaros. Nē, ASV nav nerimti jādežurē kaut kur šobrīd pavārgās Eiropas tuvumā vai ietvarā, bet mums jāpastāv kā abpusēji (!) stabiliem partneriem arī drošības lietās.


Tieši tāpēc es šajā tekstiņā vēlos akcentēt Jura (Paidera) domu, ka NATO bez ASV nav joks (sk. Neatkarīgo, 25.01.2019.). Juris uzskata, «ka Eiropas valstīm ir jāgatavojas iztikt bez tik iespaidīgas ASV militārās klātbūtnes šajā pasaules daļā. To labi apzinās lielāko ES dalībvalstu līderi. Kamēr Baltijas politiķi pazemojošā formā mēģina izlūgties no amerikāņu politiķiem nemitīgus apliecinājumus transatlantisko vērtību nemainīgumam mūžīgi mūžos, Francijas un Vācijas līderi šonedēļ parakstīja jaunu draudzības līguma formātu, kas paver ceļu vienotu ES militāru spēku izveidošanai». Viss labi, taču es apšaubu to, ka ES ir pietiekams potenciāls šo spēku radīšanai. Esmu gan lasījis ar konkrētiem piemēriem pamatotu to, ka amerikāņi 20. gadsimta karos, kaut vai salīdzinot ar tiem pašiem eiropiešiem, bijuši visai vāji karotāji (zaudējumi hitleriešiem Āfrikā un Itālijā, arī Vjetnama) un visādi centušies izvairīties no konfliktiem «viens pret vienu». Tomēr pēc kariem Eiropa šā vai tā slēpās zem ASV militāri politiskā lietussarga. ASV tika līdz Varšavas bloka robežām, un Eiropai tas neko daudz nemaksāja. Varbūt tāpēc ES arvien gribas uzskatīt, ka aukstais karš turpinās. Tāpēc ES tūļājas panākt sava militāri politiskā potenciāla lielāku atbilstību mūsdienu situācijai, mūsdienu kontekstam pasaules telpā. Šķiet, ka ASV to saprot labāk. Un, lai arī eiropieši, maksādami par ASV piesegu, atbalstīja vairākas amerikāņu avantūras (es tā uzskatu - Irāka, Afganistāna), domāju, ka Eiropai jāatgūst reputācija un vismaz savā, ES, telpā jāpiešķir vārdiem «starptautiska kopiena» būtiska nozīme.

Jo vairāk tāpēc, ka nu situācija mainās. Pat ASV militārajās aprindās ir izskanējuši viedokļi (E. Basevičs u.c.), ka, čupodamās ar NATO, ASV tērē spēkus un finanses šķietamiem draudiem un alianses radīto birokrātisko «nišu» lēruma uzturēšanai katrā tās dalībvalstī.
Taču - pastāv arī citi viedokļi. Lūk, ko uz jautājumu «Vai NATO ir reāla bez ASV?» atbildēja Krievijas pārstāvis NATO Dmitrijs Rogozins: «NATO bez ASV nav reāla, jo būtībā NATO arī ir ASV (iekavās vēl Kanāda) kopā ar to Eiropas sabiedrotajiem, kur katra valsts lielā mērā pārstāv savas savtīgās intereses. Bet šo interešu kopums tad arī rada tā saukto atlantisko solidaritāti un disciplīnu, kas noteikta ar sarkaniem karodziņiem, aiz kuriem neviens nedrīkst iet. Tāpēc NATO bez ASV ir kā govs bez segliem.»

Jā, NATO ir militārs bloks. Tas it kā nevar iztikt bez ienaidnieka. Un tomēr - pastāv polemika (skatīt kaut vai NATO Lisabonas samita tekstus), kurā izpaudušās pat idejas, ka NATO patlaban loģiskāk, izdevīgāk būt ar Krieviju nekā ar ASV (indietis S. Pols u.c.). Un es arī patiešām vēlētos dzirdēt skaidru atbildi no NATO līderiem: vai Krievijai šobrīd ir izteikts, nepārprotams casus belli, proti - iemesls karam? Es to patlaban, arī Krievijas iekšējo problēmu dēļ, neredzu. Te vēl varētu piebilst, ka NATO valstīm parastā bruņojuma līmenis ir vismaz trīs reizes augstāks nekā Krievijas bruņotajiem spēkiem.

Jājautā - vai NATO konkrētajā situācijā tiešām piedzīvo eksistenciālo krīzi? Es neesmu par alianses likvidāciju pašreizējā formātā, bet gan par Eiropas drošību un aizsargātību pastāvošajā globālo attiecību kontekstā. Tostarp par to, lai Eiropa, lai ES tiktu pasargāta no terorisma, kiberdraudiem un enerģētiskās nestabilitātes, hibrīduzbrukumu draudiem, ar kuriem atsevišķa valsts gluži vienkārši netiks galā. Tam, kādu šīs aizsardzības formātu izvēlēties, kādus spēkus tai mobilizēt un kā tos organizēt, vajadzīgi daudz gudrāki cilvēki par mani.

Viktors Avotiņš / nra.lv 




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats