20. jūlijs, Sestdiena
Vārda dienas: Ramona, Ritma
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » Stratēģiskās ilgtspējas meli
Stratēģiskās ilgtspējas meli
29. janvāris 2019, 10:04
Tālajā 2009. gadā, kad valdības neprātības bija iegrūdušas Latvijas valsti tik dziļā krīzē, kādā nekad nebija nonākusi neviena civilizēta valsts miera laikā (bez darba palika katrs piektais, bet katrs desmitais pameta Latviju uz visiem laikiem), valdošie nosprieda, ka iedzīvotājiem ir jādod cerība. Sanāca ekspertu grupa Roberta Ķīļa vadībā un uzcepa dokumentu ar skanīgu nosaukumu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, kuru 2010. gadā apstiprināja Saeima.

Stratēģijai 2030 bija jārada cerība, ka kaut kad krīze beigsies un jau drīz - 2030. gadā - visi Latvijas ļaudis būs laimīgi cilvēki labklājīgā valstī. Pacietieties, un jau pēc dažiem gadiem Latvijas sabiedrība būs ar veselīgu dzīvesveidu, radoša, iecietīga un toleranta. Tobrīd politiķus neuztrauca nejēdzības un pasakas, kas tika ierakstītas valsts stratēģijā. Kaut vai solījums, ka «Latvijā netiek prognozēta ļoti nopietna lauku teritoriju atpalicība». Stratēģijā 2030 tika solīts, ka tuvākajā laikā tiks izveidoti daudzfunkcionāli centri vecākiem ar bērniem, kuros «vecāki var atstāt bērnu gan uz pilnu dienu, gan tikai uz pāris stundām». Katram trūcīgajam tika piesolīts individuālas attīstības konts, kurā «katra paša ieguldītā naudas summa tiek papildināta ar tādas pašas summas ieguldījumu no valsts iestādes, bezpeļņas organizācijas vai privāta uzņēmuma puses». Katram bērnam tika piesolīts bērna investīciju fonds, kas būs «ilgtermiņa krājkonts, ko valsts izveido uzreiz pēc bērna piedzimšanas, iemaksājot tajā noteiktu summu». Stratēģijā tika pat pareģots - «Saules enerģija kā siltumenerģijas un vēlāk arī kā elektroenerģijas papildavots - Latvijā sevi noteikti pierādīs jau līdz 2020. gadam (47. lpp.)» utt.

Stratēģija 2030 bija un joprojām ir galvenais un noteicošais Latvijas ilgtermiņa plānošanas dokuments. Visi īsāka termiņa attīstības plānošanas dokumenti, Nacionālo attīstības plānu ieskaitot, ir jāsaskaņo un jāpakārto Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai.
Pašlaik jau rit 2019. gads. Daudzfunkcionālo centru nav. Individuālo attīstības kontu un bērna investīcijas fondu nav. Vēl ir palikuši tikai 11 mēneši līdz brīdim, kad Latvijā Saules enerģijai ir jākļūst par svarīgu enerģijas avotu gan siltuma, gan elektriskās enerģijas ražošanā. Jautājums ir, vai tie, kas šos pekstiņus sacerēja, valdība ar Saeimas deputātiem, kas tos ar saviem lēmumiem padarīja par vissvarīgāko stratēģiskās plānošanas dokumentu, uzņēmās kaut jel kādu atbildību par sastrādāto?

Stratēģijā 2030 ir ierakstīts, ka 2030. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits būs lielāks par 2,02 miljoniem cilvēku. 2015. gadā tā laika premjere Laimdota Straujuma uzdeva Pārresoru koordinācijas centram izvērtēt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam atbilstību realitātei. Pārresoru koordinācijas centrs atzina, ka Latvijas virzība, lai 2030. gadā iedzīvotāju skaits būtu lielāks par 2,02 miljoniem ir «apmierinoša». Tika noteikts, ka šāds mērķis būs īstenojams, ja 2020. gadā iedzīvotāju skaits būs 1,93 miljoni. Tajā pašā 2015. gadā, kad Pārresoru koordinācijas centrs pauda apmierinātību ar Latvijas virzību uz iedzīvotāju skaita stabilizāciju, Eiropas Komisijas statistikas iestāde Eurostat sagatavoja visu ES dalībvalstu, arī Latvijas, iedzīvotāju skaita ilgtermiņa prognozi (Population projections 2015 at national level, base year 2015). Atbilstoši bāzes scenārijam, Eurostat prognozēja, ka 2030. gadā Latvijā būs tikai 1,74 miljoni iedzīvotāju. Nelabvēlīgos apstākļos nākotnē - samazinoties dzimstībai vai saglabājoties augstai migrācijai - Eurostat prognozēja, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 2030. gadā varētu būt arī mazāks par 1,7 miljoniem. Pat gadījumā, ja migrācijas saldo pēkšņi kļūtu par nulli, atbilstoši Eurostat aprēķiniem, Latvijas iedzīvotāju skaits tik un tā turpinās samazināties (mirstība ir un paliks lielāka ar dzimstību). Pat ideālos apstākļos 2030. gadā Latvijā dzīvos tikai 1,89 miljoni iedzīvotāju. Diemžēl šī gada sākumā Latvijā bija palikuši vairs tikai 1,92 miljoni iedzīvotāju. Pretstatā vietējo stratēģiju un nacionālo plānu aplamībām, Latvijas Ekonomikas ministrija pagājušajā gadā tomēr gatavoja reālistisku darbaspēka ilgtermiņa prognozi, kas bija ievērojami pesimistiskāka par Stratēģijā 2030 Pārresoru koordinācijas centra korekcijās paredzēto. Taču Ekonomikas ministrija atturējās publiskot paredzamo iedzīvotāju skaitu 2020. un 2030. gadā. Ekonomikas ministrija izvēlējas citus references gadus, norādot, ka 2025. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits tiek prognozēts 1,86 miljoni, bet 2035. gadā 1,82 miljoni. Lasītājiem pašiem ir jāsaprot, ka 2030. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits tiek prognozēts kaut kur pa vidu - aptuveni 1,84 miljoni, kas ir ļoti tālu no Stratēģijā 2030 plānotajiem diviem miljoniem.

Par laimi, Latvijas jaunais Ministru prezidents ir viens no retajiem vecās paaudzes politiķiem, kurš neatbild par Stratēģijas 2030 stulbībām, jo laikā, kad tapa un tika pieņemts šis dokuments, Krišjānis Kariņš darbojās Briselē kā Eiropas Parlamenta deputāts. Tāpēc Ministru prezidents var droši pieprasīt atteikties no ilgtermiņa dokumentos iekļautajiem meliem un stulbībām un pieprasīt, lai visīsākajā laikā, vēl pirms valsts budžeta sagatavošanas, tiktu noformulēti Latvijas realitātei atbilstoši valsts stratēģiskie mērķi.

Juris Paiders / nra.lv 




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats