19. marts, Otrdiena
Vārda dienas: Jāzeps
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » Meklējiet gaismu!
Meklējiet gaismu!
21. decembris 2018, 10:21
Jā, jā, varētu arī šajās dienās izvērsties par valdības taisīšanas lietām un Rīgas domes likstām. Bet man, atšķirībā no itin daudziem kolēģiem, šo abu padarīšanu cēloņi un gaita šķiet tik vien kā samērā lētu partijisku pozu noteikti. Nevis valstiski un tiesiski kā pienākas izsvērti pasākumi.

Man nav pamata apstrīdēt, teiksim, KNAB rīcību, bet mani izbrīna tas, ka pat ministri te atļaujas pakļaut demokrātiskas valsts varas uzbūves izpratni savām partijiskām iegribām. Vai tad pašvaldību domju deputāti ir kādas ministrijas klerki? Tie ir tikai savu vēlētāju «klerki», un tikai tie, kuri viņus ievēlējuši, ir tiesīgi lemt par viņu statusu. Un - vai tad tie, kas te plātās ar «sarkanajām līnijām», uzrāda patiesi kvalitatīvas valsts mēroga vērtas alternatīvas esošajai valdībai, koalīcijai? Vai tad tie, kuri grib aktualizēt krievu - latviešu attiecību grimases, ir likuši galdā pārliecinoši efektīvāku, salīdzinot ar esošo, galvaspilsētas attīstības redzējumu? Pagaidām redzu vien partijiskas pļāpas. Tāpēc es te pirms Ziemassvētkiem došu priekšroku nevis «nopietnām» valsts lietām, bet kaut kam pavisam banālam. Es teikšu - meklējiet gaismu!

Ar eglītes svecīti, ar oglīti, ar savu bērnu un mazbērnu acu starojumu. Meklējiet gaismu! Ja redzat to politikā, varā, parādiet to arī mums - citiem. Meklējiet gaismu! Pamatā - lai uzturētu to sevī un dotu saviem mīļajiem. Ne tikai Ziemassvētkos! Taču Ziemassvētki ir īstais laiks, lai par to padomātu īpaši. Jo Ziemassvētki ir mūsu - kristīgās cilvēces dzimšanas diena. Protams, mēs tapsim apdāvināti un, cerams, pratīsim šīs dāvanas saprast un pieņemt. Jo tās atkal būs - ticība, gars un gaisma.

Turklāt - Ziemassvētki mums atkal un atkal atgādina, ka gaismu mūsos nenosaka vis kāda laicīga hierarhija, bet mūsu pašu es. Te nav svara amatam, mantai... Kristus dzima alā, viņu ielika lopu silē, un gani bija pirmie, kurus uzrunāja eņģelis (sk. Lk. 2,10-12.) Viņi tapa apgaismoti.

Jā, ikviens no mums var tapt un būt apgaismots ar to, ko viņš pieņem. Vai nu tā kāda filozofiska atklāsme, vai kāda ideja, teorija, intensīvi lietišķi, laicīgi meklējumi... Man Ziemassvētki allaž atgādina vajadzību atmest samākslotību, uztvert gaismu tik vien kā gaismu, bez izpušķošanas ar savām iedomām. Jo, kas tad ir tas bērniņš, kurš tika ielikts likteņa rokās, ja ne pati vienkāršība? Gaismas avots. Spēka pirmavots.
Nenoliegsiet taču, ka Ziemassvētki saistās ar gaidām. Atcerējos Josifa Brodska dzejoli Ziemassvētkos visi nedaudz burvji... Sākumā viņš tur visai sūri un prozaiski tēlo gadu mijas iepirkšanās trakumu, šņabja, skuju, mencu... smakas, seju haosu, kurā nekāds ceļš uz Betlēmi nav redzams, kur tukšums - kur nav ne alas, ne siles, ne dzīvnieku un nav ar Tās - ar zelta nimbu. Man neliekas, ka šāda tēlojuma aktualitāte tagad ir pilnībā zudusi. Bet dzejoli noslēdz vīzija, kuras dēļ tu sāc just sevī ij Jaundzimušo, ij Svēto Garu bez kādas kautrēšanās un ieraugi augšā zvaigzni.

Nenoliegsiet taču, ka vai ikviens no mums Ziemassvētku dienās ir, tiecas būt kaut mazlietiņ citāds nekā ikdienā - labāks, tuvāks gaismai, kaut kam augstākam. Lai arī manā dzīvē Ziemassvētki bijuši visu laiku (pat mana savulaik ļoti pareizā māte, kura neaizgāja uz sava tēva bērēm, jo viņu izvadīja mācītājs, atzina Ziemassvētkus, un mūsu mājās tie bija), man šķiet, ka tagad es šo gaismas vēsti sajūtu asāk un, pieņemsim, atbildīgāk nekā jaunībā. Mani aviācijas institūta laiku vienaudži sūta man sveicienus Ziemassvētkos un Jaungadā, kuros es jūtu ko līdzīgu. Dažbrīd viņu vēstījumi uzdzen man raudienu. Turklāt ne visi puikas (tagad - veči) ir kristieši. Ir čukčas, jakuti, hakasi... Ne dzejnieki, ne mākslinieki, tik vien kā aviācijas inženieri. Bet viņu vēstījumi uztur manus Ziemassvētkus. Ar savu vienkāršo īstumu. Gaismas īstumu.

Ja ne citādi, paceliet acis augšup, un Betlēmes zvaigzne tur būs. Tā apstaro mūsu pasauli. Ir kas dēvē šo starojumu par mīlestību. Varētu gribēt, lai mīlestības starojums ir katrā mājā. Bet - lai tā būtu, ar Betlēmes zvaigzni vien, manuprāt, nepietiek. Ir jātiek skaidrībā arī ar sevi pašu. Tomēr - priecīgus Ziemassvētkus! Gaišu esību katram no jums un jūsu mīļajiem. Meklējiet gaismu!

Viktors Avotiņš / nra.lv 




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats