Publiskajā telpā tika izplatīta ziņa, ka šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja sāks izskatīt priekšlikumu aizliegt alkohola tirdzniecību Rīgas veikalos no plkst. 19.00 vakarā līdz plkst. 10.00 no rīta, kā arī ierosinājumu pilnībā aizliegt alkohola tirdzniecību Rīgas veikalos svētdienās. Attiecīgos ierosinājumus sagatavojis Rīgas domes Labklājības departaments kopīgi ar Izglītības, kultūras un sporta departamentu. Vakar gan komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais precizēja, ka tiks skatīts jautājums par veikaliņiem guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā tirgo alkoholu visu diennakti, kā arī uzklausīti priekšlikumi šādu veikalu – kafejnīcu darbības ierobežošanai.
No vienas puses, protams, veselīga dzīvesveida veicināšana un kaitīgu ieradumu samazināšana ir visnotaļ apsveicama un slavējama rīcība.
Vienīgas, kas nav saprotams, kāpēc tā pēkšņi uz līdzenas vietas Rīgas vadība ķeras pie tik ievērojamām pārmaiņām? Vai patiešām kaitīgie procesi alkohola lietošanā ir samilzuši tiktāl, ka tikai strauja un enerģiska rīcība var kaut ko glābt? Kopš 2009. gada Centrālā statistikas pārvalde (CSP) vairs nepublisko datus par saindēšanos ar alkoholu un citām ar alkoholiskajiem dzērieniem saistītām problēmām, izņemot ar alkohola lietošanu saistīto satiksmes negadījumu skaitu. Atbilstoši CSP datiem, Latvijā pēdējo gadu laikā alkohola reibumā izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits ir ievērojami samazinājies un katru gadu kļūst mazāks un mazāks. 2013. gada alkohola reibumā tika izraisīti 416 ceļu satiksmes negadījumi, bet 2017. gadā vairs tikai 352.
Aizliegums pārdot alkoholiskos dzērienus svētdienās un ierobežot veikalu darba laiku darbdienās skars daudzus. Tas tiešā veidā negatīvi ietekmēs visus Rīgas veikalus, kas tirgo alkoholiskos dzērienus.
Pieejamā statistika uzrāda visai optimistisku tendenci. Ar jau spēkā esošo regulējumu vairāki rādītāji ir ievērojami uzlabojušies. Ja tendences ir tik optimistiskas, tad viss ir kārtībā! Būtu normāli sākt diskusiju par jauniem un vēl stingrākiem pasākumiem tikai tad, kad jau esošais regulējums vairs nenodrošina progresu.
Taču tā pēkšņi, uz līdzenas vietas, bez pārliecinošiem un visiem iesaistītajiem saprotamiem argumentiem, nemēdz sākt ļoti nozīmīgas pārmaiņas. Aizliegums pārdot alkoholiskos dzērienus svētdienās un ierobežot veikalu darba laiku darbdienās skars daudzus. Tas tiešā veidā negatīvi ietekmēs visus Rīgas veikalus, kas tirgo alkoholiskos dzērienus. Veikalu apgrozījums samazināsies, un tas negatīvi ietekmēs mazumtirdzniecības nozares peļņu un kapitāla atdevi. Šādas izmaiņas pozitīvi ietekmēs alkohola tirdzniecību ārpus veikaliem. Aizliegums pārdot alkoholiskos dzērienus veikalos nāk par labu tiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kuriem ir licence alkoholisko dzērienu tirdzniecībai. Daudzos gadījumos aizliegumus attiecībā uz veikaliem lobēja kafejnīcu un restorānu bizness, un tam apakšā bija biznesa un peļņas intereses, nevis patiesas rūpes par tautas veselību. Taču tās nav vienīgās iespējamās sekas. Aizliegumi pārdot veikalos alkoholiskos dzērienus vienā konkrētā lielpilsētā radīs lieliskas biznesa iespējas aizlie
gumu apiet. Legālam biznesam būs iespēja pārcelt savu veikalu uz ielas pretējo pusi, kur Rīga beidzas un jau ir cita novada teritorija, ja tajā, atšķirībā no Rīgas, Latvijas vispārējā likumdošanā noteiktie aizliegumi netiks paplašināti. Ja aizliegums saglabāsies ilgtermiņā, tad tas dos stimulu veidot lielveikalus un iepirkšanās centrus ap Rīgas robežu. Tieši tā notiek ASV. ASV ir lielpilsētas, kas izpletušās pāri štatu robežām. ASV galvaspilsēta Vašingtona ir tā izpletusies, ka tajā ietilpst gan galvaspilsēta apgabals, gan Mērilendas, gan Virdžīnijas štats. Virdžīnijā alkohola tirdzniecību ierobežo, bet Mērilendā ne. Robeža starp abiem štatiem iet pa pilsētas ielām, un tā ir labi pamanāma - Mērilendas pusē iela ir pilna ar vīna veikaliem, bet otrā ielas pusē, kurā ir spēkā alkohola tirdzniecības ierobežojumi, veikaliņu nav.
Aizliegumi pārdot veikalos alkoholiskos dzērienus vienā konkrētā lielpilsētā radīs fantastiskas peļņas iespējas nelegālajam biznesam. Šāds aizliegums svētdienās un vakaros radīs jaunu biznesa bāzi panīkušajām Rīgas točkām - nelegālā alkohola pārdošanas vietām, vienlaikus paverot daudz lielāku realizācijas kanālu nelegālā alkohola un kontrabandas spirta izplatībai. Šāda lēmuma gaidāmā blakne ir ar alkohola nelegālo apriti saistītās noziedzības pieaugums. Tas automātiski izraisīs negatīvu fiskālu ietekmi un mazākus nodokļu ienākumus valsts budžetā, jo Rīga ir lielākais akcīzes nodokļa maksātājs Latvijā.
Līdz ar to, pieņemot tik nozīmīgu lēmumu, jau tā sagatavošanas posmā ir jāparedz iespējamās sekas. Ir ievērojami jāpalielina policistu skaits, jāpalielina reanimācijas brigāžu skaits, jo nelegālā alkohola aprites pieaugums palielinās saindēšanās riskus ar nekvalitatīvu alkoholu utt. Jāparedz, bet jau nacionālā līmenī, kā kompensēt akcīzes ienākumu samazinājumu valsts budžetā utt.
Diemžēl pārāk bieži dažādu aizliegumu projekti publiskajā telpā tiek izplatīti nevis tādēļ, lai aizliegumus patiešām ieviestu, bet lai reketētu tos biznesus, kurus publiskotie aizliegumi ietekmēs ļoti negatīvi. Tas ir aicinājums biznesam būt dāsnam pret tiem politiskajiem spēkiem, kuru varā ir aizliegumus noteikt, lai tie par taisnīgu atlīdzību atteiktos no tirdzniecības vai ražošanas biznesam kaitīgās ieceres.
Juris Paiders, NRA.lv
Rādīt reklāmu
