Kamēr Krievijā, kur protestēšana ielās ir nelegāls un bīstams pasākums, ap 60–80 tūkstoši cilvēku pulcējās protestos pret pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu, Latvijā politiķi pensionāriem sola naudu! Bet, ja tiešām izpildīs daža laba vairāksolīšanas čempiona postulēto, var gadīties, ka arī Latvijā nāksies kārtējo reizi palielināt pensionēšanās vecumu.
No 2014. gada, līdz kuram vispārējais pensionēšanās vecums bija 62 gadi, tas ik gadu tiek paaugstināts pa trim mēnešiem, līdz 2025. gadā tas sasniegs 65 gadus. Pašlaik esam nonākuši līdz 63 gadu un trīs mēnešu pensionēšanās slieksnim. Celts tiek arī minimālais sociālās apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas saņemšanai, kas 2025. gadā būs ne vairs 15, bet jau 20 gadu. Krievijā tikai tagad plāno līdzšinējo pensionēšanās vecumu 55 gadi sievietēm un 60 vīriešiem celt uz 63 gadiem sievietēm un 65 - vīriešiem. Pēc Vladimira Putina sirds atmaigšanas pensionēšanās vecums sievietēm gan varētu tikt nolaists līdz 60 gadiem. Šādam solim Krievija brieda ilgi, sabiedrības novecošanās ir problēma gan Krievijā, gan Latvijā, gan Rietumeiropā.
Nav iespējams reizē samazināt darbaspēka nodokļus, nekustamā īpašuma nodokli un būtiski palielināt pensijas
Arī Latvijā pensionāru īpatsvars pret strādājošajiem arvien palielinās un, saskaņā ar ekspertu aplēsēm, līdz 2070. gadam iedzīvotāju skaits varētu kristies līdz 1,3 miljoniem, tādējādi arvien palielinās spiediens uz katru strādājošo, lai kaut vai noturētu līdzšinējo pensiju līmeni. Jaunie, izglītotie cilvēki ir arvien atvērtāki darbam ārvalstīs un kļūst arvien prasīgāki pret atalgojuma līmeni darbam Latvijā. Kā liecina auditorkompānijas Deloitte pētījums, Latvijas jaunieši ir prasīgākie visā Baltijā, vēlas vidēji 1591 eiro algu mēnesī, ja ne, viņi gatavi aizbraukt. Jā, protams, jāceļ darba ražīgums, konkurētspēja, lai varētu maksāt lielākas algas strādājošajiem, bet viens no tā elementiem ir ne tikai tehnoloģijas, kurām arī ne vienmēr ir pietiekami līdzekļu, bet arī kvalificēta darbaspēka un lētu energoresursu pieejamība, ar ko mums ir lielas problēmas. Kamēr te nav dots būtisks grūdiens, ir grūti maksāt ar Rietumiem konkurētspējīgas algas un vēl samaksāt visus nodokļus, kur nu vēl tos celt, ko vajadzētu darī
t, lai būtiski palielinātu pensijas, kuras maksā no strādājošo sarūpētā sociālā budžeta, nevis kādas pūra lādes.
Protams, taisnība arī, ka daudzu pensionāru dzīves līmenis ir zems un pat kritisks. 65+ vecuma grupā pensijas apjoms esot vien 42% no vēlīnā darbaspējas vecuma algas, kas ir trešais zemākais rādītājs ES un zemākais Baltijā. Tomēr Latvijā pensijas apjoms, salīdzinot ar algu kāpumu, ir audzis procentuāli strājāk nekā kaimiņvalstīs un citviet Eiropā. Tas nozīmē, ka arī slogs uz strādājošajiem ir pieaudzis straujāk.
Tādējādi skeptiski vajadzētu uzlūkot vismaz tos leiputrijas solītājus pensionāriem, kas reizē ar šiem solījumiem nesniedz detalizētu analīzi, no kurienes līdzekļus ņems. Cik to nepieciešams, cik ilgam laikam pietiks, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, rūkošo dzimstību, emigrāciju, dzīves ilguma palielināšanos, un - cik ilgā laikā nonāksim pie jauna piespiedu lēmuma par kārtējo pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Jau tagad virknē Eiropas valstu pensionēšanās vecums ir 65, pat 67 gadi. Acīmredzot šo dilemmu labāk saprot tie, kas reāli veidojuši budžetu. Tādējādi koalīcijas partiju solījumi pensionāriem ir ļoti pieticīgi: «turpināsim palielināt pensiju neapliekamo minimumu» (NA), «palielināt neapliekamo minimumu pensijām, pārrēķināt pensijas cilvēkiem ar invaliditāti» (Jaunā Vienotība), «izstrādāsim pasākumus pakāpeniskai pensijas palielināšanai personām ar lielu darba stāžu» (ZZS). Pat opozīcijā esošā Saskaņa, kuras deputāti Saeimā daudz iestājušies par pensiju palielināšanu, nesola konkrētus skaitļus, vien «palielināt pensijas» un indeksēt tās, «kompensējot dzīves dārdzības pieaugumu».
To nevar salīdzināt ar jaunpartiju solījumiem. Atīstībai/Par premjera kandidāts Artis Pabriks, šķiet, atskārtis, ka starp partijas līderiem, kas arī parādās redzamākajās mediju debatēs, nav neviena jaunā, ko iepriekš reklāmās solīja ievest politikā, un ka jaunākās paaudzes elektorātu aktīvāk savāc politiskie huligāni, pārmeties uz daudzskaitlīgāko, vēlēšanu aktīvāko auditoriju - pensionāriem. Būšot ar nodokļiem neapliekamais minimums no 500 eiro gan algām, gan pensijām. Identisks solījums ir JKP, kura vēl piemet, ka minimālā pensija būšot 200 eiro mēnesī jau 2019. gadā. Vienalga, ir cilvēks maksājis nodokļus, strādājis. Nedaudz pieticīgāka ir NSL un Reģionu apvienība, kas ar nodokļiem neapliks pensijas un algas minimālās algas apmērā, kas pašlaik ir 430 eiro, reģionāļi vēl sola arī tiesības atraitņiem saņemt 50% no aizgājušā laulātā uzkrātās pensijas vismaz piecus gadus un mantot otro pensiju līmeni.
Jau esošais, iespējams, priekšvēlēšanu, žests - lielākā indeksācija, kas gaidāma oktobrī, jo īpaši pensionāriem ar lielāku darba stāžu, kas nodrošinās vidēji 18,27, augstākais - 27,5 eiro pensiju pieaugumu - valstij šogad izmaksās ap 30, nākamgad - 120 miljonus eiro. Aprēķinus solījumiem studijā! Nevar reizē solīt samazināt darbaspēka nodokļus, vēl arī nekustamā īpašuma nodokli un būtiski palielināt pensijas. Tas vienkārši, nav iespējams, ja nu vienīgi vienā gadā noēdot visu sociālā budžeta uzkrājumu.
Baiba Lulle, NRA.lv
Rādīt reklāmu
