Kā norāda Ventspils domes priekšsēdētājs, toreiz, lai gan likums to pieprasa, tiesa nedeva iespēju nedz viņam, nedz viņa advokātiem iepazīties ar grozītās apsūdzības saturiskajām izmaiņām, kas būtiski maina aizstāvības gaitu, rada nepieciešamību sagatavot jaunu aizstāvības pozīciju un sagatavoties liecību sniegšanai. Atbilstoši Latvijas Republikas Kriminālprocesa likumam prokuroriem jebkuri grozījumi apsūdzībā ir jāpamato, skaidri darot zināmu, kādas izmaiņas veiktas un kādi ir bijuši to iemesli. Arī šī likuma norma tika ignorēta. Tā vietā prokurori ultimatīvi pieprasīja uzsākt liecību sniegšanu, lai gan, kā pierāda līdzšinējā tiesvedības gaita, patiesais mērķis ir šīs liecības ignorēt. Šonedēļ Rīgas apgabaltiesa piemērojusi procesuālo sankciju - piespiedu naudu 380 eiro apmērā Lembergam par izvairīšanos no liecību sniegšanas pēc būtības, lai gan patiesībā jebkuram saprotams, ka vainojama pati tiesa, kas, visticamāk, tīši cenšas procesu novilcināt.

“Tā vietā, lai pildītu Latvijas Republikas likumu normas un skaidri un saprotami izskaidrotu apsūdzības grozījumus, prokurori tiesai pieprasīja piemērot procesuālo sankciju, bet tiesa, kā jau pierasts, pakalpīgi apmierināja prokuroru iegribas. Nedrīkst taču aizmirst, ka ir priekšvēlēšanu laiks un visiem spēkiem jāatbalsta Meroni finansēto politisko partiju uzturēšana no uzņēmumiem, kas nodoti viņa pārvaldīšanā,” pauž Lembergs.

Esam jau gana dzirdējuši gadījumus, kad tiesas procesi izstiepjas vairāku gadu garumā un pašiem iesaistītajiem cilvēkiem bieži vien rodas šaubas par to, vai tiesnesis tiešām ir objektīvs, neviena neietekmēts un viņa lēmumam var uzticēties. Līdz ar to nav pārsteigums, ka sabiedrībā dziļi ieskaņojusies pārliecība par tiesas procesu neefektivitāti. Šos aizspriedumus nav iespējams kliedēt tikai ar likumdevēja darbu tiesu procesa uzlabošanā. Pastāv vēl vairākas problēmas, tai skaitā tiesai precīzi jāievēro likums un process, gan arī par to patiesi jāinformē sabiedrība, taču kā novērojams Lemberga krimināllietā, neievērojot lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, nereti tā tiek izmantota par cirku medijiem.

“Pirms divām dienām es atkārtoti jau piekto reizi – lūdzu tiesu atļaut filmēt un pārraidīt tiešraidē tiesvedības procesu. Uz savu lūgumu es saņēmu kārtējo atteikumu. Laikam esmu naivs, ja joprojām ticu, ka šajā procesā iespējamas kādas tiesiskas pārmaiņas. Tiesas procesam kļūstot atklātam, nebūtu iespējama tā vienpusīgās un tendenciozās informācijas straumēšana, ko vērojam visa absurdā procesa garumā, tostarp “īpašiem”, ”objektīviem” medijiem, kurus prokuratūra pēc vajadzības var “izsaukt” un sev vajadzīgajā rakursā “apgaismot”. Atklāta procesa gadījumā visiem būtu iespēja pārliecināties, kā ir patiesībā,” uzskata Lembergs.

Šobrīd Ventspils mērs ir kritis atsevišķu mediju un to ietekmētās sabiedrības daļas nežēlastībā, savukārt prokuratūra, tā vietā, lai, piemēram, sāktu vērtēt Šveices advokāta Rūdolfa Meroni, iespējams, krāpniecisko rīcību ar viņam atbildīgā glabāšanā uzticēto mantu, kurai ir uzlikts arests tā dēvētās Lemberga krimināllietas ietvaros, turpina piesaistīt arvien jaunus tiesnešus, lai gadiem ilgi turpinātu izskatīt lietu, kas ne tikai ataino Ventspils mēru negatīvā gaismā, bet veido arī sabiedrības viedokli par to, ka Latvijā no tiesas taisnīgu lēmumu var arī nesagaidīt, ka tiesu procesi nereti ir juridiski smagi un ilgstoši, ka par procesa novilcināšanu ar Temīdas kalpiem bieži vien var sarunāt un vispār - likuma un tiesiskuma gars tiesu varā ir zudis, šajā gadījumā – prokuratūras tulkojumā jeb interpretācijā.