Pašlaik Latvijā ir monocentrisks apdzīvojums, kuras galvenais centrs atrodas Rīgā. Vienlaikus mūsu valstī pastāv plašs, samērā vienmērīgi izvietots pilsētu tīkls, kuru potenciāls netiek pienācīgi izmantots. Lai arī policentriskas attīstības rīcību plāns ir iekļauts Eiropas Savienības (ES) programmdokumentos, kas kopš iestāšanās ES ir saistošs arī Latvijai, par reģionu attīstību joprojām netiek spriests.

Pirms pāris gadiem Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam kā svarīgu prioritāti izvirzīja policentrisku attīstību, izmantojot pilsētu attīstības potenciālu un spēju labvēlīgi ietekmēt plašāku teritoriju attīstību, veidojot pilsētu tīklus, kā priekšnosacījumu līdzsvarotas valsts attīstībai. Minēto policentrisma pieeju Latvijā bija plānots iedzīvināt, pārskatot kopējo reģionālās politikas ietvaru. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija bija izstrādājusi policentriskas attīstības sekmēšanas pasākumus, kas vērsti uz atsevišķu pilsētu konkurētspējai izšķirošu priekšnosacījumu veidošanu. Par vienu no instrumentiem policentriskas attīstības sekmēšanai tika uzskatīta 2007.gadā pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas izstrādātā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēta prioritāte “Policentriska attīstība”, kas ir tieši vērsta uz to, lai sekmētu pilsētu konkurētspēju, atbalstot noteiktus ieguldījumus pilsētās. Prioritātes ietvaros tika plānots sniegt atbalstu Rīgas pilsētai, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem (Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils, Aizkraukle, Cēsis, Gulbene, Kuldīga, Līvāni, Madona, Saldus, Smiltene, Talsi), kas reģionu telpiskās plānošanas procesā tika noteikti kā spēcīgākie attīstības centri, kas spēj būtiski sekmēt reģionu un visas valsts konkurētspējas celšanos, atstājot labvēlīgu ietekmi uz apkārtējām teritorijām.

Tomēr līdz pat šodienai pašvaldības attīstības programma nav īstenota, vismaz ne tādā apmērā, kāda tā tika plānota – joprojām lielākā daļa ekonomisko un sociālo aktivitāšu koncentrējas galvaspilsētā Rīgā un ap to. Dilemma, ko līdz šim Latvijas valsts pārvaldē nav izdevies līdz galam atrisināt, ir Rīgas un pārējo Latvijas pilsētu attiecības. Varētu pat teikt, ka šodien pilsētu attīstības jautājumi tiek skatīti atrauti no reģionālās attīstības. Patlaban investīciju, kā arī valsts un Eiropas Savienības finansējuma koncentrācija atsevišķos attīstības centros veicina vēl aktīvāku iedzīvotāju iekšējo migrāciju. Šobrīd nav radīti nepieciešamie apstākļi, lai novadi spētu izdzīvot un attīstīties par saviem līdzekļiem un, kā izskatās, no valdības un ministriju pusēm uzskatāmi tiek diskriminētas pašvaldības, kas neatrodas lielajās pilsētas un attīstības centros.

Jautājumu par ekonomikas un investīciju sekmēšanu visos Latvijas novados no jauna aktualizējis Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš rosina pārdalīt ES fondu līdzekļus par labu reģioniem. Ar šādu rosinājumu Lembergs vērsies pie Ministru prezidenta un finanšu ministres.

Viņš rosina valdībai Latviju iedalīt divos plānošanas reģionos – Rīga un tās apkārtne būtu tiesīga finansējumu saņemt kā pārejas reģions, bet atlikusī daļa būtu mazāk attīstīts reģions un varētu pretendēt uz maksimālo atbalstu 50% apmērā līdzšinējo 35% vietā. Pašreizēja situācija, kad salīdzinot IKP uz 1 iedzīvotāju Rīgas reģionā un pārējā Latvijā, tas atšķiras vairākas reizes, pēc Ventspils mēra domām, nav pieļaujama.

Tā kā Lembergs šobrīd pilda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidenta pienākumus, tad viņš šā gada sākumā asociācijas vārdā rakstīja arī vēstuli Eiropas Komisijas Reģionālās politikas komisārei Korinai Krecu, jautājot, vai šādas Latvijas valdības veiktas iespējamas izmaiņas neietekmēs kopējo fondu līdzekļu apjomu. Uz to viņš saņēma atbildi, ka naudas apjoms nemainīsies. Valdībā Lembergs vērsies partijas ”Latvijai un Ventspilij” vārdā, jo asociācijā ne visi izmaiņām piekrīt.

Pēc Ventspils mēra sacītā, arī jaunās nodokļu reformas pamatnostādnes atšķirību starp Rīgu un reģioniem tikai pastiprinās. Tā, piemēram, atbilstoši jaunajām nodokļu politikas pamatnostādnēm atvieglojumi par apgādājamiem pilnā apjomā iespējami tikai Rīgas reģionā.

“Latvijai jāizšķiras – vai attīstās Rīga un tā sasniedz augstu attīstības līmeni attiecībā pret ES vidējo, bet pārējā Latvija atmirst – tā ir monocentriskā attīstība. Vai arī Latvija attīstās visa un tiek veicināta visur,” norāda Lembergs, piebilstot, ka Rīgā šī atbalsta intensitāte uzņēmējdarbības stimulēšanai paliktu tā pati – 35% un galvaspilsēta zaudētājos nepaliktu.

Kamēr valdība kavējas ar šī jautājuma izskatīšanu un atliek nepieciešamību veicināt policentrisku attīstību un inovācijas, izmantojot pilsētreģionu un pilsētu sadarbības tīklus, daudzu Latvijas novadu pastāvēšana ir apdraudēta. Nesamērīgi lielais atbalsts Rīgai novājina esošās novadu pašvaldības, kurām par atvēlēto finansējumu jāorganizē sava saimnieciskā darbība un jāsniedz saviem iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus, veiksmīgi rūpējoties par novada attīstību. Tā vien šķiet, ka šobrīd Latvija nav vienota valsts dēļ tā iemesla, ka nav nodrošināta vienmērīga attīstība visā Latvijas teritorijā - ir Rīga, lielākas pilsētas un tad tās, kuras nevienam nav vajadzīgas. Vai tad latvieši, lai kur viņi dzīvotu, nav pelnījuši vienlīdzīgas iespējas uz izglītību, darbu un izaugsmi? Krasā atšķirība starp pilsētām šobrīd apdraud mūsu valsts nākotni.