Ja mēs salīdzinām divus CSP rādītājus - pilsētās un novados aizņemtās darba vietas sabiedriskajā sektorā ar nodarbināto skaitu pēc faktiskās darba vietas pamatdarbā, tad iegūstam to, ka sešos Latvijas novados (Neretas, Vārkavas, Sējas, Baltinavas, Strenču un Rugāju) sabiedriskā sektora darba vietu skaits ir lielāks par 80% no nodarbināto skaita. Neretas novadā sabiedriskā sektora darba vietu skaits ir lielāks par novada iedzīvotāju nodarbināto skaitu, jo visai nelielajā novadā atrodas Valsts sociālās aprūpes centra Latgale filiāle Mēmele un Neretas sociālās aprūpes centrs piedāvā pakalpojumus arī ārpus novada klientiem.

Trīsdesmit trijos Latvijas novados sabiedriskajā sektorā darba vietu skaits ir lielāks par pusi no kopējā nodarbināto skaita.

Pretējā pusē ir vienpadsmit novadi, kuros sabiedriskā sektora darba vietu skaits ir mazāks par 25% no nodarbināto skaita (Nīcas, Inčukalna, Burtnieku, Olaines, Mērsraga, Rojas, Garkalnes, Ādažu, Babītes, Stopiņu un Ķekavas novads).

Faktiski mēs varam secināt, ka trešdaļā Latvijas novadu galvenais darba devējs vairs nav privātā kapitāla uzņēmumi, bet sabiedriskais sektors. Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un to komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu virs 50%, kā arī juridiskas personas, kuru darbības mērķis nav pelņas gūšana - nodibinājumi, biedrības, fondi u.c.

Tie, kas neparādās šajā statistikā, ir mazie uzņēmēji (arī pašnodarbinātie), kuri nevienu citu nenodarbina, bet savā īpašumā veic visus darbus paši. Ja vēlamies būt precīzi, tad trīsdesmit trijos Latvijas novados izzūd algotu darba ņēmēju kapitālisms.

Vecākās paaudzes ļaudis, iespējams, vēl atceras marksismā lietotās sociālisma un kapitālisma definīcijas. Tiklīdz kāda brīvā tirgus (kapitālistiskā) zemē valstiskā (sabiedriskā) sektora īpatsvars pārsniedza privātā kapitāla lielumu, tad šo zemi jau varēja dēvēt par sociālistisku. Ja mēs lietojam dogmatisku marksisma definīciju, tad sociālisms jau ir uzvarējis sešos Latvijas novados, bet trešdaļu Latvijas novadu varam dēvēt par sociālistiskiem. Taču šāds rezultāts nav no augšas ar varu uzspiesta sabiedriska formācija, kas tiek ieviesta ar represīvām metodēm. Rezultāts, ka trešdaļā Latvijas novadu kapitālismu uzvarēja sociālisms, ir… tirgus ekonomikas rezultāts.

Ja politiķi atsakās pārvaldīt Latviju sabiedrības interesēs, galveno uzmanību veltot tikai koruptīvajiem darījumiem un iepirkumiem, jebkuru attīstību uzticot «brīvajam tirgum», tad tas ir loģisks rezultāts.

Brīvajam tirgum nav vajadzīgs Vārkavas novads. Brīvajam tirgum nav vajadzīga Baltinava, Rugāji un pat Strenči. Ja tiek ļauta pilnīga vaļa «brīvajam tirgum», tad varam paņemt dzēšgumiju un sākt izdzēst šībrīža globālai tirgus ekonomikai nevajadzīgos novadus no Latvijas kartes. Ja brīvajam tirgum nevajag Vārkavu, Baltinavu, Rugājus un Strenčus, vai šādā gadījumā valdības liberāli kosmopolītiskie ministri drīkst atļaut šiem novadiem tā vienkārši un ātri nomirt? Kam ir vajadzīga Vārkava, Baltinava, Rugāji un Strenči? Tirgus ekonomikai šīs vietas nav vajadzīgas.

Taču visi Latvijas novadi ir vajadzīgi Latvijas tautai, jo Latvijas zeme ir Latvijas tautas eksistences pamats.

Tagad atveram Latvijas Satversmi. Satversmes otrais pants skan: «Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai.»

Liberālajiem kosmopolītiem pagaidām nav izdevies mainīt Satversmes otro pantu.

Satversmes otrajā pantā nav rakstīts: «Latvijas valsts suverenā vara pieder brīvajam tirgum.»

Vienkārši pieprasām, lai valdība beidzot sāk ievērot Satversmi! Latvijas zeme ir Latvijas tautas eksistences pamats.

Ja tirgus ekonomika neveido darba vietas trešdaļā Latvijas novadu, tad vajag nevis ar Finanšu ministrijas izstrādātajām jaunajām reformām censties nožņaugt Latvijas pašvaldības, bet steigšus sākt reģionālo kohēzijas politiku, atbalstot tos Latvijas novadus, kurus iznīcina globālā tirgus ekonomika.

Teiktais nenozīmē, ka būtu jāatsakās no tirgus ekonomikas. Ir vienkārši jāspēj nodalīt, kurus procesus var uzticēt tirgus stihijai, bet kuras jomas, atdodot tās nekontrolētai tirgus stihijai, apdraudēs Latvijas valsts nākotni un Latvijas tautas eksistenci.

***

Pilsētās un novados aizņemtās darba vietas sabiedriskajā sektorā (vidēji 2015. gadā) procentos pret nodarbināto skaitu pēc faktiskās darba vietas pamatdarbā.

6 Latvijas novados - Neretas, Vārkavas, Sējas, Baltinavas, Strenču un Rugāju novadā - sabiedriskā sektora darba vietu skaits ir lielāks par 80% no nodarbināto skaita.

33 Latvijas novados sabiedriskajā sektorā darba vietu skaits ir lielāks par pusi no kopējā nodarbināto skaita.

11 novados sabiedriskā sektora darba vietu skaits ir mazāks par 25% no nodarbināto skaita - Nīcas, Inčukalna, Burtnieku, Olaines, Mērsraga, Rojas, Garkalnes, Ādažu, Babītes, Stopiņu un Ķekavas novadā.

Dati: CSP (JVSG012 un JVSG071).

Juris Paiders/NRA.lv