Uz kādiem gan panākumiem Rīgā var cerēt Saeimas koalīcijas partiju izvirzītie Rīgas mēra amata kandidāti, kuri sludina, ka atkal padarīs Rīgu par «latviešu» partiju Rīgu? Kuru partijas tostarp pagaidām nav vīžojušas izdarīt pat tik daudz, kā pienācīgi izvērtēt un nosaukt tos cēloņus, kuru dēļ savulaik «latviešu» partiju Rīga zaudēja Saskaņas un GKR Rīgai. Kuras jau kampaņas sākumā mēģina iztaisīt savas problēmas par Rīgā patlaban valdošā vairākuma problēmām. Piemēram, man šķiet, ka tieši Saeimas un nevis Rīgas domes vairākums pamatā ir pielicis roku pie tā, lai Rīgu nosacīti varētu uzlūkot par «teju pilsētvalsts tipa veidojumu» (R. Kols). Vai varbūt Saeima ir apturējusi valstī emigrāciju uz Rīgu un Pierīgu? Politiski vēlami secinājumi, kuri ir pašu rīcības noteikti, tiek definēti kā oponenta radīti. Tas nav profesionāli. Tas, ka Rīga ir «atdalīta no Latvijas nacionālajām interesēm un valsts iekšpolitikas un ārpolitikas konteksta» (R. Kols), varētu būt viena no uzvarošām Saskaņas oponentu priekšvēlēšanu tēzēm, ja vien… izdotos par to pārliecināt rīdzinieku vairākumu un ne tik vien kā tiražēt šo tēzi bez profesionāla pamatojuma. Utt. Kopumā man šī Saeimas vairākuma partiju (samērā ar rūpju un bažu pārpilno retoriku), es teiktu, vīzdegunīgā praktiskā paviršība attieksmē pret Rīgas domes vēlēšanām liecina, ka Saeimas koalīcijas partijas, ciktāl runāt par Rīgu, gatavojas vien kampaņai, nevis nopietnai cīņai par vairākuma balsīm galvaspilsētā.

Tostarp Vienotības līderis Andris Piebalgs pauž: «Mēs izejam no principa, ka ir visas iespējas Rīgā uzvarēt, tāpēc strādājam, lai veidotu pozīciju, nevis opozīciju.» Turklāt Vienotība acīmredzot uzskata, ka tai, ZZS un Nacionālajai apvienībai ir visas iespējas uzvarēt (dabūt vairākumu), darbojoties katrai autonomi. Šobrīd skan paziņojumi par aktīvu Vienotības, ZZS un Nacionālās apvienības sadarbību pēc (!) vēlēšanām. Vienota saraksta ideja Rīgā ir atmesta. Vienota mēra ideja nepastāv. Es neapstrīdu cilvēkus, kurus partijas izvirzījušas par Rīgas mēra amata kandidātiem. Mani gan izbrīna tas, ka šie cilvēki brīdī, kad nekāda ieskriešanās laika vairs nav, tiecas deklarēt savus separātos uzskatus, nevis tapt potenciālā vairākuma acīs pārliecinošāki, saturīgāki, suģestējošāki par esošo Rīgas mēru. Jo sevišķi, ja neviens no šiem Rīgas saraksta līderiem pagaidām nav apgādāts ar vairākuma pārņemšanai domē pietiekamiem praktiskiem, programmatiskiem instrumentiem. Un, manuprāt, netiks apgādāts. Pagaidām viņi, šķiet, nav apgādāti pat ar centrālās varas nostājas skaidrojumu (kas svarīgi tiklab Rīgai, kā ikvienai pašvaldībai) tādās lietās kā izglītība, veselības aprūpe, nodokļi,… Tāpēc, ja nav pārāka programmatiska piedāvājuma, jo sevišķi būtu vērts censties vinnēt ar šarmu. Apvērsumam Rīgas domē nepietiks ar Rīgas dalīšanu «latviešu» un «krievu» Rīgā, norādēm uz vietām bērnudārzos, atsaucēm uz 2014. gada notikumiem Krimā vai Krišjāņa Barona ielas jaunā seguma kvalitāti. Atvainojos, bet Saskaņas oponentu izvirzītie Rīgas mēra amata kandidāti līdz šim izpaudušies vien savu partiju statistu līmenī. Tādā garā turpinot, viņi tik vien kā atņems balsotājus cits citam, nevis vairos to kopskaitu. Tāpat kā to, iespējams, darīs vēl viena otra «mazā» partija. Taču viņi visi neko neatņems Saskaņai un GKR. Protams, atkārtojos, pamatā tāpēc, ka viņiem nav acīm redzami pārāka par esošo praktiska (!) piedāvājuma Rīgai.

Tas nebūt nenozīmē, ka Saskaņa un GKR ar visiem saviem 42,8% izredžu (SKDS, 2017. gada janvāris) var nomierināties un izlaisties (piemēram, RNP darbība varētu pievērst vairāku desmitu tūkstošu rīdzinieku uzmanību esošajai domes opozīcijai). Es pat uzsvērtu to, ka Saskaņas un GKR priekšvēlēšanu kampaņai šajā gadījumā vajadzētu būt, cik tik vien iespējams saturiski (nevis propagandistiski, bižutēriski), uzskatāmi saturiski piepildītai. Gan tāpēc, lai liktu saturiski mobilizēties oponentiem, gan arī tāpēc, lai mums, rīdziniekiem, kārtējo reizi neliktos, ka visi, kas tīko pēc Rīgas domes deputātu krēsliem, tur mūs par uz muļķi lēti ķeramiem jampampiņiem.

Viktors Avotiņš/NRA.lv