Pirmajā brīdī gūtie apliecinājumi, ka Latvijas izglītības sistēmai un augstskolu attīstībai no ministrijas puses tiek likti reāli šķēršļi, šķiet tikpat neticami kā opozīcijas partijas "Saskaņa" iekļaušana valdības koalīcijā. Taču fakti norāda ko citu — valsts, kurai būtu jārūpējas par izglītības kvalitāti, nodrošinot visām augstskolām vienādas attīstības un atbalsta iespējas, tās žņaudz, lai atbalstītu tādas mācību iestādes, kuru īpašnieku vidū vīd Kremlim pietuvināti cilvēki.

Kā noskaidrojis pētnieciskais žurnālists Imants Liepiņš, atsevišķas valsts augstskolas savās attiecīgajās jomās (finanses, jūrniecība un pedagoģija), nevar pat teorētiski pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) fondu naudu, jo valdība ir apstiprinājusi Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas tīšuprāt diskriminē tās.

Kā norāda žurnālists I.Liepiņš, Transporta un Sakaru Institūts, kas ir privātā augstskola ar Krievijas kapitālu un ko vada persona, vārdā B. Furundzhi, 07.12.2016. iesniedza IZM dokumentu Nr. 01-201/1064, ar kuru nākamajam mācību gadam lūdz piešķirt valsts budžeta finansējumu 50 540 eiro, lai ar to finansētu 23 budžeta vietas. Šis institūts (līdzās vēl vienai privātai augstskolai — ISMA) studentu vidū pēdējo gadu laikā iemantojis tādu kā nelatvisku reputāciju, kas liecina, ka valsts nauda var tikt piešķirta tādām mācību iestādēm, kuru lojalitāte Latvijas Republikai un demokrātiskajām vērtībām varētu tikt nosaukta par apšaubāmu. 

Tā, piemēram, MK pagājušā gada 16. augustā pieņēma MK noteikumus Nr. 561 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" īstenošanas noteikumi”. Šīs aktivitātes gaitā mācību iestādēm līdz 2023. gadam tiks sadalīti 44,6 miljoni eiro.  Šeit jāatzīmē, ka MK noteikumu 12. punkts nevis nodefinē prasības finansējuma saņemšanai, bet gan uzskaita konkrētas augstskolas (pavisam 14), kuras varēšot pretendēt uz šāda veida finansējumu. To vidū ir Transporta un Sakaru Institūts — pilnībā privāta mācību iestāde, kuru kontrolē Gazprom Media Holding ģenerāldirektora vietnieka, bijušā Krievijas Valsts domes deputāta ģimene. Toties MK noteikumos ES naudas saņēmēju sarakstā nav minēta, piemēram, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA), Banku Augstskola vai Jūras Akadēmija — kas ir valstij piederošas mācību iestādes ar nesalīdzināmi izcilāku reputāciju kā Transporta un Sakaru Institūtam — noskaidrojis I.Liepiņš.

20. janvārī mediji ziņoja: “Latvijas Jūras Akadēmija ir zaudējusi Eiropas fondu finansējumu, līdz ar to IZM uzdevusi RTU risināt sarunas par apvienošanos. Kā vēsta Latvijas Radio, Eiropas fondu nauda vairs netiks piešķirta arī RPIVA, kuru plānots reorganizēt, tāpat Banku Augstskolai.” 

Kā norāda žurnālists I.Liepiņš, iemesls, kāpēc Jūras Akadēmija, RPIVA un Banku Augstskola zaudējušas Eiropas fondu finansējumu slēpjas tajā, ka MK noteikumos iekļāvusi diskriminējošu normu — uz 44,6 milj. EUR var pretendēt tikai 14 augstākās mācību iestādes (lai kāda nebūtu to programmu kvalitāte), nevis ikviena augstskola, kas atbilst nodefinētiem kritērijiem.

Žurnālists ar secinājumiem vērsies pie atbildīgajām Saeimas komisijām, aicinot izvērtēt MK pieņemtos noteikumus, kas var novest pie valsts līdzekļu nonākšanas diskutabli vērtējamu mācību iestāžu rīcībā.

Šī situācija, kad atsevišķām Latvijas augstskolām nākas cīnīties par izdzīvošanu un diskrimināciju pret tām IZM raksturo ar nepieciešamību samazināt studiju programmu skaitu, lai uzlabotu izglītības kvalitāti, ir absurda un liecina tikai par vienu – IZM ir kā padomiskā mantojuma pēdējais bastions, kas nedarbojas valsts interešu labā. Savukārt nozares atbildīgais ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība), kurš savus lēmumus paradis sabiedrībai neskaidrot, vēlāk atrunājoties, ka attiecīgie rīkojumi jau tikuši apspriesti pirms vairākiem gadiem, izrādās, visticamāk, nav tikai sīks kaitnieks Latvijas izglītības sistēmai, kas prāto pasildīt rokas pie augstskolu apvienošanas radītām jukām, bet, iespējams, pat Kremļa sulainis, kas sen jau vairs nekalpo Latvijas interesēm.  Zīmīgi, kā Šadurskim jau iepriekš ticis pārmests padomju laiku domāšanas stils, un šeit atkal rodam tam apstiprinājumu.

Tieši šis ir īstais laiks, lai partija “Vienotība” apdomātos par Šadurska nodarījumiem izglītības sistēmā un tie nav mazums — sākot no neizpildītajiem solījumiem, saistībā ar pedagogu atalgojumu, beidzot ar acīmredzamo komunikācijas trūkumu starp ministru un sabiedrību. Lai arī iepriekšējie izglītības ministri nav spējuši izvairīties no kritikas un sabiedrības nosodījuma, tomēr, kā redzams, Kārļa Šadurska un partijas "Vienotība" reitings krītas arvien zemāk un viss notiekošais liecina, ka viņš nebūs tas ministrs, kurš sakārtos izglītības sistēmu Latvijā, veicinot pozitīvas pārmaiņas, kuras gaidām jau gadiem. “Vienotībai” vajadzētu rīkoties nekavējoties un izraudzīties jaunu izglītības ministru, kurš pie problēmām izglītībā nevainotu visus citus, izņemot sevi. 

Latvijas izglītības sistēma steidzami jāglābj no nepārdomātiem lēmumiem un ministra, kurš darbojas pretēji valsts interesēm.