Satiksmes ministrs Anrijs Matīss jau piesaucis nepieciešamību ieviest vairāk radaru (pašlaik darbojas 15 stacionārie un trīs pārvietojamie), pastiprināt policijas kontroli uz ceļiem, vairāk izmantot netrafarētās policijas mašīnas, iespējams, aizliegt braukt pa malējo pusjoslu pusotras joslas ceļos. Nenoliedzami, pēc šādām traģēdijām ir jāizvērtē ne tikai konkrēto vainīgo vaina, bet arī jāparaugās, vai sistēma šīs traģēdijas veicina vai ne. Taču nevar arī līdz ar katru avāriju paaugstināt sodus vai uzlikt vairāk fotoradaru, cerot, ka tie visu atrisinās! Ne vienmēr iemesli ir tie, kurus vislabāk patīk aprunāt un par ko vieglāk sodīt. Tā jau var aiziet līdz absurdam un valdība lēmumu samazināt finansējumu valsts ceļiem reģionos var pamatot ar lielām rūpēm par cilvēku drošību uz ceļiem, jo, redz – jo labāks ceļš, jo ātrāk un pārdrošāk brauc, pa sliktajiem ceļiem brauks uzmanīgāk!

Iespējams, ka avārijā uz nesen atjaunotās Bauskas šosejas, kurā bojā gāja 50 gadus vecs vīrietis, varētu būt ātruma un neapdomīgas apdzīšanas faktors, bet citāda situācija ir avārijā uz autoceļa Gulbene–Smiltene. Tur negadījumu izraisīja kravas automašīna MAZ, izbraucot no mazāk svarīga ceļa, nedodot priekšroku pa galveno ceļu braucošajai vieglajai automašīnai, kā rezultātā trīs pasažieri gāja bojā un vēl divi smagā stāvoklī nogādāti slimnīcā. Smagās automašīnas šoferis apgalvojis, ka viņa spēkratam nedarbojās bremzes. Vai tā bija, noskaidros ekspertīze, katrā ziņā šajā negadījumā nav vainojams ātrums un neko nelīdzētu lielāki sodi autovadītājiem par ātruma pārkāpšanu, kas, starp citu, jau ir spēkā no 2. jūlija. Var spekulēt par to, vai arī vieglā auto vadītāja nepārkāpa ātrumu, bet nez vai par pāris kilometriem stundā mazāks ātrums ko mainītu, ja no meža ceļa pēkšņi priekšā izripo smagais spēkrats bez bremzēm! Uzmanības vērts te ir cits fakts – MAZ šoferim nebija derīga autovadītāja apliecība jeb – precīzāk – par kaut kādiem grēkiem jau bija noteikts tās izmantošanas aizliegums. Vienalga, vai iemesls bija šofera prasmju vai bremžu trūkums, problēma nav tik daudz sodu bardzības vai radaru trūkumā, bet cilvēku atbildībā. Tieši katra personiskās atbildības trūkums ir avāriju pirmatnējais cēlonis. Ne mazāk bīstams kā pārgalvīgs un ātri braucošs autovadītājs ir tas, kurš braukdams telefonā baksta īsziņu, vai hronisks alkoholiķis, kurš nopircis medicīnas izziņu, un ārsts, kurš tādu izsniedzis. Tieši atbildības trūkums lika firmai nodarbināt šoferi bez tiesībām, ekspluatēt tehniskā kārtībā neesošu kravas mašīnu. Atbildības trūkums un pārgalvība ļāva airBaltic lidmašīnas apkalpei, pilotu ieskaitot, reibumā doties reisā, un atbildība pret sabiedrību lika viesnīcas personālam ziņot un novērst iespējamo katastrofu.

Katram šoferim jāapzinās, ka auto vadīšana prasa paaugstinātu uzmanību un tai vajadzīga ne tikai «dūša», kuras nepieciešamību intervijā LTV uzsvēra rakstnieks Alberts Bels, bet arī atbildība – ne tikai pret sevi, bet arī citiem satiksmes dalībniekiem. Par katra atbildības nozīmi un tās trūkuma un paviršības baisām sekām aizdomāties nopietni lika Zolitūdes Maxima traģēdija. Ierastāk ir prasīt atbildību no politiķiem un viņus vainot visās personiskajās likstās, naudas un vasaras trūkumā, fotoradaru projekta norakšanā, bet te nu būtu iemesls katram sākt ar sevi, padomāt par savu braukšanas kultūru. Paskaties spogulī un pasaki, ko tu jau šodien tajā mainīsi, kādu nelāgu ieradumu izskaudīsi, varbūt beidzot veiksi atliktu, bet drošības vairošanai nepieciešamu remontu vai vienkārši pārbaudīsi riepu protektora stāvokli? Vai esi tādā kondīcijā, lai sēstos pie stūres? Tā, iespējams, tu pasargāsi ne tikai sevi un citus satiksmes dalībniekus no negadījumiem, bet arī visu autobraucēju cunfti no nevajadzīgām represijām, pārmērīgas sodu palielināšanas, nesamērīgiem ātruma ierobežojumiem vietās, kur tas nav vajadzīgs, vai policijas sēdēšanas krūmos attaisnošanas vietās, kur tiek vienkārši slaukti autovadītāji, nevis kur tiešām ir negadījumu risks. Kā tu savus bērnus radināsi pie atbildības par to, ko viņi dara?

Baiba Lulle/ NRA.lv