28. marts, Ceturtdiena
Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
Sākuma lapa » Redakcijas viedoklis » Sīrieši nealkst mūsu zemes
Sīrieši nealkst mūsu zemes
27. augusts 2015, 9:16
Šajā gadā 13,9 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti pamest savu māju, lai bēgtu no kara vai bada. Tiesa gan, lielākā daļa no viņiem – 11 miljoni – nekur tālu nav aizbēguši un ir palikuši savas mītnes zemes robežās. Lielākajai daļai pašreizējā dzīvesvieta ir kādas nožēlojamas telšu vai būdu pilsētas, ceļa mala, ēna zem koka, patilte.


Dažādu politisku, ekonomisku kolīziju un karu rezultātā pašlaik pasaulē par bēgļiem kļūst Afganistānas, Sīrijas, Irākas, Ziemeļāfrikas arābu valstu un «melnās Āfrikas» pilsoņi. Bēg arī no Vjetnamas, Mjanmas, Bangladešas. Visvairāk bēgļu ir no Sīrijas – vairāk nekā puse no visiem. Turcijā vien jau ir 1,59 miljoni sīriešu. Tiek lēsts, ka kopumā no Sīrijas ir aizbēguši gandrīz četri miljoni cilvēku. Tam cēlonis ir pašlaik pasaulē visbaisākais militārais konflikts, kurā daudzi karo pret daudziem, bet visniknākais spēks no visiem slaktiņā iesaistītajiem ir Islāma valsts, kas griež pušu rīkles gūstekņiem un sagrauj senos kultūras pieminekļus. Sīrijas asiņainajā putrā līdzvainīgas ir ASV un ES valstis, kas ar skubināšanu, musināšanu un finansēšanu centās gāzt valsts vadoņa Bašara Asada režīmu. Amerikāņu «demokrātijas eksportam» ir raksturīgi, ka gandrīz jebkurā valstī, kur viņi iejaucas, nenotiek nekāda pāreja uz skaistāku, tiesiskāku un demokrātiskāku iekārtu, bet tieši otrādi – izceļas jukas, pilsoņu kari, ekonomikas sabrukums. Pie varas nāk vēl nedemokrātiskāks režīms, reliģiski fanātiķi.

Latvija ir ES un NATO dalībvalsts, un latviešu varasvīri nevienā brīdī nav pacēluši balsi, lai kaut kā protestētu, iebilstu pret ES, ASV, NATO atbaidoši bezatbildīgo politiku. Tad tagad nav ko gaudot, ka Latvijai nāksies ieguldīt savu daļu naudas un darba bēgļu problēmas risināšanā. Protams, 250 bēgļu uzņemšana ir tikai pilotprojekts treniņam. Ar šiem pirmajiem Latvijas ierēdņi mācīsies, kā bēgļus izmitināt, kā viņus intervēt, kā piešķirt viņiem atbilstīgu statusu, kā deportēt atpakaļ, ja patvērums netiek dots. Trenēsies arī integrēt – mācīs latviešu valodu un nekāpt uz poda ar kājām. Tur gan var iznākt visādas smieklīgas situācijas, kad noplīsušais nabaga bēglis patiesībā ir nesalīdzināmi izglītotāks un inteliģentāks par ierēdni, kas viņu integrē. Bet nu tā gadās. Vēl var atgadīties, ka, atsakot patvērumu un deportējot bēgli, ierēdņi pastrādā drausmīgu grēka darbu – nosūta uz nokaušanu kā 1946. gadā Zviedrijas varas iestādes, kas izdeva PSRS 146 baltiešu karavīrus, starp kuriem 132 bija latvieši. Tie zviedri, kas zina savas valsts vēstuli, izjūt milzu kaunu par šo pagātnes lappusi. Bet nu arī tā gadās.

Vēl gadās, ka latvju zemē politiķi un politikas vērotāji sacenšas, kurš pateiks kaut ko vēl stulbāku par bēgļu tēmu. Tostarp skan arī izteikumi, kas robežojas ar rasismu vai ir jau visīstākais rasisms. Latvji tiek biedēti, ka melnie izplatīs visādas sērgas. Bēgļi no Sīrijas vēl nav atbraukuši, bet viņus jau dēvē par migrantiem – tādiem, kas meklē labāku dzīvi un mūsu labumus. Sīrijas, Irākas un Afganistānas bēgļi nepeld puscaurās laiviņās un nelec pāri dzeloņdrātīm sporta pēc, bet bēg no nāves. Meklējot labāku dzīvi, no Latvijas bēg latvieši.

Vēl politiķi murgo, ka ieviesīs kādus kritērijus, kurus bēgļus uzņemt, kurus ne – piemēram, kristiešus vai ģimenes cilvēkus. Tad jau būs tāds kā vergu tirgus, kur pirkumam apskata zobus un aptausta muskuļus.

Nav jābažījas, ka tagad nu atnāks miljoniem arābu un nēģeru, lai zudinātu no zemes virsas mūsu dzintaraino valodu un kultūru. Būs varbūt tikai daži īpatņi, atsevišķi gadījumi, kad kāds afrikānis vai aziāts sadomās palikt šeit. Gadās, ka pie vainas ir mīla. Bet lielākā daļa afrikāņu un aziātu mazāk par visu vēlēsies palikt Latvijā. Afrikāņi un aziāti jau pēc pāris mēnešiem Muceniekos saprot, ka šī ir vienkārši unikāla valsts, kas jau 24 gadus nekādi nespēj izmantot lieliskās iespējas tapt ekonomiski dinamiska, tiesiska un sociāli labklājīga. Diemžēl Latvija joprojām ir «muļķu zeme» (Vilis Krištopans), kurā dzīvo «sūdabrāļi» (Dainis Īvāns). Bēgļiem diezin vai gribēsies uz mūžu palikt kopā ar «mazajiem cilvēkiem» (Valdis Birkavs) un «reņģēdājiem» (Aleksandrs Kiršteins). Šeit nav nekāda «veiksmes stāsta» (Valdis Dombrovskis), šeit deģenerācija ir jau tik dziļa, ka politiķi vairs nelieto cilvēku valodu, bet mēdās kā pērtiķi – «Ūūū! Ūūū!» (Solvita Āboltiņa). Tāpēc varam gulēt mierīgi – no šejienes bēgļi bēgs neatskatīdamies.

Māris Krautmanis/ NRA.lv



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats