Tiesa, iedzīvotāju ienākumu nodokļis iekasēts par gandrīz 10% mazāk nekā plānots, kas varētu liecināt gan par ēnu ekonomikas, gan par bezdarba pieaugumu. Kā pārsteigums jāmin pievienotās vērtības nodokļa iekasēšana par gandrīz 25% vairāk nekā bija plānots.  Acīmredzot taisnība nav tiem, kuri apgalvo, ka vienīgais veids, kā palielināt šī nodokļa iekasēšanas apjomus, ir samazināt tā likmi.

Kā atzīmēja kredītreitingu aģentūras Standard & Poor’s analītiķis Franks Gils, “ir pamats optimismam, ņemot vērā gan to izdevumu samazinājumu, kas jau ir veikta, gan ambiciozā 2010.gada budžeta veiksmīgā pieņemšana. Latvija ir darījusi lietas, kurus būtu ļoti grūti panākt daudzās Rietumeiropas valstīs”.

Šāda stabilitāte un piesardzīgs optimisms finanšu rādītājos ir absolūts priekšnoteikums ekonomikas atlabšanai, jo nekas tautsaimniecībai nav kaitīgāks par neprognozējamību.

Tomēr, ka jau tas parasti Latvijā mēdz būt, lielākie draudi attīstībai nāk no politiķu puses.

Visu 2009.gadu šīs briesmas radīja nespēja panākt patiesu konsensu par Latvijas izvēlēto ekonomikas stabilizēšanas kursu. Šķiet, ka 21.janvāra Saeimas balsojums par pilnvarojumu valdībai vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem šo problēmu beidzot ir noņēmis no dienas kārtības.  Taču tagad aizvien lielākas bažas rada pazīmes, ka relatīvā finanšu stabilitāte var radīt politiķos sajūtu, ka ekonomikas stabilizēšanai viss jau ir izdarīts un tagad var sākt gatavoties priekšvēlēšanu kampaņai.

Šīs aizdomas stiprina pēdējā nedēļā vērojamā sāncensība starp partijām par PVN samazināšanu viesnīcām. Jau tūlīt pēc zaudējuma Saeimā balsojumā par pilnvarojumu valdībai, Tautas partija nāca klajā ar priekšlikumu samazināt PVN ar tūrismu saistītajiem pakalpojumiem.

Šāda lēmuma fiskālais efekts droši vien nebūtu sevišķi liels, turklāt tas ir pretrunā ar Latvijas apņemšanos 2010.gadā nesamazināt nodokļus, lai neapdraudētu budžeta izpildi.

Tomēr Ministru prezidents Valdis  Dombrovskis (JL) izrādījās pārsteidzoši iecietīgs pret šo ideju, un pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes paziņoja, ka “teorētiski to varētu atbalstīt, lai arī manevra iespējas nav plašas”.

Te nu LPP/LC saredzēja iespēju ne tikai profilēties kā nodokļu samazinātāji, bet arī nedaudz pašūpot valdību, un jau ceturdien aizsteidzās TP priekšā un iesniedza Saeimā priekšlikumu samazināt PVN tūrisma nozarei līdz 10%. Tas tika nodots komisijām, koalīcijā esošajai TP balsojot kopā ar opozīciju. Velti bija JL frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa aicinājumi pagaidīt vēl nedēļu, kamēr šāda lēmumu efektu aprēķina Finanšu ministrija.

Nemaz nerunājot par iespēju, ka nodokļu samazināšana varētu atjaunot šaubas par Latvijas gatavību turpināt budžeta deficīta samazināšanas politiku, šī jautājuma redzamība politiķu dienas kārtība rosina šaubas, vai viņi ir gatavi nopietni ķerties pie būtiskākajiem tautsaimnieciskajiem jautājumiem, kuri Latviju gaida šajā gadā.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pirms nedēļas atgādināja, ka Latvijai nav svarīgāka uzdevuma par 2011.gada budžeta sagatavošanu, kurā deficīts ir jāsamazina par 440 miljoniem latu. Pat visoptimistiskākās prognozes par viesnīcu PVN samazināšanas iespējamo ietekmi uz ekonomiku nespētu parliecināt, ka šāds lēmums dotu nozīmīgu ieguldījumu šī mērķa sasniegšanai.

Ja politiķu dienas kārtībā šo lielo uzdevumu aizvietos villošanās par sīkumiem, pēc vēlēšanām mēs būsim spiesti atkal piedzīvot tādus pašus pusnakts lēmumus par budžetu, kādus jau pieredzējām 2008.gada decembrī un 2009.gada jūnijā.

CitaDiena.lv