25. novembris, Sestdiena
Vārda dienas: Kadrija, Kate, Katrīna
Sākuma lapa » Dienas tēma » Dārga elektrība kā salmiņš, kam pieķērusies ES
Dārga elektrība kā salmiņš, kam pieķērusies ES
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 13. novembris 2017, 14:19
Nupat notika Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas rīkots pasākums, uz kuru aicinātajām ES iestāžu un dalībvalstu amatpersonām bija pienākums apsolīt atbalstu dārgas elektroenerģijas ražošanai bez jebkādām atrunām.


Paldies Eiropas Parlamentam par doto iespēju klātienē sekot 7. novembrī Briselē notikušajam pasākumam ar nosaukumu «augsta līmeņa konference par tīrās enerģijas finansēšanu» un tālāku paskaidrojumu, ka uzdevums ir «transformēt enerģiju nodarbinātībā, izaugsmē un investīcijās». Konferenci atklāja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajani un ar garākām vai īsākām runām tajā atzīmējās pieci eirokomisāri, ko paši pasākuma dalībnieki atzīmēja kā retu gadījumu. Līdzās A. Tajani atradās viens no viņa priekštečiem, no 2009. līdz 2012. gadam parlamentu vadījušais Ježijs Buzeks, kas kā tagadējais parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas (ITRE) priekšsēdētājs bija viens no galvenajiem konferences organizatoriem. Ievērojams viesis konferencē bija ASV Kalifornijas štata gubernators Džerijs Brauns (Jerru Brown). Starp pārdesmit runātājiem Latviju pārstāvēja finanšu ministre Dana ReiznieceOzola un Eiropas Parlamenta deputāts, ITRE loceklis Krišjānis Kariņš.

Konferences nozīmi vislabāk parāda sakritība, ka tieši tajā pašā laikā Latvijā tika noplūdināta informācija par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotajā Enerģētikas drošības komisijā sagatavoto plānu kārtējo reizi palielināt Latvijā elektrības cenu, lai attiecīgi palielinātu subsīdijas elektrības ražošanai, neizmantojot fosilos energonesējus. Tikko atgriezies Latvijā, K. Kariņš paziņoja, ka šādas subsīdijas esot «tautas slaukšana» un «pretēji kursam, ko uzņēmusi Eiropa». Pamatojoties uz konferencē dzirdēto, jāizsaka divi apgalvojumi. Pirmkārt, «zaļās», «atjaunojamās» u.tml. sauktās enerģijas ražošana patiešām ir tautas slaukšana. Otrkārt, Eiropa, ja ar to saprot ES vadošās iestādes, ieskaitot ES dalībvalstu valdības, vismaz vārdos deklarē pilnīgu vienprātību par subsīdiju palielināšanu. Konferences dalībnieki sacentās ar shēmām, kas ļautu «izslaukt» no tautas vislielāko naudas daudzumu ar vismaz četriem paņēmieniem un to kombinācijām:

• ar nodokļos savāktās naudas novirzīšanu enerģijas ražošanai noteiktos veidos gan caur ES palīdzības fondiem, gan tieši no dalībvalstu budžetiem;

• ar elektrības cenas celšanu kādā no tiem daudzajiem veidiem, ko Latvija realizē ar «obligātās iepirkuma komponentes» (OIK) ieviešanu;

• ar lētu kredītu nodrošināšanu tādai pašai enerģijas ražošanai, kas nozīmē inflāciju, - patērētāju un naudas krājēju «slaukšanu»;

• ar CO2 izmešu kvotu tirdzniecību, kuras faktiskais rezultāts tāpat ir inflācija.

Konferencē K. Kariņš patiešām runāja par nepieciešamību samazināt subsīdijas, bet tādā formā, kas nevienu neaizskāra un neko nenozīmē. Proti, ka vajagot attīstīt tādas tehnoloģijas, kas padarītu elektrības iegūšanu no atjaunojamiem energoresursiem lētāku, nekā elektrība no fosilajiem energoresursiem. Vai tad kāds saka, ka neko tādu nevajag?! Tam viegli piekrist, jo jebkurš par tā sauktajiem atjaunojamajiem energoresursiem painteresējies cilvēks saprot, ka tas principā nav iespējams. Tajā pašā laikā runas par nākotnes enerģijas palētināšanu ir nepieciešamas, lai attaisnotu tās sadārdzināšanu tagad. Tāda, lūk, ir K. Kariņa loma jeb līdzdalība tautas slaukšanā.

Palūkosimies, lūdzu, tepat sev apkārt - uz elektrības ražošanu tajos veidos, kas saucas par elektrības ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem Latvijas apstākļos.

Pirmais - šķeldas dedzināšana elektrības un siltuma komplekta iegūšanai. Gan jau daudziem cilvēkiem pa rokai ir krāsniņas, kur pamēģināt sadedzināt slapjas skaidas no zaļiem zariem. Vai tās vispār degs, ja nepiemetīs sausu malciņu vai neaprīkos krāsni ar ventilatoru, kas pūš kurtuvē gaisu? Proti, vai no šādām skaidām vispār var iegūt vairāk enerģijas, nekā jāpatērē to sadedzināšanai? Un cik enerģijas jāpatērē, lai savāktu miljoniem kubikmetru koksnes un lai to sasmalcinātu; lai vestu simtiem kilometru līdz kurtuvei? No enerģētikas tālāk stāvoši cilvēki uzreiz neiedomāsies, cik ļoti energoietilpīga nodarbošanās ir arī enerģijas ražošanas iekārtu dzesēšana. Ar visu teikto pietiek un pāri paliek, lai nebūtu šaubu, ka viss no koksnes iegūstamais enerģijas apjoms ir mazāks par to, ko varētu iegūt no oglēm, naftas un gāzes, kuru patērēšana ir devusi zaļo enerģiju komplektā ar mežu izpostīšanu un saprātīgu koksnes izmantošanas veidu apgrūtināšanu.

Otrais - biogāzes ražošana: cik degvielas jāpatērē, lai artu un ecētu zemi, sētu un vāktu kukurūzu vai vēl kādus augus sapūdēšanai? Pēc tam praktiski visa savāktā masa ir atkal jāizkliedē. Elektrības ražošanas lietderības koeficients mazā gāzes kurtuvītē no gāzes TEC lietderības koeficienta atšķiras principā tāpat, kā atšķiras sadedzinātās gāzes apjomi: jo mazāka kurtuvīte, jo zemāks koeficients. Un cik tad daudz gāzes no puvekļiem vispār var iegūt? Ja tas būtu milzīgs daudzums, Rīga būtu uzsprāgusi vai nosmakusi tad, kad Getliņu izgāztuve vēl nebija aprīkota ar metāna savākšanas iekārtām.

Cik viegli pārliecināties, ka nekādas zaļās enerģijas vispār nav, tik grūti aptvert, kā vispār iespējama tik liela apmēra krāpšana vai afēra, apmātība vai pārpratums. Tomēr konference arī parādīja, ka nekā mistiska šajā gadījumā nav. Zaļā enerģija patiešām palielina nodarbinātību, ļauj iegrāmatot kopprodukta pieaugumu un apgrozīt vairāk naudas - izpildīt visu to, kas bija ietverts konferences pieteikumā. Protams, tas viss notiek uz dabas resursu ekspluatācijas rēķina un tuvina pasauli ekoloģiskajai katastrofai, toties palīdz saglabāt ierasto dzīves līmeni.

Konferences ievadrunā A. Tajani pauda patiesu satraukumu, ka atnāks, kā viņš teica, labējie populisti un padzīs viņu no ārkārtīgi pievilcīgas vietas. Tad nu nocirtīsim pēdējos kokus Latvijā, lai vēl kādu brītiņu savu amatu sniegtās priekšrocības spētu baudīt A. Tajani, R. Vējonis utt. līdz pat samērā trūcīgiem ļaudīm, kam tāpat būs lielas nepatikšanas, kad ekonomiskā krīze izraisīs politiskas un militāras sekas. Eiropas kļūšana par ekoloģisko draudu pasaulei atspoguļo Eiropas konkurētspējas zudumu, jo mēs - eiropieši - vairs nespējam piedāvāt pasaulei neko tādu, ko tā pirktu par augstām cenām, uz kuru pamata būvēts tagadējais dzīves līmenis Eiropā, uz kādu mēģina sniegties arī Latvija. Tad neatliek nekas cits, kā mēģināt pārdalīt vietējos, t.i., Eiropas resursus. Vistālāk šajā ziņā tikusi Vācija, ko konferencē pārstāvēja Eiropas Komisijas budžeta komisārs Ginters Etingers (Günther Oettinger) ar prasību palielināt izdevumus zaļās enerģijas ražošanai, palielinot vai nu ES budžetu, vai uzliekot ES dalībvalstīm lielākus pienākumus šādai finansēšanai uz šo valstu budžeta rēķina. Tādā gadījumā būs lielāks noiets Vācijā saražotajām enerģijas pseidoražošanas iekārtām, kuras neviens brīvprātīgi nepirktu.

Izpratni par fosilo enerģijas avotu nepieciešamību Eiropai pauda J. Buzeks, kura izteicieni, tāpat kā K. Kariņa gadījumā, robežojās ar tādu darbību, ko sauc par kabatā apslēptas pigas rādīšanu saviem augsta līmeņa kolēģiem.

Savā ziņā iepriecināja Dž. Brauna uzstāšanās - žēlošanās par ASV prezidentu Donaldu Trampu, kura administrācija cenšoties atsaukt pabalstus, ko zaļās enerģijas ražotājiem apsolījusi Baraka Obamas valdība. Dž. Brauns izklausījās pēc CO2 kvotu spekulantu ielikteņa, kam amerikāņi pateikuši pelnītu fui!. Dž. Braunam taisnība, ka enerģijas patiesā cena pārsniedz tās pārdošanas cenu, jo sabiedrībai būs jāsedz izmaksas, ko izraisījis šīs enerģijas ražošanas kaitējums videi un cilvēku veselībai, bet tieši tāpēc zaļās enerģijas cena ir neattaisnojami augsta.

***

Antonio Tajani, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs:

- No visas pasaules nāk ziņas par postošiem orkāniem, milzīgiem ugunsgrēkiem, augsnes pārvēršanos tuksnešos un jūras līmeņa paaugstināšanos. Šo nelaimju cēlonis ir globālā sasilšana. Tas noved pie saspīlējuma saistībā ar aizvien pieaugošo daudzumu imigrantu no Āfrikas, kur viņi zaudējuši iespēju apstrādāt zemi un tikt pie ūdens. Katrs atjaunojamajos energoresursos ieguldītais eiro virzīs uz augšu ekonomiku un izsargās apkārtējo vidi no posta.

*

Ježijs Buzeks, Eiropas Parlamanta loceklis, iepriekš priekšsēdētājs:

- Gribam būt ļoti progresīvi, bet nedrīkst aizmirst, cik ļoti daudzas valstis ir atkarīgas no tradicionālajiem energoresursiem un energoavotiem. Kad ES 2006. gadā izvirzīja mērķus līdz 2020. gadam attīstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tas bija kaut kas pavisam jauns visā pasaulē. Tagad šie mērķi ir gandrīz sasniegti, bet tālākais būs atkarīgs no iedzīvotāju atbalsta. Cilvēkiem jāsaprot, ka par tīru gaisu viņiem būs jāmaksā tā vai tā.

Džerijs Brauns, ASV Kaliformijas štata gubernators:

- Ir pēdējais brīdis rīkoties, lai apturētu globālo sasilšanu. Pretējā gadījumā Zeme kļūs par planētu citām dzīvības formām, nevis cilvēkiem. Tāpēc štatā ir noteikts, ka visām energokompānijām ir jāiegūst daļa enerģijas no atjaunojamiem resursiem. Šādas enerģijas daļa Kalifornijā ir jau 27%, neskaitot HES un AES. Iepriekš uzņēmējiem tas nepatika, bet tagad viņi ir ar mieru CO2 emisiju iekļaut tirdzniecības sistēmā, kas rada miljardiem dolāru gadā no iegādātajiem piešķīrumiem.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats