22. novembris, Trešdiena
Vārda dienas: Aldis, Alfons
Sākuma lapa » Dienas tēma » Liecināšanu aprauj pat 100 reižu; prokurors diktē tiesai, kā jārīkojas
Liecināšanu aprauj pat 100 reižu; prokurors diktē tiesai, kā jārīkojas
Autors: Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats / NRA.lv / 10. novembris 2017, 10:59
Tā dēvētās Lemberga prāvas šā gada 15. maija tiesas sēdes atšifrējums atklāj, ka Aivara Lemberga liecināšana vienas tiesas sēdes laikā tikusi pārtraukta pat vairāk nekā 100 reižu.


Liecināšanu pārtrauca ne tikai tiesnesis (100 reižu), bet arī prokurors, kurš, neprasot tiesai atļauju, lēca kājās un pauda savus iebildumus. Tiesa nevis aizrādīja prokuroram, ka, lai paustu viedokli tiesas procesā, ir jāprasa atļauja šā procesa vadītājam (t.i., tiesas priekšsēdētājam), bet pilnībā piekrita viņam. Tiesa arī prokuroru draudzīgi dēvēja par «kolēģi». Tas iedrošināja prokuroru šajā tiesas sēdē pat nekautrējoties publiski parādīt, kurš ir procesa «saimnieks».

Lai gan tieši prokuroru un tiesneša nepārtrauktā iejaukšanās vilcināja liecību sniegšanas gaitu, tiesa lēma, ka procesa vilcināšanā vainojams Aivars Lembergs, un viņam atkal tika piespriesta piespiedu nauda vienas minimālās mēneša algas apmērā jeb 380 eiro.

15. maija tiesas sēde, kurā A. Lembergs turpināja sniegt liecības, izcēlās ar to, ka viņš no tiesneša un prokuroru puses tika pārtraukts faktiski nemitīgi. Piemēram, tiesnesis Boriss Geimans A. Lemberga pārtraukšanai cita starpā izmantoja šādas frāzes: «Jūs atkal analizējat sastādīto apsūdzību. Jūs varat kaut ko konkrētu pateikt par šo apsūdzības epizodi?», «Kolēģi pareizi teica, ka nevajag runāt par to, kas jums nav saprotams. Runājiet par to, ko saprotat!», «Jūs atkal analizējat pieņemto lēmumu!», «Viss! Cauri! Par šo lēmumu tad pietiks! Tad jūs šo vainu pēc šīs apsūdzības neatzīstat. Mums ir pilnīgi skaidrs, un tas ir pietiekami! Pilnīgi pietiekami!», «Manuprāt, jūs atkal vilcināt procesu!», «Nē! Tās nav liecības!», «Jūs jau teicāt divas vai trīs reizes!», «Jūs to nosaucat par liecību par faktiem?», «Tieši tā! Jūs runājat par kaut ko citu!», «Nevajag vairs neko runāt! Un tad par katru lēmumu mēs varam iet ātri uz priekšu!», «Tukšas frāzes», «Mēs jau to sapratām! Tālāk, lūdzu!», «Nevajag mums to visu lasīt», «Vot, par to lai viņš pasaka pašās beigās!», «Kad jūs pabeigsiet par šo sadaļu runāt, tad beigās jūs varat teikt, ka nevienā lēmumā nepiedalījos, nebiju ieinteresēts, nebija nodarīts būtisks kaitējums», «Dodiet savas liecības sakarā ar manu aizrādījumu par faktiskajiem apstākļiem, par ieinteresētību, par jūsu zināšanu attiecībā uz jūsu bērnu ieinteresētību».

Neatkarīgā jau rakstīja, ka pirmstiesas procesā A. Lembergam nedeva iespēju sniegt liecības. Savukārt, kad viņš sāka sniegt liecības tiesas procesā, prokurori, paklausījušies šīs liecības, drīz vien grozīja apsūdzību sakarā ar «vieglākiem noziedzīga nodarījuma apstākļiem». Tāpēc - kā tiesas procesā vairākkārt izskanējis - A. Lembergs uzskata, ka tiek darīts viss, lai viņš nevarētu sniegt liecības, kas turpina graut apsūdzību. «Un tagad ir bīstami, ka es turpināšu liecināt - atkal būs jāmaina apsūdzība,» tiesu cīņu karstumā ironizēja A. Lembergs.

Notikušās sēdes ilustrācijai publicējam tiesas sēdes atšifrējuma fragmentu - diskusijas un strīdus piecas minūtes pirms sēdes pusdienas pārtraukuma, pēc kura A. Lembergam kārtējo reizi tika piemērota sankcija - piespiedu nauda.

Tiesnesis Boriss Geimans: - Jūs jau teicāt, ka jūs neatzīstat savu vainu. Jūs teicāt, ka jūs nepiedalījāties un tā tālāk. Pietiek par šo, pietiek!

Lembergs: - Es šajā pieņemšanā...

Geimans: - Nē, labi, nebijāt ieinteresēti un nezinājāt par jūsu bērniem un tā tālāk, tā tālāk.

Lembergs: - Jā, bet es tagad runāju par kaut ko citu.

Geimans: - Tieši tā, jūs runājat par kaut ko citu.

Prokurors Juris Juriss: - Godātā tiesa, varbūt tiešām tiesai vajag, nu, mums tāds rosinājums - varbūt uzprasiet uzreiz par tiem lēmumiem visiem? Nu, tad - apsūdzībā ir minēti visi pēc kārtas lēmumi, pēc sarakstiņa. Un uzprasiet - tad ir personiskā ieinteresētība šajos te lēmumos visos vai nav? Tad apsūdzētajam būs iespēja savu attieksmi, kā saka, liecību veidā pateikt - vot, viņam bija vai nebija par šiem lēmumiem visiem, un viss. Un vairāk nekāda vilcināšana nebūs iespējama, jo viņš nevarēs septiņas, astoņas reizes - šeit ir vairākos simtos tie lēmumi. Viņš nevarēs par katru lēmumu visu laiku vienu un to pašu runāt. Jo viņš paudīs, ja viņš uzskatīs - tā ir viņa tiesība, kā viņš to pateiks. Varbūt viņš atradīs un teiks, ka, vot, 133. lēmumā viņš tur atzīs kaut ko, piemēram, vai arī neatzīs, vienalga, bet tad būs skaidrs, uzreiz. Un viņam nebūs iespēja atkārtot vienu un to pašu visu laiku. Tas pats par būtisko kaitējumu - viņam uzjautās un viss. Tur taču viss apsūdzībā ir norādīts, visi tie lēmumi.

Advokāte Irina Kauke: - Tikai nav saprotams, godājamā tiesa, kā viņš var tagad tā kā apgāzt atsauces tajā daļā, ka viņi visi kopā radīja būtisko kaitējumu.

Juriss: - Neko nevajag apgāzt.

Kauke: - Nē, viņš grib to darīt, viņš grib norādīt, ka apsūdzība šajā daļā ir nepamatota. Tās ir viņa tiesības. Ja runa ir par dažādiem lēmumiem dažādos statusos - kā viņš var tiesai pierādīt, ka konkrēts lēmums nevarēja būt tā kopuma sastāvdaļa, kas kopumā radīja būtisku kaitējumu? Tā ir prokuroru tāda tā kā...

Juriss: - Es tagad, cienītā, godātā tiesa, runāju par to, vai ir ieinteresētība šajos lēmumos vai nav? Nevajag, Kaukes kundze, tagad pārvērst to par kaut ko citu. Bija konkrēti pateikts, uzskaitītajos lēmumos simtam pāri vai pēc kārtas, katrā sadaļiņā iet pēc kārtas. Pieci lēmumi konkrēti - ir ieinteresētība, nav ieinteresētība. Kādi ir viņa paskaidrojumi nebūt ieinteresētam, tāpēc, kad vispār neatrados tur vai, vai, es nezinu - biju, nebiju. Viss skaidrs!

Geimans: - Tā! Es domāju, ka mazliet citādāk jāizdara. Ir šeit uzskaitīti vairāki lēmumi: lūdzu, apsūdzētais var nosaukt kādu konkrētu lēmumu, pateikt, vai šeit ir pareizi norādīts, ka viņš piedalījās šinī pieņemšanā, vai arī viņš vadīja šo te sēdi, kurā tika pieņemts lēmums?

Lembergs: - Es neatceros. Man jāvērtē katrs lēmums atsevišķi.

Geimans: - Tā, vienu mirkli, vienu mirkli! Ja jūs neatceraties, tā arī pasakiet, ka es neatceros. Un vai... Vienu mirkli, vienu mirkli. Tātad, sākumā - faktiskie apstākļi: vai jūs piedalījāties šī pieņemšanā, vai jūs vadījāt šo sēdi, ja? Vai jūs parakstījāt šo lēmumu? Vai jūs balsojāt? Par šiem punktiem pasakiet, lūdzu. Pēc tam jums ir tiesības pateikt, vai jūs bijāt kādā veidā ieinteresēti šo jautājumu pieņemšanā vai nebijāt? Teiksim, vai jūs bijāt patiesā labuma guvējs vai jūs nebijāt? Vai jūs zināt, ka jūsu bērni bija vai nebija patiesā labuma guvēji? Ja jūs atbildēsiet uz tādiem jautājumiem, tad tas nozīmētu apgāzt apsūdzību no jūsu puses. Ja jūs vispār nepiedalījāties šo lēmumu pieņemšanā, tad jautājums atkrīt. Ja jūs piedalījāties, bet nebijāt ieinteresētā persona, atkal apsūdzība, teiksim, netiks pierādīta. Nevajag vairs neko runāt. Tad par katru lēmumu mēs varam ātri iet uz priekšu.

Lembergs: - A kāds jums ir tas normatīvais temps?

Geimans: - Nu, visus normatīvus mēs jau pārkāpām, tas ir noteikti. Tā! Jums skaidra mūsu pozīcija? Jūs jau par šo lēmumu pateicāt.

Lembergs: - Tad vajag mainīt apsūdzību vēl vienu reizi.

Geimans: - Nevajag neko mainīt! Vienkārši atbildēt uz savu...

Lembergs: - Vajag mainīt apsūdzību.

Geimans: - Dodiet savas liecības sakarā ar manu aizrādījumu. Pēc punktiem. Par faktiskiem apstākļiem, par ieinteresētību, par jūsu zināšanu attiecībā uz jūsu bērnu ieinteresētību. Viss!

Lembergs: - Jā! Es, es tad izlasīšu par to lēmumu, ko es sāku par savu pozīciju. Es neapzinājos un man nebija jāapzinās, ka mana piedalīšanās šī te lēmuma pieņemšanā...

Geimans: - Mēs jau lasījām, jūs jau teicāt!

Lembergs: - Nē! Nenodrošināja tiesību normu tiesiski precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās, un es nebiju pārkāpis nevienu apsūdzībā norādīto likumu attiecībā uz šo lēmumu. Bez tam 1996. gadā neviens likums neuzlika man par pienākumu «nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās». Es nevaru, diemžēl tas, kas ir minēts par būtisko kaitējumu apsūdzības 125. lapā, 3. rindkopa no augšas, jeb šīs sadaļas 13.9 pēdējā rindkopa, tad es šo formulējumu nesaprotu. Varu tikai pateikt, ka manas darbības, piedaloties šī domes lēmuma pieņemšanā, pilnībā atbilda visiem demokrātiskas valsts pārvaldes principiem, lēmumu pieņemšanas principiem. Te [apsūdzībā minētā] tā «leģitimitāte» un kaut kas tamlīdzīgs. Es to nesaprotu, kas te rakstīts.

Juriss: - Godātā tiesa! Es atvainojos! Tas atkal ir vēl viens piemērs.

Geimans: - Tukšas frāzes.

Juriss: - Es jau pierakstīju arī, kad par iepriekšējo reizi viņš vienu un to pašu lapu, vienu un to pašu rindkopu. Šī rindkopa būtiskajam kaitējumam ir visās sadaļās. Mums ir jautājums - vai tagad simts reizes viņš teiks, ka viņš šo vienu rindkopu nesaprot? Vai viņš uzskata, ka tiesa nesaprot, ka viņš to, kad viņš ir pateicis, ka šo rindkopu viņš nesaprot?

Lembergs: - Es attiecībā uz šo lēmumu - es nesaprotu.

Juriss: - Šī rindkopa attiecas uz visiem lēmumiem.

Lembergs: - Nu, varbūt attiecībā uz citiem es sapratu.

Juriss: - Ja apsūdzētais ir pateicis, ka viņš šo rindkopu nesaprot, un katru reizi viņš to atkārto...

Lembergs: - Attiecībā uz zemes privatizāciju es nesaprotu.

Juriss: - ...tad acīmredzami, mūsu ieskatā, vienkārši ir jāreaģē ar procesuālām sankcijām, jo savādāk nevar apturēt ļaunprātīgu tiesību izmantošanu.

Lembergs: - Es nesaprotu...

Juriss: - Jo šeit mēs runājam, mūsu ieskatā, par ļaunprātīgu izmantošanu, tāpēc tiesai ir tiesības iejaukties. Tad, kad persona kaut ko tiešām neapzinās, nesaprot, ja pirmo reizi, otro reizi viņai izskaidro, tas ir savādāk, bet tad, kad viņš regulāri to dara! Mēs runājam, ka apsūdzētais ļaunprātīgi pārkāpj šīs tiesības savas izmanto. Līdz ar to tiesai ir tiesības un pienākums iejaukties un apturēt šādu ļaunprātību. Tā ir atšķirīga situācija pavisam. Mēs jau te vairākas dienas pēc kārtas klausāmies. Cik reizes tiesa var izskaidrot?

Lembergs: - Es liecinu par konkrētu lēmumu - par privatizāciju, un tajā sakarā es nesaprotu, kas te sarakstīts tai rindkopā. Kāds sakars privatizācijai? Privatizācija notika pēc likuma. Viss! Manas intereses tur nebija nekādas. Tādā sakarā es nesaprotu. Varbūt citā gadījumā es sapratu. Tā, labi, nākošais lēmums.

Geimans: - Tā, labi, tātad, pārtraukums tagad, kā parasti, līdz pulksten pustrijiem.

Pēc pusdienām B. Geimans nolasīja tiesas kolēģijas lēmumu par procesuālo sankciju piemērošanu A. Lembergam par procesa vilcināšanu un tiesas norāžu ignorēšanu.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats