Nākamgad plānotas finansiālas piešprices gan vairāku bērnu ģimenēm, gan audžuģimenēm, gan daļai pensiju. Cik pietiekamas un taisnīgas tās ir, kādas vēl izmaiņas sociālajā jomā gaidāmas un kas sekos ministra atvainošanās vārdiem bērnunama bērniem, Neatkarīgās intervija ar labklājības ministru Jāni Reiru (Vienotība).
Neatkarīgā: - No nākamā gada ģimenes pabalsta apmērs un piemaksas būs atkarīgi no audzināmo bērnu skaita. Iepriekš partijām un LM bija dažādi varianti, cik, par cik bērniem saņems un vai papildus piemaksās no februāra vai marta. Ir izkristalizējies galīgais variants?
Jānis Reirs: - Ja pieņemtu sākotnējo versiju, ap 70 000 vecāku samazinātu pabalstu, uzskaitot tikai nepilngadīgos bērnus, kas nebūtu pieņemami. Eiropas praksē sociālo palīdzību mazina tikai krīzes laikā. Arī LM atbalstīja plīdzības nesamazināšanu un piedāvāja, saglabājot esošo sistēmu un uzskaiti, papildus esošos 32 miljonus eiro novirzīt tikai nepilngadīgiem bērniem ģimenē. Ja ģimenē ir trīs nepilngadīgi bērni, piemaksa pie esošā pabalsta ir 66 eiro, ja divi - tad ir 10 vai 12 - vēl veicam aprēķinus. Ja ir tikai viens nepilngadīgais bērns, piemaksas nebūs.
- Tad nav atbalstīts Nacionālās apvienības rosinātais plāns par katru bērnu, sākot no trešā, maksāt 100 eiro pabalstu?
- Nē, 100 eiro nav pašmērķis.
Šis apvienojums, kur ir universāls pabalsts, ko maksā visiem, neatkarīgi no ieņēmumiem, statusa, plus piemaksa par nepilngadīgajiem bērniem, ir ļoti labs.
- Jūsuprāt, piemaksu apjoms ir tāds, ka tas tiešām būtiski stimulēs dzimstību?
- Nē, diez vai arī lielākas summas stimulētu. Demogrāfija nav tikai dzimstība, bet viss no dzimšanas līdz pensijai un tā tālāk. Salīdzinoši ar citām OECD valstīm mūsu pakete uz bērna dzimšanas brīdi un līdz bērna pusotra gada vecumam ir ļoti laba. bet mums ir bedre ar bērnudārzu nodrošināšanu, ir grūtības ar darbu, jo īpaši reģionos.
Nacionālās attīstības plānā (NAP) noteicām trīs galvenos virzienus: ataudze, reģionālā attīstība un ekonomikas izrāviens. Bija doma novirzīt papildu budžeta līdzekļus proporcijā 50% ataudzei, 25% reģionālajai attīstībai un 25% ekonomiskai stimulācijai, bet reģioniem un ekonomikai ir stipri mazāk, un ataudzei novirzīts vairāk nekā 50% no jaunās naudas. Neieguldām līdzekļus demogrāfijas plašākā izpratnē, visā cilvēka mūžā. Kā demogrāfijas lietu padomē teica daži eksperti, mūsu politika stimulē dzemdēt bērnus šeit un pēc tam braukt uz ārzemēm, lai nodrošinātu bērnu nākotni.
- Jūsuprāt, šī proporcija ir nepareiza?
- Tā ir pareiza, bet mēs to nepildām. Gan teritorijas attīstībā, kad ekonomiskajā izrāvienā pērn bija 7% no plānotajiem 25% no jaunās naudas. Korekcijas ievieš arī aizsardzības budžets, bet mēs nepietiekami ieguldām teritorijas attīstībā, lai arī reģionos attīstītos bizness, lai būtu labi apmaksātas darba vietas.
- Nevar nodrošināt reģionālo attīstību, reģioni iztukšojas, slēdzam skolas - reģioni iztukšojas vēl vairāk, vairs netaisa ceļus. Ar šīm nozaru politikām nevis mēģinām šo tendenci apstādināt, bet iztukšojam vēl vairāk. Jūsu sfērā ir iespēja to kaut nedaudz kompensēt? Piemēram, varat kā īpaši stimulēt to reģionu ģimenes, kas vairāk pakļautas nabadzības riskam? Tādas vairāk ir Latgalē un Vidzemē.
- Tādu instrumentu, lai atsevišķi stimulētu kādu reģionu ģimenes, man nav. Bet jāveido infrastruktūra, lai tur arī nāktu bizness, veidotos attīstības centri. No atšķirīgā ekonomiskās attīstības līmeņa reģionos cieš arī bērni, piemēram, lēmumi par bērnu izņemšanu no vardarbīgām ģimenēm vai par sociālo palīdzību tiek pieņemti atkarībā no pašvaldību rocības. Nevar bērnu pakļaut briesmām tikai tāpēc, ka viņš dzīvo pašvaldībā, kura nevar sniegt pienācīgu palīdzību, nodrošināt audžuģimeni vai izņemšanu no vardarbīgas ģimenes.
- Valsts te var iejaukties un šo netaisnību, nevienlīdzību izlīdzināt? Jums nav nekādi instrumenti kompensēt šo nevienlīdzību?
Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA.
Rādīt reklāmu
