Jūlija sākumā jaunievēlētais KNAB priekšnieks Jēkabs Straume apliecināja, ka birojs, iekļaujoties saprātīgos termiņos, pārbaudīs, vai žurnāla Ir publicētās Rīdzenes sarunas ir autentiskas tiem audioierakstiem, kurus birojs veicis operatīvās izstrādes lietas ietvaros. Šādu nepieciešamību, rosinot izmeklēšanas komisijas izveidošanu, uzsvēra arī tālaika Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns, kā arī sarunās pieminētās personas, kas pieļāva iespēju, ka publicētas sarunu ierakstu kompilācijas, kas neatspoguļo patiesībā runātā kontekstu.

Pēc kārtējās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes otrdien J. Straume skaidroja, ka autentiskuma pārbaudi fonoskopiskās ekspertīzes ceļā var veikt tikai tad, ja tiek pārbaudīts, vai viens audiofails ir identisks citam audiofailam. Taču žurnāla redakcija atsakoties šo failu nodot biroja rīcībā, iespēju pārliecināties par tā autentiskumu padarot neiespējamu, jo neviens eksperts to nedarītu - tas neatbilst autentiskuma pārbaudes nosacījumam par nepieciešamību pārbaudīt audioierakstu pret audioierakstu.

Jānorāda, ka ar mūsdienu tehnoloģijām KNAB speciālisti, analizējot žurnāla rīcībā esošo audioierakstu, iespējams, varētu atklāt avotu, no kura šie materiāli iegūti. Savukārt likums par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem žurnālistiem sniedz tiesības neatklāt savus avotus. To aizliedz arī žurnālistu ētikas kodekss. Tiesa, likums arī paģērē, ka avots ir jāatklāj tiesā, ja to prasa «sabiedrības būtiskas intereses».

Savukārt pārbaude, vai, vērtējot operatīvās izstrādes laikā iegūto informāciju, nav palaista garām kāda epizode, kas liecina par noziedzīga nodarījuma gatavošanu vai veikšanu, birojā joprojām turpinoties. KNAB priekšnieks uzskata, ka tas ir daudz svarīgāks uzdevums nekā publicēto sarunu autentiskuma noskaidrošana.

KNAB arī turpina dienesta izmeklēšanu, kurā pārbauda, vai, nopludinot ierakstus, nav izpausts arī valsts noslēpums - informācija, kas savas specifikas dēļ nav iekļauta krimināllietā. Šajā pārbaudē tiek skaidrots, kā pašas sarunas nonāca publiskajā telpā. Pārbaudes veikšanas termiņš pagarināts līdz 2017. gada 30. septembrim.

Raitāk virzās uz priekšu KNAB darbinieku atalgošanas jautājums, kuru parlamentārās izmeklēšanas komisija, norādot, ka biroja darbinieki saņem neadekvāti zemas algas, aktualizēja tās pirmajā sēdē. Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis komisijā strādājošos deputātus informēja, ka jau tuvākajās nedēļās būs gatavs piedāvājums par biroja atlīdzības fonda līdzekļu palielināšanu, J. Citskovskis skaidro, ka no valdības puses ir vēlme palielināt līdzekļu apjomu, kas pieejams atlīdzības izmaksai KNAB darbiniekiem, un norādīja, ka šo izmaiņu veikšana ir arī Ministru prezidenta Māra Kučinska prioritāte.

VK pašlaik vērtē iespējas pārskatīt atlīdzības maksimālās atlīdzības robežas, lai KNAB būtu konkurētspējīgs ar citām tiesībsargājošajām iestādēm. Situācija, kad KNAB ir nosacīti sliktākā situācijā, izveidojās, kad pirms vairākiem gadiem tika palielināti atalgojumam pieejamie līdzekļi iekšlietu sistēmā, bet tas neskāra biroju.

Jau vēstīts, ka viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011. gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā izbeigts.

Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, noklausītas oligarhu lietā.