24. novembris, Piektdiena
Vārda dienas: Velta
Sākuma lapa » Dienas tēma » Rīdzenes sarunu izmeklēšanai negribīgs atbalsts
Rīdzenes sarunu izmeklēšanai negribīgs atbalsts
Autors: Jānis Lasmanis / NRA.LV / 11. jūlijs 2017, 11:23
Kaut arī vēlēšanas ir tālu, koalīcijas partijas rēķinās ar to neizbēgamību un negribīgi devušas konceptuālu atbalstu Vienotības iniciatīvai tā dēvēto Rīdzenes sarunu vētīšanai parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Tiesa, Vienotība joprojām nav definējusi, ko tieši tā vēlas izmeklēt.


Koalīcijas sadarbības padomes slēgtajā sēdē un kuluāru sarunās Zaļo un zemnieku savienība, kā arī Nacionālā apvienība nav sajūsmā par Vienotības ideju veidot kārtējo izmeklēšanas komisiju. «Līdzšinējā prakse [parlamentāro izmeklēšanas komisiju darbs] nav pārāk iedvesmojoša,» saka premjerministrs Māris Kučinskis.

Pamatoti arī tiek norādīts, ka Vienotības pārziņā vairākus gadus ir gan Saeimas Nacionālās drošības komisija, gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un īpašā Korupcijas novēršanas apakškomisija, kuru kompetencē būtu gan prokuratūras, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darba parlamentārā uzraudzīšana, kas līdz šim acīm redzami nav veikta pietiekami cītīgi.

Taču daļa sabiedrības ir paudusi pietiekami striktu attieksmi pret KNAB izmeklēšanas gaitā noklausītajām sarunām un tajās apspriestajiem politiskajiem un saimnieciskajiem darījumiem, lai, paturot prātā vēlēšanas, atteikt atbalstu Vienotības iecerei nebūtu tālredzīgi. Tāpēc pirmdienas koalīcijas sēdē Vienotībai apsolīts konceptuāls atbalsts.

Jāatzīst gan, ka ZZS nesola savu deputātu parakstus 34 Saeimas deputātu autogrāfus gaidošajam Vienotības priekšlikumam. Savukārt Nacionālā apvienība Jāņa Dombravas personā pēc pirmdienas sēdes diplomātiski atgādināja par Vienotībai uzticētajām kompetencēm Saeimas komisijām un paģērēja, ka šai parlamentārajai komisijai atšķirībā no iepriekšējām noteikti jābūt ar skaidru rezultātu - piemēram, jāsauc pie atbildības vainīgie.

Kas būtu vainīgie un kādā nodarījumā vainīgie, pagaidām netiek konkretizēts. Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns informē, ka partijai un tās speciālistiem būs nepieciešamas divas nedēļas, lai definētu komisijas darba mērķi un uzdevumu.

Saskaņā ar likumu parlamentārajām komisijām uzdevumu dod Saeima, bet tradīcija nosaka, ka to definē komisijas dibināšanas iniciatori. Nosakot komisijas darba uzdevumu, parlaments nosaka tās mandātu, no kura rāmjiem iziet komisijai nav tiesību.

E. Smiltēns skaidro, ka viens no uzdevumiem būtu pārliecināšanās, ka publicētās Rīdzenes sarunas ir autentiskas. Komisija varētu arī izvērtēt, vai ir pamats uzskatīt, ka krimināllieta, kuras pamatā ir KNAB noklausītās sarunas, patiešām izbeigta nolaidīga vai apzināti nolaidīga KNAB vai prokuratūras darba dēļ. Ja tā, tad tiešām varētu lemt par vainīgo nosaukšanu vārdos un saukšanu pie atbildības.

Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma kontekstā pie atbildības pašlaik varētu saukt tikai dažus KNAB darbiniekus, jo biroja vadība mainījusies, kā arī lietu izmeklējošo prokuroru un ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Vienotība, ieturot pauzi ar komisijas uzdevuma definēšanu, visticamāk, vienlaikus gatavo arī dažādu to diskreditējošo pārmetumu atvairīšanas stratēģiju. Piemēram, skaidrs ir tas, ka komisijai nevarēs pārmest nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu. Piemēram, Vienotības virzītais kandidāts komisijas priekšsēdētāja amatam Andrejs Judins, nokļūstot komisijas vadībā, atteiksies no atalgojuma. Ja tā rīkojas arī komisijas sekretārs un priekšsēdētāja biedrs, tad uz nodokļu maksātāju pleciem būs tikai komisijas darba nodrošināšanai nodedzinātā elektrība un aprakstītais papīrs.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats