- Patiesi, publicētie, Finanšu (FM) un Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie skaidrojumi par tā saucamo nodokļu reformu normālos cilvēkos rada neizpratni - vai tā ir reforma, vai tā nepasliktinās situāciju? Vai paredzamo nodokļu izmaiņu autori neredz, ka biznesam, ekonomikai, tautai, Latvijai no tām var kļūt tikai sliktāk? Vai viņi tur jau pilnīgi ir atrāvušies no zemes? Uz visiem šiem jautājumiem tā vien gribas atbildēt - jā, jā, jā!

- FM un EM piedāvātās izmaiņas Latvijas nodokļos neatbilst definīcijai «nodokļu reforma». Un pat vienkārši ļaudis uzskata, ka nekādus labumus tautai un Latvijai tā dot nevar! Šīs «nodokļu reformas» kopējais rezultāts - papildu budžeta deficīts 170 miljoni eiro un mīnus 200 miljoni eiro pašvaldības budžetos. Vai tāds finansiālais rezultāts var apmierināt tautu? Vai tas nāks par labu valstij, ja vienlaikus augs valsts aparāta atalgojums?

Jāņem vērā arī fakts, kā šo valsts budžeta deficīta pieaugumu neapstiprinās Eirokomisija. Bet pašvaldības budžeta deficīts liegs tām mazināt izdevumus. Skolu, bērnudārzu, sociālo iestāžu, internātu uzturēšanas izdevumus. Vai tas ir labums?

- Nē, Latvijas nodokļu sistēma šodien ir normāla un atbilst pasaules praksei. Latvijas nodokļu sistēma ir liela, šodien visi nodokļi ir savstarpēji saistīti, un tādēļ veikt likumos ar atsevišķiem nodokļiem saistītus grozījumus ir sarežģīti. Tā var būt arī neveiksme. To apliecina, piemēram, 2016. gadā ieviestais solidaritātes nodoklis. Nodoklis, kas maksāts kā VSAOI, tiek ieskaitīts valsts pamatbudžetā. Loģiski būtu solidaritātes nodokļa ieņēmumus ieskaitīt speciālajā (sociālajā) valsts budžetā. Tad viss būtu normāli - bagātie dalās un atbalsta solidaritātes principu - pensionāru uzturēšanu. Tas varētu palielināt budžeta ieņēmumus. FM piedāvājums ir - likvidēt šo solidaritātes nodokli. Kāpēc? Vai tāpēc, ka tas skar bagātniekus, savējos?...

Problēma ir citur - ienākošos, budžetā iemaksātos nodokļus Latvijas valdība ne vienmēr izmanto pareizi un lietderīgi. Bet, lai saprastu, kur suns aprakts, būtu jāanalizē, kā izskatās Latvijas valsts budžets no izdevumu, tērēšanas puses...

Valsts pamatbudžeta līdzekļi (izņemot valsts speciālā budžeta līdzekļus) tiek sadalīti ministrijām un valsts institūcijām bez saskarsmes ar kādu konkrētu nodokļa veidu un tā vākšanas (iekasēšanas) mērķi. Piemēram, ja valsts saņem nodokļa maksājumus no transportlīdzekļu lietotājiem, būtu pareizi un lietderīgi tos pamatā izmantot ceļu uzturēšanai (remontam, pārbūvei) un jaunu ceļu būvēšanai. Nodokļus par kaitīgiem produktiem (akcīzes nodokli par alkoholu un tabakas izstrādājumiem) būtu lietderīgi virzīt tieši veselības finansēšanai. Diemžēl tā nenotiek.

Visi valsts pamatbudžetā ienākošie nodokļu un nenodokļu maksājumi tiek ieskaitīti «kopējā maisā», kur tos sadala pa ministrijām un institūcijām, cik nu katra no tām spēj dabūt. Par lietderīgumu, valstisku pieeju neviens nedomā.

- Tie varētu būt - pievienotās vērtības nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

- Pievienotās vērtības nodoklis ir viens no lielākajiem valsts pamatbudžeta nodokļu avotiem. Tas veido apmēram 53% no kopējiem valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem. PVN ir vislielākais slogs PVN maksātāju grāmatvežiem un vislielākā grāmatvežu galvas sāpe.

PVN ekonomiskā jēga - katru mēnesi aprēķināt un samaksāt budžetā tādu nodokļu summu, kas veidojas kā starpība starp PVN summu no pārdošanas (realizācijas, apgrozījuma), mīnus nodokļu summa, kuru uzņēmums samaksā, pērkot preces un pakalpojumus (priekšnodoklis). Rezultātā valsts budžetā paliek tikai tā PVN summa, kuru par precēm un pakalpojumiem ir samaksājuši iedzīvotāji un PVN nemaksātāji (saimnieciskās darbības veicēji, biedrības, nodibinājumi, budžeta iestādes un organizācijas, komersanti utt.), katrs nākamais PVN maksātājs samazina savus maksājumus budžetā par to PVN summu, kuru viņš samaksā, iegādājoties preces un pakalpojumus..

Ko piedāvā FM «nodokļu reformas» ietvaros? Vai tas nesīs labumus budžetam un tautai? «Nodokļu reformas» ietvaros FM saistībā ar PVN piedāvā trīs pasākumus: samazināt apgrozījumu summu, pēc kuras sasniegšanas uzņēmumam obligāti ir jāreģistrējas par PVN maksātāju (no 50 000 EUR līdz 40 000 EUR); samazināt darījuma neto summu, no kuras ir jāveic atšifrējums PVN deklarācijā (no 1430 EUR līdz 150 EUR); paplašināt reversa darījumu sarakstu.

Skaidrojot PVN ekonomisko jēgu, atzīmēsim, ka valsts budžeta ieņēmumi no PVN veidojas tikai to tām summām, kuras fiziskās un citas personas, kas nav PVN maksātāji, samaksā par precēm un pakalpojumiem, pērkot tos savam patēriņam. Tātad valstij ir izdevīgi, lai PVN maksātāju saraksts nepamatoti nepalielinātos. Jo, ja PVN maksātāju skaits pieaug, tas nozīmē, ka samazināsies budžeta ieņēmumi no PVN. FM piedāvājumā tiek plānots palielināt PVN maksātāju skaitu, jo 40 tūkstošus lielu apgrozījumu sasniedz lielāks uzņēmumu skaits, nekā sasniedz 50 tūkstošu atzīmi. Tas nozīmē, ka tiek plānots samazināt valsts budžeta ieņēmumus no PVN.

Otrais FM piedāvājums - 10 reizes samazināt atšifrējamo darījumu summu - vispār nav biznesa piedāvājums. FM savu piedāvājumu piesedz ar «labo mērķi» - mazināt ēnu ekonomiku un «PVN mazgātavu» skaitu. Bet šī doma liecina tikai par vienu - «nodokļu reformas» autori labākajā gadījumā ir teorētiķi, sliktākajā - neprofesionāļi.

Kā jau minēju, PVN deklarācijas aizpildīšana ir viens no lielākajiem grāmatvežu slogiem uzņēmumos. Bet, ja būs jāatšifrē PVN deklarācijā gandrīz visi darījumi (jo atšifrējamā summa samazinājusies no 1430 eiro līdz 150 eiro), grāmatvežu slogs nepamatoti palielināsies un uzņēmumu darbība atkal būs apgrūtināta. No šī liekā, uzņēmumiem uzkrautā sloga valsts bija atteikusies kopš 2010. gada, un tas (atšifrējamās darījumu summas palielinājums no 100 latiem jeb 143 eiro līdz 1000 latiem jeb 1430 eiro) nekādā veidā nestimulēja «PVN mazgātavu» skaita pieaugumu. Tieši pretēji - «PVN mazgātavu» skaits šajā laikā ir samazinājies. Taču - Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības un datorizācijas analītisko iespēju rezultātā! Jautājums - vai atgriešanās iepriekšējā darba režīmā dos pozitīvu rezultātu? Atbilde viennozīmīgi ir - nē!

No citas puses - FM un EM gudrinieki savos piedāvājumos neņem vērā vai nesaprot mūsdienu nodokļu iekasēšanas sistēmu (VID datorizētās sistēmas). Jebkuras datu vākšanas sistēmas uzbūves pamatprincipi paredz, ka vācama ir tikai tāda informācija, tikai tāds informācijas apjoms, kuru vākt ir lietderīgi, jo pastāv iespēja to apstrādāt! Bet «nodokļu reformas» autoru piedāvājums 10 reizes samazināt atšifrējamu PVN darījumu summu nozīmē, ka pieaugs ne tikai uzņēmumu atskaišu slogs, bet nāksies vākt arī lieku informāciju. Šādai darbībai nav jēgas!

Turklāt nav atbildēts - vai VID datorsistēma izturēs šos papildus vācamās informācijas plūdus? Nesen, 1. martā, VID EDS sistēma neizturēja ar gada ienākumu deklarāciju nodošanas gribētāju skaita pieaugumu saistīto informācijas slogu un «uzkārās».

Ja pieņemam, ka VID atkal būs spiests vākt lieku informāciju par PVN darījumu atšifrējumu, sākot ar 150 eiro, tad bez papildu ieguldījumiem gan programmatūrā, gan datoru «metālā» to nebūs iespējams apstrādāt. Bet tie ir desmiti vai pat simti tūkstošu, vai pat miljoni eiro (jāpērk jauni serveri, datu bāzes glabāšanas iekārtas…).

Rezumējot - ar PVN saistītais «nodokļu reformas» piedāvājums nekādu labumu nedos! Paaugstināsies slogs uzņēmumiem, potenciāli samazināsies ieņēmumi no PVN valsts budžetā. Piedāvājumu realizācija prasīs lielus budžeta izdevumus. Kopumā pozitīva rezultāta nebūs. Vienīgais labais piedāvājums ir reverso darījumu veidu paplašinājums.

- Iedzīvotāju ienākuma nodoklim vai IIN «nodokļu reformas» priekšlikumos atvēlēta galvenā loma. Piedāvāti desmit vai pat vairāk grozījumu. Cik tie ir lietderīgi un praktiski realizējami, vai tie dos kaut kādu labumu Latvijas ekonomikai?

Likumā par IIN ir atrunāti seši vai pat vairāk dažādi nodokļi no fiziskās personas ienākumiem, katrs ar savu nodokļu objektu, savu nodokļu aprēķināšanas shēmu un savu nodokļu likmi. Tie ir: nodoklis no darba ienākumiem (algas nodoklis) - likme 23%; nodoklis no saimnieciskās darbības - likme 23%; patentu maksa; nodoklis no ienākuma no nekustamā īpašuma iznomāšanas - likme 10%; nodoklis no ienākuma no kapitāla pieauguma - likme 10%; nodoklis no kapitāla, aktīva pārdošanas - likme 15%; nodoklis no ienākuma no nenomaksātiem procentiem par aizņēmumu - likme 22%; nodoklis no ienākuma, kurš veidojas no neatmaksātās aizņēmuma summas - likme 23%; nodoklis no citiem fiziskās personas (rezidentu) ienākumiem - likme 23%; nodoklis no citiem fiziskās personas (nerezidentu) ienākumiem - dažādas likmes.

«Nodokļu reformas» priekšlikumi skar piecus vai sešus no šiem IIN nodokļiem.

Sāksim ar priekšlikumu aplikt ar IIN ienākumu no saņemtiem laimestiem. Šodien šis ienākumu veids (izložu un azartspēļu laimests) ar nodokli netiek aplikts. Neatkarīgi no tā lieluma. Piedāvāts tiek aplikt ar IIN ienākumu, kas saņemts laimesta veidā, ja tas sasniegs un pārsniegs 3000 eiro. Piedāvājums nav slikts, taču ir pareizi jāformulē normas - jāapliek ar nodokli nevis laimests, kas sasniedz un pārsniedz 3000 eiro (gadā vai vienu reizi?), bet gan laimesta summa, kura gadā pārsniedz 3000 eiro. Tad izveidosies normāla šī likuma normas lietošanas prakse un neradīsies neizpratne par likuma normu lietojumu. «Nodokļu reformas» autoriem būtu jāzina nodokļu izmaiņu vēsture Latvijā un nevajadzētu divreiz kāpt virsū vienam un tam pašam grābeklim!

Otrais piedāvājums - ieviest vienādu patenta maksas apmēru (50 eiro) visiem tiem, kam atļauts pirkt patentu. Šodien tas ir no 43 līdz pat 100 eiro mēnesī. Patents Latvijā ir realizēts ļoti neveiksmīgi: darbības veidi ierobežoti; aizliegums izmantot patentu profesionālā darbībā; priekšapmaksa; liela patenta maksa; saimnieciskās darbības veikšanas uz patenta pamata nesaskaņotība ar citu normatīvo aktu prasībām saimnieciskās darbības veicējiem.

Rezultāts - maza patentu maksas izplatība fizisku personu reģistrētās saimnieciskās darbības jomā. Kopējie gada ieņēmumi ir tuvi miljonam eiro. Faktiski patents (raugoties likumdevēja noteiktos tā izmantošanas un lietošanas noteikumus) ir domāts tantiņām, kas tirdziņos vai uz ielas tirgo ziedus, zaļumus, sēnes, rokdarbus utt.

Patents nav domāts regulārai saimnieciskai darbībai. Tādēļ vienāda patenta maksājuma ieviešana 50 eiro apmērā neko labu nedos - tantiņām tas par dārgu, bet profesionāļiem, izņemot mājas frizierus, masierus, fotogrāfus un citus mājās strādājošos, tas nav izdevīgi, jo pastāv milzīgas problēmas ar legālu naudas saņemšanu par sniegtajiem pakalpojumiem.

Trešais piedāvājums - paaugstināt nodokļu likmi dividendēm līdz 20%. Šodien tā ir 10%. Pamatojums - Igaunijas veiksmīgā pieredze, jo Igaunija it kā stimulē investīcijas biznesā! Vēl viens mīts!

Ja vajadzēs, bizness pats sameklēs naudu, ko ieguldīt (investēt) uzņēmumā. Ja valsts par to dos papildu atvieglojumus - pateiks Paldies!. Bet tā ir uzņēmumu ienākuma nodokļa sfēra, savukārt dividendes - tās pamatā ir fizisko personu intereses. Mūsu bizness tik tikko sasniedzis rentabilitāti, kura dod iespēju maksāt dividendes. Te mēs nerunājam par lieliem «monstriem», kuri bieži pelna naudu un saņem peļņu no dotācijām, eirofondiem utt. Ja Latvijā būs paaugstināts nodoklis dividendēm, biznesam atliks tikai viens - atgriezties atpakaļ ēnā...

Vispār - pasaules ekonomikas vēsture liecina, ka optimālais nodoklis ir 10-15%. Ja nodoklis mazāks - tas nav izdevīgs nodokļu saņēmējiem, ja lielāks - negribas maksāt nodokļus...

Ceturtais piedāvājums - ieviest progresīvo IIN, samazināt pamatlikmi no 23% šodien uz 20% rīt un atstāt paaugstinātu likmi 23% «bagātniekiem«. It kā labs piedāvājums, taču var rasties ļoti un ļoti daudz negatīvu seku: ko uzskatīt par «bagātnieku»?; kā pēc tādas «reformas» izdzīvos pašvaldības?; cik daudz līdzekļu būs jāiztērē, lai sistēma, kura darbojas kopš 2016. gada, pielāgotos šiem jauninājumiem?

Sāksim ar «bagātniekiem». Saskaņā ar nodokļu reformas autoru vērtējumu, bagātnieki ir tie, kuri gada laikā saņem 45 un vairāk tūkstošus eiro jeb 3750 eiro mēnesī. LR CSP dati liecina, ka tādu atlīdzību 2016. gadā saņēmuši 1,5% tautsaimniecībā strādājošo. Aptuveni - 10,5 tūkstoši cilvēku. Šis «bagātnieku» līmenis ir pārāk augsts - gandrīz desmit reizes lielāks nekā noteiktā minimālā mēneša alga.

Šo priekšlikumu ieviešanas rezultātā budžets zaudēs līdzekļus, kuru apjomu «nodokļu reformas» autori vērtē ap 230 miljoniem eiro. Tie ir apmēram 15% no pašvaldības budžeta IIN ieņēmumu summas jeb 8% no kopējā pašvaldības budžeta ieņēmumiem 2016. gadā.

Labāk būtu noteikt pareizu «bagātnieku» līmeni. Piemēram, sākot ar piecām minimālajām mēneša algām. 2017. gadā tie ir 380 eiro reiz pieci = 1900 eiro mēnesī vai 22 800 eiro gadā, un ieviest tiem progresīvo IIN likmi 25% apmērā. Pārējiem atstāt 23%. Ar tādu pieeju «bagātnieku» skaits pieaugs vēl par 27,6 tūkstošiem cilvēku un kopā to būs jau 5% no tautsaimniecībā strādājošo skaita. Rezultātā budžeta ieņēmumi nevis samazināsies, bet pieaugs.

Piektais priekšlikums ir saistīts ar ceturto - palielināt neapliekamā minimuma apmēru. Taču saistībā ar diferencēto neapliekamo minimumu piedāvātais ir nesaprotams. Pagaidām tādu vērtējumu nav iespējams veikt, jo sistēma tik tikko sāk strādāt un to primāri vērtēt būs iespējams ne agrāk par 2017. gada nogali. Turklāt tas nozīmē, ka šobrīd diemžēl nedrīkst veikt jebkādas izmaiņas strādājošo neapliekamā minimuma sistēmā. Pārāk daudz līdzekļu tika ieguldīts sistēmas ieviešanai, un būs vajadzīgi līdzekļi arī izmaiņām.

Priekšlikums par neapliekamā minimuma palielināšanu pensionāriem ir labs, jo tas automātiski paaugstina pensionāru tīro ieņēmumu summu. Tas nedaudz palielinās arī iekšējo patēriņu valstī.

- Nekādu labumu manā vērtējumā šī «nodokļu reforma» ne tautai, ne ekonomikai nedos. Reformas mērķi ir šādi: samazināt iespēju pašvaldībām (pamatā lielpilsētām) veikt neatkarīgu politiku; nodrošināt elektorātu nākamā gada Saeimas vēlēšanās; palīdzēt bankām; paaugstināt budžeta ieņēmumus, lai nodrošinātu atlīdzības pieaugumu sev, mīļajiem...