Tā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns atzīst, ka nevēlas pret premjeru būt pārāk bargs, jo šis viņam bijis pirmais gads šajā amatā, taču, nenoliedzot kļūdas, ignorēt progresu arī neesot iespējams.

«Šī gada budžeta sastādīšanu, protams, vērtējam neapmierinoši, bet arī atzīmējam, ka ļoti nopietni strādāts pie iekšlietu un tieslietu sistēmas un citu nozaru darbinieku darba samaksas palielināšanas,» saka arodbiedrību pārstāvis.

Šī arodbiedrību biedriem patīkamā tendence gan nespējot pilnībā kompensēt to, ka deputātu kvotām tika atvēlēti gandrīz 30 miljoni eiro, bet medicīnas darbinieku algām naudas nepietika. Arī pedagogu atalgojuma reformas sākums arodbiedrību pārstāvjiem šķitis nepieņemams.

«Tomēr mēs redzam, ka kaut kas tiek paveikts. Mēs redzam virzību. Esam uzstājuši, ka gribam neapliekamo minimumu palielināt straujāk un reizē ar minimālo algu. Tas nodokļu reformā it kā tiek iedarbināts,» saka E. Baldzēns.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis uzskata, ka M. Kučinska vadītā valdība uzņēmusi pareizu kursu.

«Varu droši apgalvot, ka Latvijas valdība kļuvusi daudz progresīvāka un atvērtāka problēmu risināšanā, jo veidojas atklāts dialogs starp izpildvaru un organizācijām [..] Varu teikt, ka tik veiksmīga sadarbība kā ar esošo premjeru līdz šim vēl nebija bijusi, tāpēc sāktais darbs uzskatāms par ļoti pozitīvu,» saka A. Rostovskis.

LTRK vadītājs arī pauž gandarījumu par izstrādāto vidējā termiņa nodokļu politiku un cer uz veiksmīgu tās attīstību detaļās, taču līdzīgi arodbiedrībām arī LTRK biedriem veids, kādā tika pieņemts šī gada budžets, šķiet nepieņemams. «Novēlotā rīcība un haoss, kas radās decembrī, daudzus desmitus tūkstošu iedzīvotāju dzina stresā tā vietā, lai svinētu svētkus un gatavotos jauniem izaicinājumiem jaunā gadā,» pauž LTRK vadītājs.

Pragmatisks M. Kučinska valdības pirmā gada vērtējumā ir bijušais ekonomikas ministrs un Ekonomistu apvienības 2010 biedrs Ojārs Kehris, kas uzskata, ka valdība šajā laikā vismaz nav izdarījusi neko sliktu. «Latvijas 100 gados bijis ļoti daudz gadu, kad valdības darījušas daudz kā slikta. Minimālā programma - jāpriecājas, ka šī nav izdarījusi neko sliktu. Drīzāk var pārmest, ka kaut kas nav izdarīts, bet nevar pārmest, ka izdarīts kas slikts vai kaitīgs,» saka ekonomists, kas šobrīd strādā pie Latvijas vēstures grāmatas. Viņš uzskata, ka valdībai vairāk jāpievēršas jaunu darba vietu radīšanai un investīciju piesaistīšanai, jo šajā virzienā jūtamu panākumu neesot.

Zināms, ka no valdības rīcības plānā ietvertajiem 95 uzdevumiem, kas bija jāpaveic pērn, izpildīti 74. Kopumā valdības rīcības plānā ir ietverti 284 uzdevumi, ko valdība apņēmusies izpildīt līdz 2018. gadam.

Starp paveiktajiem darbiem tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanā premjers min to, ka ir pieņemts tiesiskais regulējums 97% no pieejamajām Eiropas Savienības fondu investīcijām, ir izstrādāts plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai, veikta budžeta izdevumu revīzija, papildus iegūstot 64,2 miljonus eiro, uzsāktas reformas Valsts ieņēmumu dienestā, ir pieņemts Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums.

Runājot par izglītības un zinātnes jomu, premjers akcentēja, ka ir izveidota jauna pedagogu atalgojuma sistēma, uzsākta izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, izveidots studējošo un absolventu reģistrs, sākts darbs pie augstākās izglītības trīs pīlāru finansēšanas modeļa ieviešanas, kā arī sākts darbs pie Nacionālās inovācijas sistēmas sakārtošanas.