Premjers uzsvēra, ka izglītības reforma sastāv no trīs lietām: “Galvenais ir kvalitāte un demogrāfijai atbilstošs skolu tīkls. Un trešais etaps ir atalgojuma sistēma.” Pēc Kučinska vārdiem, valdība sākusi ar “saldo ēdienu”.

Kā atzina premjers, pedagogu algu palielināšana nav tas grūtākais, daudz smagākas diskusijas gaidāmas par kvalitātes prasību paaugstināšanu un atbilstošu skolu tīklu izveidi. “Atalgojuma sistēmas izmaiņas ir viens no priekšnoteikumiem, lai varētu spert nākamos soļus,” sacīja Kučinskis.

“Pielikt naudu vienkārši pie algas nav nekāda reforma,” piebilda Kučinskis.

Pirms skolotāju jaunā atalgojuma modeļa skatīšanas valdībā tiek plānots šonedēļ šo jautājumu vēlreiz pārrunāt ar iesaistītajām arodbiedrībām, kas, kā zināms, uz jauno reformu modeli skatās ar bažām.

Jau vēstīts, ka no 1.septembra līdz gada beigām, papildus jau esošajai pedagogu atalgojuma valsts mērķdotācijai 304 miljonu apmērā būs pieejami vēl deviņi miljoni eiro, kas pilnam gadam veido papildu 27 miljonus eiro.

Pašlaik pedagogu atalgojumu regulējošie noteikumi nosaka, ka zemākais iespējamais atalgojums vispārizglītojošo skolu pedagogiem ir 420 eiro par likmi. Sagatavotais atalgojuma modelis paredz ievērojamu pieaugumu minimālajam pedagogu atalgojumam.

Jaunais pedagogu atalgojumu paredz, ka par pilno slodzi skolotāji varētu saņemt par 200 – 300 eiro. Vienlaikus izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsver, ka algu pieaugums visiem pedagogiem nebūs vienāds. Ministrs atklāj, ka lielāki ieguvēji būs pamatskolas skolotāji, kuru algu aprēķinā līdz šim bija izmantots zemāks koeficients, kuru plānots palielināt.

Koalīcijas partijas pirmdien, 20.jūnijā, vienojās virzīt skatīšanai valdībā pedagogu algu reformu, kaut gan šobrīd tai trūkst 4,5 miljoni eiro.