Šorīt sagribējās iepazīties ar krimināllietām. Eh! Kas īsti ir iekšā
tajās krimināllietās, kādus pierādījumus ir savākuši KNAB izmeklētāji
par notvertajiem sīkajiem kukuļņēmējiem, kas īsti ir tajos Zolitūdes
sējumos?
Taču – ak vai! Izrādās, man kā žurnālistam nav tiesību iepazīties ar lietas materiāliem. Šādas tiesības ir tikai prokuroriem, procesa virzītājiem un no brīža, kad lieta nonāk tiesā, arī procesā iesaistītajām pusēm. Kriminālprocesa likums man aizliedz tā vienkārši uzzināt, vai skaļākajās un klusākajās krimināllietās ir pierādījumi, vai to vispār nav. Jautājums ir, kā es varu publicēt krimināllietu materiālus, ja neviens man šādus materiālus neizsniedz? Te pēkšņi kā zibens spēriens no skaidrām debesīm parādās Tieslietu ministrijas un Providus «pētnieku» (Ilona Kronberga bija darba grupā) izauklētie grozījumi likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, kas man aizliedz publicēt informāciju, kura presei legāli nav pieejama. Turpmāk preses izdevumiem ir «aizliegts publicēt kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim. Nav publicējamas pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas. Kriminālprocesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu ziņu publicēšana, kuras pārkāpj nevainīguma prezumpciju vai privātās dzīves neaizskaramību. Atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus saskaņā ar tiesvedības procesa norisi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.»
Uz jautājumu, kāpēc šāda norma ir ieviesta, darba grupas vadītāja, Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska Latvijas Radio 19. janvārī laipni paskaidroja, ka gadījumos, kad tie, kuru rīcībā ir krimināllietu materiāli, tos nelikumīgi izplata, par to paredzēta kriminālatbildība. Bet žurnālistiem, lūk, nekas nav paredzēts. Pie mums taču viens likums, viena taisnība visiem! Tāpēc, ja par materiālu nopludināšanu tiem, kas parakstījās par šo materiālu neizpaušanu, ir paredzēta kriminālatbildība, tad jāsoda visi tie, kas šo informāciju izplata tālāk!!!
Ja vadāmies pēc šādas loģikas, tad visi veikali, kas tālāk izplata un tērē naudu, kuru ir saņēmuši, pārdodot preces valsts mantas izšķērdētājiem, arī ir jāsoda.
Vēl smieklīgāks ir Tieslietu ministrijas viedoklis, ka žurnālistam, uz ielas atrodot kādu dokumentu, ar šo dokumentu ir nekavējoties jāvēršas pie procesa virzītāja pēc rakstiskas atļaujas publicēt atrasto dokumentu. Doma nekaisīt krimināllietu materiālus uz ielām kā skrejlapas politiskas manifestācijas laikā Krimināltiesību departamentam nav ienākusi prātā. Fantastiski. Pamatojums šādai reformai ir ES prasības aizsargāt noziegumos cietušo tiesības.
Bet uzdosim jautājumu – kā tomēr gadās, ka amatpersonas un cietušie, pie kuriem nonāk krimināllietu materiāli, izvēlas riskēt, nonākt uz apsūdzēto sola un nodot krimināllietu materiālus žurnālistiem?
Tāpēc, ka izpaust krimināllietu saturu dažkārt ir vienīgais veids, kā panākt taisnīgu tiesu! LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers skandina trauksmes zvanu, ka pirmstiesas izmeklēšana Latvijā ir katastrofāli nekvalitatīva. Latvijas ikdiena ir krimināllietu fabricēšana, kad ir attiecīgs politisks vai biznesa pasūtījums. Lai panāktu notiesājošu spriedumu, Latvijas prokurori mēdz nobēdzināt dokumentus, kas apgāž apsūdzību utt., utt., utt.
Tāda ir Latvijas ikdiena. Tāpēc cilvēki riskē pārkāpt likuma normas, cerībā, ka, publiskojot patiesību, tieslietu sistēma apturēs tos, kas fabricē krimināllietas noziedzīgu nolūku vadīti. Tā arī ir. Tieslietu sistēma lēnām attīrās no vilkačiem un bezgožiem, bet redzamākās bezkaunības tiek novērstas.
Vilkačiem prokuroru formās un tiesnešu mantijās veikt savu netīro darbu tagad ir daudz grūtāk. Turieties, korumpanti, jums talkā nāks Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departaments kopā ar providusiem. Lūk, likumprojekts! Tagad par viltotiem pierādījumiem krimināllietās prese drīkstēs publicēt ziņas tikai tad, kad nelikumīgais spriedums vairs nebūs pārsūdzams un labojams. Zem cietušo aizstāvības piesega ir sagatavots likumprojekts bandītu un korumpētās kliķes vajadzībām. Grozījumi likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem gan rada draudus vārda brīvībai un demokrātijai, gan mazina Latvijas iedzīvotāju tiesības uz taisnīgu tiesu.
Rādīt reklāmu
