Izdzirdot Labklājības ministrijas (LM) piedāvājumu minimālo ienākumu un
ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu (NM) pacelt līdz
129 eiro, daudzi jau priekā sasita plaukstas. Par agru.
LM koncepcija šādu NM kāpumu no 75 uz 129 eiro piedāvā tikai tālajā 2017. gadā, turklāt, kas zina, ko domās tā brīža koalīcija. Pagaidām varam tikai lasīt, ko domā uz Saeimu pretendējošās partijas. Raugoties tikai solījumu līmenī, NM solīda kāpināšana izskatās cerīgi, bet tas, cik ticēt priekšvēlēšanu solījumiem, lai paliek katra paša ziņā.
Nacionālā apvienība (NA) priekšvēlēšanu programmā gan izvairās no konkrētiem skaitļiem un termiņiem, bet pasaka, ka NM jāceļ «ievērojami». Daudz slidenāk izsakās centrālā varas partija Vienotība, kas sola «veidot nodokļu politiku, kas mazina nevienlīdzību un taisnīgāk sadala nodokļu slogu starp iedzīvotājiem ar zemiem un augstiem ienākumiem, saglabājot vidēji zemu nodokļu slogu kopumā». Ko šis kalamburs varētu nozīmēt? Vienotības garāka programma jeb vērtību deklarācija par to nerunā, bet valdības deklarācijā nevienlīdzības mazināšanai solīts izstrādāt Koncepciju par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, ko tagad prezentējusi LM. Cits jautājums, cik daudz labas gribas koncepcijas palikušas uz papīra, kā arī – kāpēc nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai uzlikts moratorijs līdz 2017. gadam? 2015. un 2016. gadā nekāds progress šajā jomā nav gaidāms?
Taisnīgāka nodokļu sloga sadale starp dažādu ienākumu saņēmējiem varētu nozīmēt progresīvo ienākuma nodokli, bet tas būtu pretrunā ar zemu nodokļu sloga saglabāšanas solījumu, un no progresīvā nodokļa Vienotība allaž vairījusies. NM celšana? No tā iegūst vienlīdz gan lielo, gan mazo algu saņēmēji. Varbūt lielāku NM mazajām algām? To Vienotība solīja jau pērn, sakot, ka no 2014. gada NM lielajām algām saglabās iepriekšējo 64 eiro apmērā, bet mazākajām algām palielinās līdz 119,5 eiro. Rezultātā tika vien par 11 eiro pacelts NM visām algām, kas, citastarp, raisīja tiesībsarga sašutumu un pārmetumus, ka «valdība jau 15 gadu apņemas mazināt nabadzību, taču joprojām 38% Latvijas iedzīvotāju pakļauti tās riskam».
ZZS, būdama opozīcijā, iepriekš aktīvi iestājās par NM paaugstināšanu gan strādājošajiem (līdz pusei no minimālās algas, t. i., līdz 160 eiro), gan pensionāriem. Nonākusi koalīcijā, ZZS un to pārstāvošais labklājības ministrs Uldis Augulis kļuvis pieticīgāks – latiņu nolaidis un termiņu izstiepis. ZZS iepriekš programmā minējusi arī diferencētu NM nekustamā īpašuma nodoklim, par ko priekšvēlēšanu programmās runā arī pāris citas partijas, bet tagad ZZS programmā rodama vien pēc vajadzības interpretējama frāze ieviest «prognozējamu, taisnīgu valsts un pašvaldību nodokļu sadalījumu».
Mūžīgajā opozīcijā nacionālajā līmenī esošais valstī populārākais politiskais spēks Saskaņas centrs, kas vēlēšanās startē kā sociāldemokrātiskā partija Saskaņa, piedāvā direfencēt NM atkarībā no ienākumu lieluma. Nabadzības un nevienlīdzības mazināšanas virzienā darbojas arī citi Saskaņas piedāvātie instrumenti – noteikta deklarētās dzīvesvietas minimālā platība, kuru neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli, ko savukārt paaugstinās dārgiem īpašumiem, papildu nodoklis «luksusa precēm». Var piekrist, ka, piemēram, no samazināta PVN pārtikai, apkurei, medikamentiem iegūst ne tikai mazturīgie, bet, tā kā šīs grupas patēriņa grozā šie maksājumi veido lielāku kopējo izdevumu īpatsvaru, viņiem tas ir būtisks atvieglojums. Cits jautājums, vai, ieviešot «no ienākuma atkarīgu iedzīvotāju ienākuma likmi» jeb – saprotamāk – progresīvo nodokli, neveicināsim slinkošanas kultu, ēnu ekonomiku un dažādas nodokļu optimizācijas shēmas, rezultātā neko neiegūstot. Par to, citastarp, iestājas arī NA, pāris sīkpartijas (Izaugsme, Jaunā konservatīvā partija, Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām), savulaik proponējusi arī ZZS.
«Regresīvu» NM (vienkāršāk – mazajām algām augstāku, lielajām – zemāku NM) piedāvā Jaunā konservatīvā partija, «lielāku» NM – Brīvība..., bet šajā vairāksolīšanā uzvarējusi Ingunas Sudrabas No sirds Latvijai, kas NM paaugstināt gatava līdz minimālās algas līmenim (320 eiro pašlaik). Dāsna pret sava elektorāta vairākumu – pensionāriem – gatava būt Latvijas Krievu savienība, solot pensijas līdz 400 eiro vispār atbrīvot no nodokļiem.
Rādīt reklāmu
