Lai gan Latvijas ekonomiku daži joprojām mēģina pasniegt kā veiksmes
stāstu, patiesībā Latvijas veiksmes stāsts balstās uz arvien lielāku un
lielāku valdības un pašvaldību kopējā parāda pieaugumu.
Latvijas valsts un pašvaldību kopējie parādi pērn pietuvojās deviņu miljardu eiro atzīmei (
NRA.lv, 26. marts). Vēl 2008. gadu sākot, Latvijas valdības un pašvaldību valdību kopējie parādi bija nedaudz virs diviem miljardiem eiro, tad sanāk, ka krīzes un pēckrīzes laikā Latvijas publiskais parāds ir pieaudzis par septiņiem miljardiem eiro. Tieši tikpat lielu summu – septiņus miljardus eiro – mēs iegūstam, ja saskaitām kopā kopējo kredītu apjomu, par kādu Latvijas uzņēmēji un iedzīvotāji samazināja savus kopējos parādus komercbankām, un pieskaitām šim lielumam Parex bankas likvidēšanā izpumpēto.
Vienkārša matemātika: valsts aizņēmās no starptautiskiem aizdevējiem (Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda), lai ar šo naudu maksātu algas un valsts pasūtījumus uzņēmumiem, kā arī maksātu no valsts maka visādām prudentijām, lai šīs naudas saņēmēji laikā kārtotu savus maksājumus par komercbanku izsniegtajiem kredītiem. Principā Latvijas veiksmes stāsts patiesībā ir finanšu sektora problēmu atrisināšanas un virspeļņas nodrošināšanas stāsts. Tāpēc arī krīze neparāva dzelmē nevienu komercbanku, izņemot Krājbanku – banku, kuras problēmas radīja nevis klientu nespēja kārtot ikmēneša kredīta maksājumus, bet īpašnieka un vadības avantūras.
Lai gan oficiāli krīze ir beigusies, dzīve uz parāda jau nav apturēta. Latvija gan pērn, gan aizpērn un arī šogad turpinās to pašu. Izaugsme un atlabšana notiks, aizņemoties un palielinot valdības un kopējās pašvaldību saistības. Turklāt līdz pat 2014. gadam Latvija papildus aizņēmās vairāk, nekā tai bija jāmaksā procentos par jau esošiem aizdevumiem. Kredīti ir vajadzīgi procentu maksājumiem, bet pamatsummu atmaksa nav pat sākta. Vērīgs lasītājs tūdaļ pat jautās: «Kā tas nākas, ka, uzvaru fanfarām skanot, Latvijas Valsts kase 25. martā paziņoja, ka tā ir atmaksājusi vienu miljardu eiro no Eiropas Komisijas aizdevuma?» Atbilde jau bija iekļauta paziņojumā par kredīta atdošanu Eiropas Komisijai. Lai atmaksātu starptautiskajiem aizdevējiem, Latvijas valstij ir «plānota aizņemšanās gan iekšējā, gan ārējos tirgos». Lūk, veiksmes stāsts! Mēs aizņemamies naudu no ārzemniekiem, finanšu investoriem un dažiem vietējiem, lai to atdotu citiem aizdevējiem. Pēc būtības Latvija nevis atdod parādus, bet gan veic parāda turētāju struktūras maiņu. Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda Latvijas parādzīmes piederēs finanšu spekulantiem (investoriem).
Par veiksmes stāstu Latviju varētu sākt dēvēt tikai tad, kad Latvijas izaugsme balstīsies nevis uz nemitīga valsts parādu pieauguma, bet izaugsmes avots būs uzņēmumu un iedzīvotāju ienākumu pieaugums.
No otras puses, Latvijas milzīgā parādu nasta teorētiski var izzust vienā mirklī. Lai to saprastu, ir jāizstāsta anekdote. Armēņu radio uzdod jautājumu: «Vai nākotnē Latvijas valdībai būs viegli atdot tik lielus ārējos parādus?» Zimbabves radio atbild: «Iespējams, ka parādus varēs atdot ļoti viegli. Tiklīdz viena sērkociņu kaste vidējā Rīgas lielveikalā maksās vienu miljonu eiro, Latvijas valdība ļoti viegli un ātri nokārtos visus savus parādus.»
Ja nākotnes procesi eirozonā iedarbinās pamatīgu inflāciju, tad gan Latvija, gan Spānija, gan Itālija, gan Grieķija un pat Kipra ātri un viegli nokārtos savus ārējos un iekšējos parādus. Ja eirozonā aizsāksies zīmīga inflācija, tad gan mūsu valdības ekonomiskā uzvedība pārvērtīsies par fantastisku veiksmes stāstu. Bet, ja neaizsāksies, tad veiklākie politiķi būs tikuši pie labiem amatiem Briselē, bet parādu nasta būs jaunās politiķu paaudzes un Latvijā palikušo iedzīvotāju problēma.
Rādīt reklāmu
