VAS Latvijas autoceļu uzturētājs Daugavpils ceļu rajons apvieno Dagdas, Preiļu un Daugavpils nodaļas. Kopējais ceļu garums sasniedz 2300 kilometru, no tiem 1365 kilometri ir grants ceļi. Vairāk par ceļu uzturēšanu un arī sabiedrības atbildību par ceļu stāvokli un finansējuma lietderīgu izmantošanu stāsta Daugavpils ceļu rajona vadītājs Vjačeslavs Akentjevs.
- Šopavasar vairākās pašvaldībās ar iedzīvotāju iniciatīvu sliktajam grants ceļu stāvoklim tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Kā jūs vērtējat grants ceļu stāvokli savā apkalpošanas zonā?
- Pavasarī grants ceļu stāvoklis pasliktinās katru gadu, un tas nav nekas neparasts un nekas jauns. Jāpiebilst, ka uz ceļu stāvokli sliktu iespaidu atstāj bieži sala un atkušņu cikli. Atceros, ka vēl pirms gadiem 20 ziemas bija noturīgākas - kā novembrī uzsala, tā tikai martā atlaidās. Tagad mums ir tādas ziemas, ka īsti nevar saprast, kad beidzas vēls rudens un kad sākas pavasaris. Pret dabu cilvēks neko nevar izdarīt, bet tieši jau pieminētie laika apstākļi būtiski ietekmē gan asfalta seguma, gan grants ceļu stāvokli.
Šopavasar raizes sagādāji plūdi - divus ceļu posmus nācās būtiski labot - uzbērt jaunu pamatu un virskārtu, jo Daugavas ūdens ceļus reāli izskaloja. Tagad šie posmi ir sakārtoti un situācija stabila. Šie plūdi nav paši lielākie, kas ir piedzīvoti - prognozēt, vai plūdi būs un cik vērienīgi, ir faktiski neiespējami.
Tāpat kā vairākās citās Latvijas vietās, arī mūsu ceļu rajona pārziņā esošajās teritorijās izskanēja iedzīvotāju protesti - visskaļāk protestēja Vārkavas un Dagdas novada iedzīvotāji. Šobrīd ir tāds politiski neviennozīmīgs periods, kas ir viens no šo protestu iemesliem, kā arī nevar noliegt, ka protesti bieži ir objektīvi, jo ceļu stāvoklis nav spīdošs. Situāciju galvenokārt nosaka finansējums. LAU strādā deleģēšanas līguma ietvaros, un līdz 2020. gadam nav gaidāmas izmaiņas ceļu uzturēšanas finansējumā. Daugavpils ceļu rajonam gadā paredzēti nepilni 6 miljoni eiro, no tiem vidēji, un arī šogad, ziemas uzturēšanā jau ir iztērēti 2,5 miljoni eiro. No savas puses mēs kā ceļu uzturētāji izdarām visu, kas ir mūsu spēkos - ciktāl to atļauj pieejamie finanšu līdzekļi un ciktāl tas ietilpst mūsu kompetencē.
- LAU pārziņā ir tikai ikdienas ceļu uzturēšana - lielāki būvdarbi tiek izsludināti konkursa kārtībā. Vai pēdējos gados Daugavpils ceļu rajona teritorijā ir notikuši ceļu rekonstrukcijas darbi, kas uzlabo kopējo situāciju?
- Nevar teikt, ka ceļos netiek investēti līdzekļi. Pagājušajā gadā tika pabeigta 20 km rekonstrukcija uz autoceļa Daugavpils-Špoģi. Tagad šis ceļa posms ir nodots mūsu pārziņā, un ar to vairs nav nekādu problēmu. Apmēram vēl 6 km rekonstruēti arī Preiļu nodaļas teritorijā. Līdz ar to var teikt, ka ceļš uz Rēzekni ir sakārtots. Pagājušajā gadā tika rekonstruēts arī ceļa posms no Daugavpils Lietuvas robežas virzienā, bet šogad iesāktais darbs turpinās. Jāteic, ka ceļš uz Lietuvu bija ļoti sliktā stāvoklī un tā uzturēšana prasīja daudz naudas un uzmanības. Pēc rekonstrukcijas izdevumi būs daudz mazāki. Saremontēts ir ceļš uz Krāslavu. Tāpēc var teikt, ka ar A klases jeb valsts nozīmes ceļiem mūsu ceļu rajona teritorijā problēmu nav. Investīcijas tiek veiktas arī reģionālajos ceļos, bet vietējās nozīmes ceļiem netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
- Kāds ir jūs viedoklis par ceļu rekonstrukcijas projektiem, jo domas dalās: vieni saka, ka vajag realizēt lielus un dārgus projektus, jo tas paliek ilgam laikam, citi saka, ka vajadzētu realizēt piezemētākus un lētākus projektus, bet par pieejamajiem līdzekļiem sakārtot garākus ceļa posmus?
- Manuprāt, pareizāk ir ceļu rekonstrukciju paveikt vienreiz, bet kārtīgi - no ūdens novades sistēmas līdz kvalitatīvam asfaltam, lai šis ceļš ilgus gadus vairs neprasītu papildu izdevumus. Pieredze parāda, ka tā sauktā kovrika jeb asfalta seguma nofrēzēšana un atjaunošana nedod gaidīto rezultātu. Esmu novērojis, ka attiecībā uz ceļiem katram ir savs viedoklis - kā lētāk, ātrāk, labāk izdarīt. Faktiski jebkurš zina labāk par ceļiniekiem profesionāļiem. Taču - pacients ķirurgam priekšā nesaka, kā pareizāk viņu operēt, bet ceļu jomā visi dod gudrus padomus, nezinot specifiku.
Līdzko cilvēks uz ceļa ierauga bedri, tā sāk stādīt puķītes un nu jau arī kartupeļus, taču vietās, kur paveikts tiešām labs darbs, visi klusē. Viens no piemēriem ir grants ceļa dubultās virsmas apstrāde Preiļu novadā. Laikā, kad risinājās darbi, mums bija desmitiem padomdevēju no vietējo iedzīvotāju puses - kritizēja un mācīja. Tagad, kad nu jau divus gadus vietējiem iedzīvotājiem vairs nav jāelpo putekļi un ceļš ir gluds un izbraucam, neviens labu vārdu nav pateicis. Pieminēšu, ka dubultā virsmas apstrāde jeb atputekļošanas darbi ar bituma emulsiju un šķembiņām ir ļoti labs risinājums vietējās nozīmes ceļu stāvokļa uzlabošanai. Manuprāt, uzmanību vajadzētu pievērst ne tikai negatīvajam, bet arī pozitīvajam. Tas ir akmens arī mediju dārziņā.
- Tas nav nekas jauns - ne tikai ceļu nozarē visi visu zina labāk līdz brīdim, kad jāsāk kaut ko reāli darīt. Varbūt ir ieteikumi sabiedrībai, kā tā varētu palīdzēt taupīt naudu, ko varētu ieguldīt ceļu stāvokļa uzlabošanā?
- Arī šajā jomā man ir ko teikt - parasti iedzīvotājiem, kuri nav apmierināti ar ceļu stāvokli, pirmais jautājums ir: kur paliek mana nodokļu maksātāja nauda. Varu paskaidrot, ka, neskaitot ikdienas ceļu uzturēšanas darbus, lieli līdzekļi izkūp gaisā par lietām, kuru novēršanai faktiski naudu nevajadzētu tērēt. Piemēram, pagājušajā gadā gar A un B klases ceļmalām Daugavpils ceļu rajonā 602 km kopgarumā ir savākti 1222 kubikmetri atkritumu, kuru savākšanai un nodošanai iztērēts 101 tūkstotis eiro. Es nedomāju, ka šogad būs atšķirīgi skaitļi, jo gadu no gada situācija ir līdzīga. Ne jau iebraucēji no Lietuvas vai Baltkrievijas izmētā tos atkritumus un ved vecos ledusskapjus un televizorus, lai atstātu tos atpūtas laukumos pie konteineriem. Jūs nevarat iedomāties, kas tur tiek izmests - pat vecais šīfera jumts, kuru nevar nodot parastā atkritumu poligonā, jo tie ir bīstamie atkritumi. Tie ir mūsu pašu cilvēki, kuri pēc tam prasa: kur paliek mana nodokļu maksātāja nauda. Parēķināju, ka atkritumu apsaimniekošanai gadā tiek tērēts aptuveni 500 autoīpašnieku samaksātais ceļu nodoklis.
Zaudējumus rada arī regulārā ceļa zīmju zagšana un bojāšana. Tikai šogad vien ir vairāki piemēri: uz autoceļa A6 nozagtas 13 ceļa zīmes, uz P 673 7 km posmā nozagtas 20 ceļa zīmes, uz P70 20 km posmā pazudušas vēl 20 ceļa zīmes. Ceļa zīmju atjaunošana prasa lielus līdzekļus, jo uz ceļa zīmei ir jābūt, ja tā tur paredzēta. Protams, ziņojam policijai, bet maz cerību, ka ļaundari tiks atrasti. Tāpat lauž un posta sabiedriskā transporta pieturu paviljonus, kas mums jāuztur pienācīgā kārtībā. Ir jāsaprot, ka visi šie zaudējumi ir jāsedz no mūsu pašu samaksātās nodokļu naudas.
Atgriežoties pie grants ceļiem, kuros tagad noteikti smaguma ierobežojumi - diemžēl tie netiek ievēroti. Naktīs tur parādās baļķu vedēji, un ceļš, kas vēl vakarā bija normālā stāvoklī, no rīta ir sabojāts. Vai tad mēs, ceļinieki, to izdarījām? Tie ir tie paši vietējie vai tuvākās apkārtnes cilvēki. Mēs varam to greideri tur turēt kaut vai visu laiku, bet situāciju tas būtiski nemainīs.
Es domāju, ka visiem, ieskaitot sabiedrību, ir jādomā par Latvijas ceļu stāvokli.
- Kurš ir tiesīgs kontrolēt, lai svara ierobežojumi tiktu ievēroti un atkritumu konteineros netiktu izmesti sadzīves atkritumi no mājsaimniecībām, bet gan tikai apēsto sviestmaižu papīri un tukšā ūdens pudele?
- Tas ir labs jautājums - es pat īsti nezinu, kuram ir tiesības kādu sodīt par atkritumu izmešanu. Katrā gadījumā man kā ceļiniekam nav pat tiesību aizrādīt, ja redzu, ka ceļu rajona pārziņā esošajā konteinerā tiek ievietots televizors vai sakrāmēti maisi no šķūnīša tīrīšanas talkas. Vienīgie, kuri drīkst sodīt, ir policisti. Bet mēs labi zinām, ka policijas rīcībā nav svaru, lai objektīvi un ātri pieņemtu lēmumu un uzliktu sodu. Diezin vai policistu kapacitāte ir pietiekama, lai uzraudzītu arī atkritumu konteinerus.
- Šogad pašvaldībām ir pieejami ES fondu līdzekļi grants ceļu uzturēšanai. Vai Daugavpils ceļu rajons piedalās konkursos?
- Tie ir ļoti labi projekti, un mēs cenšamies tajos piedalīties. Vairāku konkursu rezultāti jau ir zināmi - esam saņēmuši iespēju veikt ieplānotos darbus vairākos novados. Tāpēc varu teikt, ka darba šai vasarai ir pilnīgi pietiekami.
- Kad sāksies bedrīšu remonts?
- Tā sauktās avārijas bedres ar auksto tehnoloģiju remontējam visu laiku. Masveidīgs bedrīšu remonts ar karsto tehnoloģiju sāksies jau šonedēļ.
Rādīt reklāmu
