Bauskas rajona dome ir nosūtījusi valdībai, un Valsts kanceleja iereģistrējusi domes 6. marta pieprasījumu Ministru kabinetam «izsludināt ārkārtējo situāciju Bauskas novada administratīvajā teritorijā saistībā ar valsts autoceļu ar grants segumu kritisko stāvokli un noteikt nekavējoši veicamos nepieciešamos pasākumus ārkārtējās situācijas novēršanai». Ar šādu manevru pirms četriem gadiem Vecpiebalgas novada pašvaldība patiešām panāca ne jau ārkārtējās situācijas izsludināšanu, ko neviens īstenībā nevēlējās, bet solījumu salabot novadam galveno ceļu. Solījums tiek pildīts un kārdina jebkuru citu pašvaldību rīkoties līdzīgi piebaldzēniem.

Brašoties ar prasību izsludināt «ārkārtējo situāciju» atbilstoši likumam Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli iespējams tikai tik ilgi, kamēr likums nav redzēts. Likumā nav nekā, izņemot Ministru kabineta un zemāku valsts iestāžu tiesību uzskaitījumu. Tās ir tiesības «noteikt īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību vai pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus», amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā utt., bet bez neviena pienākuma. Likuma 8. panta 2. daļa formulē ārkārtējās situācijas vai tās cēloņu novēršanu kā valdības «tiesības noteikt konkrētajā ārkārtējā situācijā nepieciešamus pasākumus, kas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai vai pārvarēšanai paredzēti likumos, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā». Citiem vārdiem sakot, valdība drīkstētu uzdot Bauskas rajona pašvaldībai salabot valsts ceļus uz pašvaldības rēķina. Ar šādu likumu īstenībā tikai valdība var baidīt pašvaldības, nevis pašvaldības - valdību.

Bauskas pašvaldība izskatās sapratusi, ka domes 6. marta lēmuma resursi jau ir izsmelti. Domes paziņojums par lēmumu nobāzts iestādes mājaslapas dziļumā aiz piedāvājuma doties ekskursijā pa Bauskas alusdarītavu vai atsaukties, kad «uz koncertu ielūdz Mūzikas skolas zēni», taču tā nav atteikšanās no cīņas vispār. Tagad cīnītāju pirmajā rindā izvirzīta Bauskas novada Brunavas pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova ar vārdiem, ka iedzīvotāji esot gatavi bloķēt šoseju Rīga-Bauska-Lietuvas robeža, t.i., slaveno Via Baltica. «Atliek tur ap pulksten 14 - 15 dienā noturēties 15 minūtes, un automašīnu rinda būs sastājusies jau līdz Iecavai,» sarunā ar Neatkarīgo pagasta vadītāju atbalstīja domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis.

Baušķenieki var strīdēties ar šīs ziemas salu un biežajiem atkušņiem par to, kam iekritusi vislielākā loma ceļu stāvokļa padarīšanai par galveno sarunu tēmu valstī. Ministru prezidents Māris Kučinskis 7. marta rītā ar TV starpniecību skaidroja, ka nevarot taču salabot visus Latvijas ceļus uz burvju mājienu īsā laikā, bet Satiksmes ministrija īstenojot lauku ceļu programmu, kas paredz kvalitatīvāku segumu ieklāšanu daudzos ceļos.

8. martā sekoja satiksmes ministra Ulda Auguļa teiktais, ka pēdējo 25 gadu laikā autoceļu remontu deficīts ir uzkrājies četru miljardu eiro apmērā un atbilst pusei no visa valsts budžeta. Valsts a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange akcentēja joprojām notiekošo ceļu remontu budžeta deficīta pieaugumu, jo vietējo un grants ceļu sakārtošanai ik gadu nepieciešami 130 miljoni eiro, no kuriem piešķirti tikai 10 miljoni.