Uzmanība, kas pievērsta Lielajiem kapiem un iecerētajai jaunajai tramvaja līnijai, vismaz ir stimulējusi rīcību, kas tika gaidīta daudzus gadus. Lielajiem kapiem solīts piešķirt naudu teritorijas kopšanai un pieminekļu saglabāšanai, tika skenētas apbedījumu vietas un Saeimā - skatīts likumprojekts par Lielo kapu un citu aizsargājamu vēsturisku vietu kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību. Vakar grozījumi likumā tika skatīti un konceptuāli atbalstīti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, un tie paredz noteikt, ka Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta vai inženierkomunikāciju infrastruktūras projekti vai pārveidojumi, kuru rezultātā tiek neatgriezeniski zaudētas vēsturisko parku, dārzu un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības un teritorija, kā arī tiek mainīta šo teritoriju izmantošana. Diskusijas gan izvērtās par termina «vēsturiskā robeža» formulējumu un dažiem citiem aspektiem, piemēram, bažījoties par precedenta radīšanu un pārāk sīkumainu normatīvo aktu izstrādāšanu katram konkrētam gadījumam, kas varētu ietekmēt iesākto projektu īstenošanu un nākotnē aizkavēt vai padarīt neiespējamu valsts vai pašvaldību attīstības projektu realizāciju. Ziņu aģentūra LETA informē, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) ir veikusi apbedījumu skenēšanu Lielajos kapos un nostiprinājusi Lielo kapu aizsargājamo robežu līdz pat Senču ielas ietvei, kas nozīmē, ka jaunā tramvaja līnija uz Skanstes rajonu ne par centimetru nedrīkstēs pārsniegt esošās ielas robežas. VKPAI arī norādījusi, ka Lielajos kapos ir aizliegts veikt sakopšanu ar smago tehniku, kā arī izvirzījusi citus kopšanas nosacījumus. Rīgas pašvaldība ir apņēmusies kopt un uzturēt Lielo kapu teritoriju, gadā tas izmaksāšot 150 000 eiro.

Pirms pāris dienām Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks LTV Rīta panorāmā sacīja - lai Rīgā varētu īstenot caur Lielajiem kapiem iecerēto tramvaja līnijas projektu, nepārkāpjot noteiktos ierobežojumus, varētu likvidēt vienu no Senču ielas ietvēm. Taču kapi netiks skarti.

Rīgas pašvaldība ir izsūtījusi vēstules vairāk nekā 40 zemes īpašniekiem par teritoriju, kuras atrodas ielu sarkanajās līnijās, atsavināšanu. Tā ir standarta procedūra, Neatkarīgajai sacīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs. Tas nenozīmē, ka visus nekustamos īpašumus atsavinās vai ka visas ēkas un būves nojauks. Dažas būves gan nāksies nojaukt, bet ne ēku Brīvības ielā 169. Tomēr Skanstes tramvaja līnija, ja to kaut kad izbūvēs, atradīsies ļoti tuvu šim namam. Ēkas īpašnieku pārstāvis Alvils Ritenbergs stāsta, ka iepriekš bijušas bažas par to, vai tramvaja līnijas izbūves dēļ daļu ēkas nenāktos nojaukt, bet ne tagad. Daudz vairāk par to, ka tramvajs brauks cieši garām ēkas sienai, viņš ir norūpējies par vibrāciju, ko rada trolejbusu kontakttīklu atsaites pie ēkas fasādes un nekvalitatīvi ieklātais asfalts Brīvības un Senču ielas krustojumā. Kad smagās mašīnas šķērso krustojumu, dzīvokļos šūpojas lustras. Ēkas balkoni ir remontēti pirms 12-13 gadiem, bet pērnruden no balkona nokritusi detaļa. A. Ritenbergs pieļauj - tas noticis vibrācijas dēļ. SIA Rīgas satiksme skaidro, ka namīpašniekam jāvēršas uzņēmumā, lai šo problēmu risinātu, taču atsaites pie ēku fasādēm piestiprinātas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.