Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde pirms valsts svētkiem uzsākusi Lielo kapu sakopšanu, kaut arī teritorija juridiski (un kopš 90. gadiem) vēl pieder LELB. LELB vēstule par īpašumu maiņu Rīgas domes Īpašuma departamentā saņemta apmēram pirms pusgada, un šajā laikā pašvaldība konceptuāli ir vienojusies ar LELB par īpašumu apmaiņu - Lielo kapu teritorija pāriet pašvaldības īpašumā, bet LELB tiek piedāvāta apmaiņas zeme citur. Nākamnedēļ plānota tikšanās, kurā šim daudzus gadus nerisinātajam un neatrisinātajam jautājumam varētu pielikt punktu.

Vēlreiz ekskurss vēsturē

Lielo kapu teritorijas zemi LELB atguva savā īpašumā bez maksas. Īpašniekam ir pienākums apsaimniekot savu īpašumu, diemžēl ar Lielo kapu jeb, precīzāk, kapu parka kopšanu ir gājis kā pa celmiem.

Kādu laiku šo teritoriju kopa Rīgas dome, bet Valsts kontrole norādīja, ka pašvaldības līdzekļus nedrīkst izlietot privātos īpašumos. Pašvaldība pārtrauca apsaimniekot Lielos kapus, un sākās stīvēšanās, kam teritorija jākopj un jāuztur kārtībā - baznīcai, pašvaldībai vai apbedīto piederīgo tuviniekiem. Tikmēr Lielajos kapos izvērsās aktīvākie iedzīvotāji - vieni sāka atjaunot Reinholdu dzimtas virszemes kapeni un iezīmēt vēsturiski nozīmīgu cilvēku apbedījumu vietas, otri atjaunoja un uzstādīja atkritumu urnas suņiniekiem, vēl citi kopa un turpina kopt dižgaru un citu apbedīto rīdzinieku atdusas vietas. Bez savstarpēji saskaņotas rīcības un bez koncepcijas. Itin kā šis kultūras un vēstures mantojums būtu atsevišķu cilvēku vai sabiedrisku organizāciju rūpests, nevis Latvijas vēstures daļa.

Aktīva sarakste ar LELB notikusi 2007.-2008. gadā, notikumu secību atgādina Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs. Tolaik LELB izteica priekšlikumu mainīt vai pirkt Lielo kapu zemi par vairāk nekā trim miljoniem latu - par tirgus vērtību. Pašvaldība atbildēja ar «nē». Tagad kadastrālā vērtība ir samazinājusies no miljoniem līdz tūkstošiem, un šajā teritorijā tā ir gandrīz vienāda ar tirgus cenu - apmēram 300 000 eiro.

Pašvaldība LELB ir informējusi par pieejamiem zemesgabaliem šādam darījumam. Baznīca ir ieinteresēta par zemi Imantā, kas nepieciešama dievnama būvniecībai Rīgas Sv. Gara draudzei. Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka LELB jauna dievnama celtniecībā plāno ieguldīt vairākus simtus tūkstošu eiro. Pagaidām LELB neesot zināms, kādu nekustamo īpašumu tā varētu iegūt, jo LELB pašvaldībai bija izteikusi interesi par vairākiem zemesgabaliem.

Kāpēc zemes apmaiņa vēl nav notikusi? «Ir kāds neatrisināts jautājums. Visu laiku runājam par zemi, bet uz šīs zemes atrodas arī būves un, konkrēti, baznīca un dzīvojamā māja ar palīgceltnēm. Un, kā mūs informēja baznīca, tā tiek izmantota Rīgas Augšāmcelšanās draudzes un Rīgas Kristus draudzes vajadzībām. Zeme pieder LELB, zemi varam apmainīt, bet kas notiek ar ēkām?» skaidro O. Burovs. Citiem vārdiem, baznīca zemi ir ar mieru atdot, bet ēkas - paturēt. Taču īpašumam jābūt vienotam. Sanāk, ka no Lielo kapu teritorijas jāizgriež pāris zemesgabalu, uz kuriem atrodas draudžu vajadzībām izmantotās ēkas. Baznīca vērsusies Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) ar lūgumu atdalīt tos zemesgabalus, uz kuriem atrodas tai piederošās ēkas. VKPAI 2011. gadā nepiekrita šādai zemes sadalei. «Nogriezt kādu daļu vēsturiskam zemesgabalam - diez vai tas ir iespējams normatīvo aktu prasību dēļ,» saka O. Burovs.

Tāpēc meklēts risinājums, kas varētu apmierināt visus. Piemēram, zemi zem ēkām nodot bez atlīdzības baznīcai kā sabiedriskā labuma organizācijai. Tāds precedents Rīgā esot. Ir iespējami vēl citi veidi, kā līdzvērtīgi apmainīt īpašumus.

Savukārt kultūrpētnieks Deniss Hanovs intervijā Guntaram Laganovskim Latvijas Vēstneša portālā (3.11.2016.) sacījis: «Es neesmu ierēdnis un nepārzinu birokrātiskās procedūras, bet domāju, ka Lielie kapi ir jāatsavina Luterāņu baznīcai, kura ir pierādījusi, ka nespēj par tiem rūpēties, nepieļaujot kapu nonākšanu arī Rīgas domes rokās. (..) Ja būtu politiskā griba, šo problēmu varētu atrisināt. Kad vajadzēja atbrīvot vietu Nacionālās bibliotēkas būvniecībai, to taču izdarīja - atsavināja, likvidēja, pieņēma īpašu likumu. Tad, kad ir vērtība, politiskā griba atrodas. Tad nu loģiski iznāk, ka Lielie kapi nav vērtība. Derētu atcerēties, ka, turpinot līdzšinējā garā, pēc dažiem gadu desmitiem no Lielajiem kapiem varētu būt maz kas palicis pāri.» Viņš ierosina rīkot protestu pie Kultūras ministrijas.

Pašlaik atbildēt uz jautājumu ir tas pats, kas zīlēt kafijas biezumos. Ideju bijis daudz, tajā skaitā par kapu tūrismu. Rīdzinieku biedrībai bija iecere atjaunot Reinholdu dzimtas kapeni, bet būve tā arī palikusi, sastatnēm apjozta.

O. Burovs uzskata: «Manuprāt, jābūt diskusijai, un viens no jautājumiem, ko vajadzētu sabiedrībai pajautāt, ir par Lielajiem kapiem. Mans viedoklis kā rīdziniekam: šajā vietā jābūt vēsturiskam parkam. Zonējumu nekādā gadījumā nevajadzētu mainīt.» Viņš piebilst, ka Lielo kapu teritorijas sakopšana par rīdziniekiem un pilsētas viesiem patīkamu parku neprasītu lielus līdzekļus. Sakopti celiņi, labs apgaismojums, soliņi, informatīvas norādes un speciāla aplikācija mobilajām ierīcēm, un īslaicīga stikla būve tūristu informācijas centra vajadzībām, bet ne atpūtas zona. Tātad bez bērnu rotaļlaukumiem un vingrošanas zonām.

Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova teiktais lasāms preses paziņojumā: «(..) pēc tam, kad pilsēta kļūs par kapu īpašnieku, varēsim sākt atjaunot dižo rīdzinieku un Latvijas iedzīvotāju pieminekļus, kā arī pamazām sākt savest kārtībā visus Lielos kapus. (..) Rīgas dome ir gatava pārņemt kapus un līdz ar to pārņemt arī saistības šo teritoriju uzturēt un sakopt.»

Plānots, ka līdz valsts svētkiem visa Lielo kapu teritorija tiks pilnībā sakopta. Rīgas domes sabiedrisko attiecību darbinieks Uģis Vidauskis Neatkarīgo informēja, ka Teritorijas labiekārtošanas pārvalde Lielos kapus uzkopj sava esošā budžeta ietvaros. Papildu līdzekļi nav izlietoti.