Kā intervijā Latvijas Radio atklāja premjers, atlicināt pietiekami daudz naudas ceļiem tieši no budžeta nozīmētu noņemt finansējumu kādai citai nozarei, tāpēc, pēc premjera vārdiem, tas, ko iespējams darīt ir “runāt par to, ka daļa ceļu būtu remontējami un izveidojami ar kredīta palīdzību”.

Kučinskis atzina, ka ceļu stāvoklis nav labs un tas visiem ir zināms. Bet aptuveni nepilnam miljonam nodokļu maksātāju būtu grūti samaksāt tik daudz nodokļu, lai katrs ceļš būtu izremontēts, uzsvēra premjers.

Biedrība “Latvijas ceļu būvētājs” (LCB) pirmdien, 17.oktobrī, jau tradicionāli nogādās parlamentā vēsturisku portfeli ar sabrukuma stāvoklī esošo valsts autoceļu un tiltu sarakstiem. Biedrības vadītājs Andris Bērziņš sarunā ar Latvijas Radio atgādināja, ka ceļi brūk ātrāk, nekā tos remontē.

“Paldies Eiropai, ka galvenos ceļus spējām aprūpēt, bet vēl ir vietējie un pašvaldības ceļi,” sacīja Bērziņš.

Bērziņš arī atgādināja, ka Eiropas Savienības fondu finansējums ceļu remontiem beigsies jau 2018. gada beigās un biedrība vēlas sadzirdēt skaidru atbildi, kas notiks pēc tam.

Jau vēstīts, ka satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) paziņojis, ka par finansējumu Latvijas autoceļu sakārtošanai ir jātiek skaidrībā līdz 2019.gadam, kad beigsies Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums.

Ministrs brīdināja, ka ja valdība līdz 2019.gadam valdība neizšķirsies par ceļa fonda atjaunošanu, tiek vērtēta iespēja arī naudu aizņemties uz pieciem gadiem.

Pēc satiksmes ministra Ulda Auguļa iniciatīvas izveidotā ekspertu grupa ir sniegusi savu redzējumu par ilgtspējīgu un prognozējamu autoceļu sakārtošanas modeli, par kuru ministrs informēs arī valdību. Eksperti ir noteikuši sešus iespējamos virzienus efektīvākā ceļu tīkla finansēšanas mehānisma ieviešanai.

Izvērtējot esošo situāciju un nākotnes perspektīvas, eksperti akcentē nepieciešamību veikt valsts, pašvaldību un komersantu ceļu tīkla kopēju izvērtējumu, lai rastu skaidru redzējumu par valstī esošo ceļu kopumu un to reālo stāvokli. Līdz šim šāda ceļu tīkla inventarizācija nav veikta un Augulis ekspertu priekšlikumu novērtēja kā būtisku un īstenojamu jau 2017.gadā, lai objektīvi un atbilstoši reālajai situācijai plānotu ceļu remontdarbu finansēšanu.

Tāpat eksperti vienoti uzsvēra nepieciešamību atjaunot ceļu fondu kā speciālu budžetu, tādējādi veicinot efektīvu ceļu uzturēšanai un būvniecībai pieejamā finansējuma apguvi. Vienlaikus kā priekšlikums tika minēta aizņēmuma ņemšana ceļu pārbūvei un atjaunošanai, lai samazinātu ceļu sakārtošanai nepieciešamā budžeta deficītu.

Nozares eksperti kā vienu no būtiskiem priekšlikumiem prezentēja ceļu lietotāju maksājumiem piesaistīta finansējuma modeli, kā arī nepieciešamību pārskatīt transportlīdzekļu jomā noteiktās nodevas un nodokļus.