PVN DZEN BANKROTĀ

Pievienotās vērtības nodokļa(PVN) likmju celšana lielāko sitienu dod mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri strādā vietējā tirgū. Jau iepriekšējais PVN pacēlums pa skuju taku aizsūtīja ne mazums uzņēmumu, jo to pakalpojumi kļuva dārgāki(nekonkurētspējīgāki) un samazinājās pašu ieņēmumi. Tagad šis bēdīgais process turpināsies, kā arī tas, ka uzņēmumi būs vienkārši spiesti censties apiet nodokļa samaksu -vai nu šmaucies ,vai nu mirsti...

Protams, PVN celšana reizē padarīs nabadzīgākus arī visus Latvijas iedzīvotājus, jo visas preces un pakalpojumi kļūs dārgāki, nepieejamāki.

Kāpēc valdība to dara? PVN ir viegli administrējams nodoklis. Skaidrs, ka lielie uzņēmumi(tirdzniecības ķēdes u.c.) tāpēc nenobankrotēs. Nauda nāks, bet mazo un vidējo uzņēmumu problēmas šai koalīcijai ir interesējušas tikai vārdos. Savukārt iedzīvotāji nelielo cenu pacēlumu diezin vai tiešā veidā saistīs ar Dombrovski, jo cenas Latvijā mainās regulāri un dusmu lauvastiesu parasti saņem tirgotāji, nevis nodokļu ieviesēji.

VIDUSSLĀNIM SITIENS AR ELEKTRĪBU

Īpašs stāsts ir elektrības PVN pacelšana no 10 uz 22 procentiem privātpersonām. Elektrības rēķins līdz ar to ievērojami pieaugs visiem( te vēl jāatceras plānotais tarifa kāpums par 7% pavasarī ) , bet jo īpaši vidusslānim. Izaugsmes gados daudzi izvēlējās mājokli daļēji vai pilnībā sildīt ar elektrību(siltumsūkņi, siltās grīdas u.c.),uz nomaksu iegādājās jaudīgu sadzīves tehniku. Tagad ienākumi sarūk, kredītus nomaksāt grūti, bet nu arī par elektrību jāmaksā krietni vairāk. Īpaši apkures sezonas laikā tie vis nebūs daži lati klāt pie rēķina mēnesī, bet ievērojami vairāk. Rezultātā , formāli piederot vidusslānim , šie cilvēki faktiski tuvojas mazturīgo slānim, taču atšķirībā no tā uz sociālo palīdzību pretendēt nevar.

Savukārt tie iedzīvotāji, kuri jau tagad nespēj norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, radīs papildus slogu pašvaldībām un to uzņēmumiem, jo elektrību atslēgt ir visvieglāk, tāpēc par to parasti norēķinās visprecīzāk. Taču naudas komunālajiem maksājumiem kopumā vairāk nekļūs, un tas nozīmē, ka citu maksājumu parādi pieaugs ,nostādot pašvaldības neapskaužamā situācijā.

AUTO REKETS

Dienesta auto nodoklis nav savādāk nosaucams kā autorekets. Ļoti labi atceros, ka sākotnējā doma pērn bija likt maksāt nodokli tiem, kuri lieto valsts vai pašvaldību automašīnas savām vajadzībām(tagad šī auto lietotāju kategorija vispār nav iekļauta).Tiesa, uzreiz bija skaidrs, ka piedāvātais modelis nebūs dzīvotspējīgs, tāpēc Saeimas Tautsaimniecības komisijā pedāvājām noteikt fiksētu likmi-7 latus mēnesī - un atbrīvot nodokļa maksātājus no ceļazīmju rakstīšanas. Saprātīga likme, kas nemotivētu apiet likumu un reizē ievērojami samazinātos administratīvais slogs.Nu princips ir paņemts, bet likme ir katastrofāli augsta.Un atkal visvairāk cietīs mazie un vidējie uzņēmumi, jo pie citiem paaugstinātiem nodokļiem papildus nopelnīt un uzreiz atdot valstij 528 latus par katru automašīnu gadā ir vienkārši neiespējami. Kā lai to savādāk sauc ja ne par auto reketu? Vēl taču klāt jāpieskaita tā saucamais ceļu nodoklis, kas daudzām automašīnām arī ārkārtīgi pieaugs.Un nav ko stāstīt, ka laukos apvidus auto(tautā saukts džips) ir ekskluzīvs braucamais. Daudzviet tas ir vienīgais pārvietošanās līdzeklis(neskaitot traktoru), ar ko var nokļūt no mājām uz darbu(īpaši rudeņos, pavasaros un ziemās), jo ceļu stāvoklis ir katastrofāls.

DARBASPĒKS-DĀRGĀKS

Sociālā nodokļa pacelšana par diviem procentiem, reizē par vienu procentu samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli un nedaudz palielinot neapliekamo minimumu, kā arī minimālās algas celšana par 20 latiem, ir viens no populistiskākajiem un reizē nepareizākajiem soļiem.

Protams, iedzīvotāji ar ļoti maziem ienākumiem par to priecājas, jo, neapšaubāmi, šis solis mazinās viņu ienākumu sarukumu, ko izraisīs cenu celšanās citu nodokļu pieauguma dēļ.Bet uz kā rēķina tas notiek? Latvijā jau līdz šim bija salīdzinoši augstas darbaspēka izmaksas, kas mazināja mūsu uzņēmumu konkurētspēju ārējos un iekšējā tirgū, kā arī investoru vēlmi šeit uzsākt vai paplašināt esošu ražošanu un citu uzņēmējdarbību.Nu šīs izmaksas vēl vairāk palielinās, kas bremzēs tik ļoti nepieciešamo jauno darba vietu radīšanu.Vēl trakākā situācijā nonāk jau iepriekš pieminētie mazie uzņēmumi. Daudzviet mazpilsētās un laukos tie knapi spēja samaksāt esošo minimālo algu, jo cilvēku ieņēmumu sarukuma, emigrācijas dēļ mazo veikaliņu, pakalpojumu sniedzēju apgrozījums ir ļoti samazinājies. Lasītājs(īpaši rīdzinieks)varbūt teiks, ka par minimālo algu nav iespējams izdzīvot un līdz ar to nav vērts par tādu atalgojumu strādāt. Taču laukos un mazpilsētās minimālo algu lielākoties maksā nevis tāpēc, ka uzņēmējs ir asinssūcējs, bet gan bēdīgās ekonomiskās situācijas dēļ, un savukārt darba ņēmēja vienīgās alternatīvas ir 100 latnieku programma vai arī emigrācija. Skaidrs, ka šogad pašu ieņēmumi minēto nodokļu dēļ saruks vēl vairāk un maksāt lielāku algu nebūs no kā. Rezultātā atkal valsts spiež vai nu šmugulēties(noformēt darbiniekus uz pusslodzi u.c.), vai arī pierunāt darbiniekus kļūt par pašnodarbinātām personām - mikronodokļa maksātājiem(valsts šajā gadījumā nodokļos saņems ievērojami mazāk),vai arī jāklapē mazais uzņēmus ciet un, visticamāk, jādodas darba meklējumos ārzemēs.

Minimālās algas celšana ļoti slikti ietekmēs situāciju arī vidēji turīgās un mazturīgās pašvaldībās, jo budžeta konsolidācijas pasākumi ievērojami samazina pašvaldību budžetus un tai pašā laikā palielina pieprasījumu pēc sociālās palīdzības. Lai izpildītu prasību par minimālās algas palielināšanu, nav cita ceļa, kā samazināt algas augstāk kvalificētiem darbiniekiem.Ir pašvaldības, kur jau tagad algu koridors kļuvis ļoti šaurs - cilvēki ar augstāko izglītību, lielu pieredzi saņem algu tuvu minimālajai. Tas nekādā veidā nemotivē ne iegūt izglītību, ne strādāt efektīvāk. Pagaidām lokālpatriotisma dēļ šie cilvēki no darba prom neiet, bet ilgi ģimeni ar lokālpatriotismu nepabarosi.

GENOCĪDS PRET VIETĒJIEM

Kādreiz bērnībā, lasot grāmatas par Ameriku, nespēju saprast, kā kapitālistiskā valstī jāatstāj tev piederošs privātīpašums, jo nespēj par to nomaksāt nodokli. Man tas likās pretrunā kapitālisma galvenajam principam-privātīpašums ir svēts un neaizskarams. Tagad Latvijā, dubultojot mājokļa nodokli, vietējie iedzīvotāji(galvenokārt latvieši) Jūrmalā, Rīgā un tās apkārtnē, dažās citās lielajās pilsētās nonāk līdzīgā situācijā. Zinu inteliģences pārstāvjus, kas jau šogad par savu mantoto māju maksāja 400 latu, jo blakus atrodas Krievijas miljonāru īpašumi.800 latus viņi spēs samaksāt, ja pārtiks no maizes un sāls...Citviet situācija nav tik dramatiska, bet tas, ka katra īpašnieka(atkal vidusslānis) maciņš paliks plānāks, ir skaidrs.

Šo nodokli administrē pašvaldības. Tātad lamās tās, nevis valdību, arī nodokļa atlaides lūgs domei nevis VID. Tāpēc nebrīnīšos, ja papildus pieprasīto konsolidāciju veiks, šo nodokli vēl vairāk paceļot.

CITAS MUĻĶĪBAS

Raksta ierobežotā apjoma dēļ sīkāk nepakavēšos pie citām ačgārnībām. Vien teikšu, ka gan arodskolu pieejamības mazināšana ,gan plāni medicīnas aprūpē, sportā un citur, ir Latvijas nācijas veselīguma(plašā nozīmē) mazināšana, kas mums negatīvi atspēlēsies gan vidējā, gan ilgtermiņā.

ALTERNATĪVAS BIJA UN IR

Sabiedrībai tiek stāstīts, ka valdība saprot-budžets nav tas labākais, bet cits variants diemžēl nav iespējams.Ja pērn Dombrovskis būtu ieklausījies padomos un aktīvi rīkojies ES fondu apguves vienkāršošanā, kontrabandas un cita veida ēnu ekonomikas efektīvā apkarošanā, īstā valsts pārvaldes reformā(tam visam bija gan pozīcijas ,gan opozīcijas atbalsts), šogad budžeta konsolidācija būtu nepieciešama daudz mazākā apjomā.Bet tas, protams, ir grūtāk, nekā pacelt nodokļus un uz papīra sazīmēt ienākumus, ko tie teorētiski dos.Bet vēl taču viss nav nokavēts! Skaidrs, ka aizdevēju prasību dēļ būs jāveic budžeta grozījumi. Tos sagatavojot, var gan labot kļūdas, gan ieviest jaunus pasākumus. Minēšu vien dažus piemērus. Pensiju 2.līmeņa līdzekļus novirzīt tikai Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Veicot iekšējo līdzekļu un darbinieku pārdali - prioritāri nevis vārdos, bet darbos - apkarot degvielas, alkohola un tabakas nelegālo tirdzniecību. Samazinot nodokļus, veicināt mazo un vidējo uzņēmumu atgriešanos legālajā ekonomikā .Beidzot, efektīvi apgūt ES fondu līdzekļus, īpaši atbalstot visa veida ražošanu. Hipotēku banku padarīt par īstu attīstības banku, kas kreditē arī paaugstināta riska projektus ar pievilcīgām procentu likmēm.

Sadūšoties pavērt lata koridoru(nepārkāpjot Mārstrihtas kritērijus), reizē risinot to kredītņēmēju problēmas, kuri ņēmuši kredītus ārvalstu valūtās. Šis solis Latviju padarītu par konkurētspējīgāko ekonomiku Baltijā.

Ja šī valdība un koalīcija spētu būt drosmīga un saprastu, ka aizdevēju, lielas daļas banku intereses nesakrīt ar Latvijas valsts un sabiedrības interesēm, krīzi varētu pārvarēt ātri, bet ja budžets paliks tāds, kāds ir, un arī nākošgad scenārijs būs līdzīgs-ekonomikas atkopšanās būs ļoti lēna, iedzīvotāji turpinās aizbraukt, un vidējā termiņā Latvijas problēmas tikai palielināsies.

2010.gadā no Latvijas kartes, tēlaini izsakoties, pazuda trīs Valkas,2011.gads būs vēl sliktāks, ja Dombrovska valdība kardināli nemainīs savu politiku.